Karjeras nedēļa jau ilgstoši ir iegājusies kā tradīcija un ir tas brīdis, kurā gandrīz ikviena vecuma skolēni kaut uz brīdi aizdomājas par to, ko viņi vēlas sasniegt, ko darīt pēc savas skolas beigšanas. Protams, ka visaktuālākais šis brīdis ir 8. un 9. klašu skolēniem, no kuriem lielākā daļa drīzumā piedzīvos savu pirmo nopietno karjeras izvēles izšķiršanos – vai tā būtu mācību turpināšana vidusskolā vai jau aktīvāka savas nākotnes profesijas meklēšana.

Lai arī pastāv dažādas karjeras izglītības pieejas un teorijas, tomēr, nenoliedzami, ieguvēji ir tie skolēni, kuri iespējami agrāk apjauš savas stiprās un vājās puses. Tādējādi, nav nosakāms konkrēts brīdis, kad sākt iepazīt bērnus ar apkārtējās pasaules iespējām. Šeit ļoti liela loma ir vecākiem, kuri vislabāk var noteikt un ietekmēt sava bērna rīcību.

Savā ikdienā strādāju profesionālās izglītības kompetenču centrā (PIKC) ”Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola” (LMMDV), kurā saskaros lielākoties ar vidusskolas vecuma jauniešiem, pie tam tādiem, kas šo pirmo izvēli jau ir izdarījuši – izvēlējušies būt mazliet drošāki un mainīt savu ierasto skolu un radušu iespēju sevi parādīt, vienalga vai tas būtu mūzikā, kādā no materiāliem vai multimediju vidē. Tie ir spējīgi jaunieši, kuri spēj patīkami pārsteigt ne tikai mūs, bet pat sevi pašus.

Latvijā karjeras konsultanta darbs vēl nešķiet pilnībā izprasts un novērtēts, Rietumvalstīs tas ir daudz ciešāk integrēts mācību procesā. Mums joprojām svarīgāk ir iemācīt konkrētus faktus, nevis sniegt zināšanas kur to visu pielietot. Šādi karjeras atbalsta pasākumi kā Karjeras nedēļa pašvaldības un valsts mērogā pievērš uzmanību šai tik nozīmīgai dzīves sastāvdaļai, kā karjerai.

Tomēr jāsaprot, ka šis pasākums ir tikai daļa no procesa, kuram jānorit nepārtraukti, lai skolēni iegūtu pārliecību par to, ko viņi vēlas darīt nākotnē. Visērtākais ceļš ir meklēt profesionālu palīdzību pie tuvākā karjeras konsultanta, kurš var sniegt pilnīgāku informāciju par iespējām izglītoties, objektīvāk apskatīt iespējas un veidot karjeras izvēli sakārtotāku un organizētāku. Skolēni bieži pakļaujas stihiskiem lēmumiem, saviem draugiem, vieglākajām izvēlēm, emocijām, tādēļ karjeras konsultants var palīdzēt neizdarīt pārsteidzīgus lēmumus un sniegt papildus informāciju.

Manuprāt, karjeras izglītībai būtu jānotiek visas dzīves garumā. Protams, ir jāizvērtē bērna spējas uztvert pasauli un jādomā arī pašiem kā mēs to pasniedzam. Bērni mācās no pieaugušajiem, bet pieaugušie bieži dzīvo stereotipos. Tas var parādīties arī karjeru izvēlē.

Vecāki pēc saviem ieskatiem redz bērna tālāko ceļu un ne vienmēr ir spējīgi pilnīgi brīvi pieņemt visas karjeras izvēles. Tieši šie stereotipi ir viens no riska faktoriem, stāstot par karjeru un dažādajām profesijām. Vecāki jau sākotnēji bērnam dod priekšstatus par profesijām – kuras ir prestižākas, kurās būs lielāka alga. Sabiedrība dažādi skatās arī uz dzimumu lomām – piemēram, ne visi var pieņemt bērnudārza audzinātāju vīrieti. Tas viss var ietekmēt bērna tālāk izvēles, kuras var būt arī neveiksmīgas, ja netiek salāgotas ar patiesajām vēlmēm un spējām. Laimīgs ir tas cilvēks, kurš veic darbu, kurš tam patiešām patīk.

Mūsdienu situācija prasa, lai cilvēks būtu spējīgs pielāgoties apstākļiem sev apkārt. Mūžizglītība nav tikai moderns vārds, tā būs realitāte, gribam to mēs vai nē. Papildus izvēlētajai profesijai ir svarīgi attīstīt iemaņas, kuras noder jebkādu pienākumu veikšanai – spējas būt patstāvīgam, pacietīgam, uzņēmīgam, vienmēr noder valodu prasmes. Apstākļi mainās un mainās arī prasības. Tas, protams, ir izaicinājums.

Ja agrāk vairāki desmiti gadi, kuri nostrādāti vienā uzņēmumā bija uzskatāmi par prasmju apliecinājumu un profesionālās kvalifikācijas maksimālu noslīpēšanu, tad, mainoties apstākļiem, šīs stabilitātes dēļ var nākties ciest. Tā tas bija arī ar daļu ”Liepājas metalurga” darbinieku – ja prasmes ir specifiskas un kādā brīdī vairs nav nepieciešamas, tad tās var nebūt nevienam vajadzīgas. Svarīgi sev uzdot jautājumus – Ko vēl es protu? Ko vēl es varētu iemācīties?

Apstākļi darba tirgū mainās ļoti strauji, informācijas aprite ir ātra, mēs esam informatīvi tuvāk jebkurai pasaules malai kā jebkad. Tas nav nedz slikti, nedz labi. Tas liek ātrāk reaģēt.

Tas, kurš paredz, kas būs nākamais modes kliedziens un piedāvā to tirgū jau tagad, var kļūt par miljonāru un, protams, otrādi – nokavēsi un prece nevienam vairs nav vajadzīga. Arī darba tirgū ir jāmācās mazliet paredzēt notikumus uz priekšu. Nebūtu vēlams saistīt savu dzīvi ar profesijām, kuras viegli iespējams standartizēt.

Domāju, ka nākotnē apdraudēta ir lielveikalu pārdevēja profesija, jau tagad tā pamazām tiek aizstāta ar pašapkalpošanos. Vienmēr būs nepieciešami darbinieki, kuri spēj ko radīt, vai tie būtu inženieri, mākslinieki, dizaineri un citas profesijas, kuras paredzamā nākotnē neviens dators neaizstās. Ar to es gribētu aicināt vecākus attīstīt savos bērnos radošumu, spēju loģiski domāt, neļaut laiku pavadīt vienveidīgi skatoties televizora vai sava viedtelefona ekrānā. Mazliet ļaujiet bērniem arī garlaikoties – tā viņi sāk nodarbināt savas smadzenes, meklēt veidu kā sevi izklaidēt.

Informācijas laikā ir ļoti daudz visa kā, kas novērš uzmanību. Mēs varam iegūt informāciju no visas pasaules un dažreiz tās ir par daudz. Dzīves temps ir kļuvis straujāks, pārmaiņas biežākas un cilvēki nedrošāki. Jau iepriekš minēju, ka vienmēr ir labi jau sākotnēji apjaust vismaz virzienu, kurā vēlies iet un tad, mēģinot to vai citu profesiju, saprast kas padodas vislabāk. Nevajag baidīties! Ir saprotami, ja jaunietī valda neziņa, nav stingras pārliecības par savu karjeru. Nepieciešams mēģināt, jo tikai mēģinot tiks iegūta pieredze un prasmes.

Bērniem jācenšās izmantot savu brīvo laiku izmēģinot jaunas lietas. Ir tik daudz veidu kā to darīt – sporta skolas, mūzikas un mākslas skolas, dažādi interešu pulciņi. LMMDV ar šo gadu izveidota Mūzikas un mākslas studija 4 un 5 gadus veciem bērniem, lai viņos attīstītu radošumu iespējami ātrāk.

Manuprāt, labs izglītības ceļš ir arī izmēģināt spēkus profesijas apgūšanā. LMMDV ir iespējams iegūt profesionālu kvalifikāciju mūzikā, dizainā vai mākslā kopā vispārējo vidējo izglītību. Arī tad, ja iegūtā profesija netiks izvēlēta par nākamo karjeras pakāpienu, tad vidējās izglītības iegūšana dos iespējas iestāties augstskolās tāpat kā citiem vidusskolu beidzējiem. Savukārt, profesionālās prasmes vienmēr nodrošinās zināmu pamatu tālākai karjeras veidošanai.

Nils Kuncītis, karjeras konsultants