Pirmdiena, 27. jūnijs Malvīne, Malvis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Valērijs Agešins: Alekseja Loskutova atstādināšanai nav pamata

Valērijs Agešins: Alekseja Loskutova atstādināšanai nav pamata
18.10.2007 13:24

0

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir specifiska valsts pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir novērst un apkarot valsts amatpersonu, tai skaitā pašu augstāko amatpersonu, likumpārkāpumus. Lai veiktu šos pienākumus, KNAB un tās vadītājam ir nepieciešamas augstas procesuālās aizsardzības garantijas, lai mazinātu dažādu pārbaudēs iesaistīto amatpersonu iespējas ietekmēt KNAB priekšnieka lēmumus.

Tādēļ pēc ilgām diskusijām Saeimā par KNAB neatkarības pakāpi tika pieņemts lēmums, ka par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata saskaņā ar likumu var lemt tikai Saeima un vienīgi uz Ministru kabineta kopumā ieteikuma. Lai ieteiktu KNAB priekšnieka atbrīvošanu vai atstādināšanu no amata, Ministru kabinetam noteiktos gadījumos jāveido Ģenerālprokurora vadīta komisija. Visas šīs tiesiskās garantijas ir nostiprinātas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, kas attiecībā uz citiem civildienesta un darba likumiem ir speciālais likums.

Tādēļ izbrīnu rada Ministru prezidenta A. Kalvīša lēmums uzurpēt Ministru kabinetam piešķirtās pilnvaras un vienpersoniski uz vēstules ”G. Veismanei” pamata ierosināt disciplinārlietu pret KNAB priekšnieku A. Loskutovu un atstādināt viņu no amata pienākumu izpildes.

Tikpat labi, sekojot Ministru prezidenta argumentācijai, viņš varētu ierosināt disciplinārlietu pret jebkuru personu, kurai uzticību izsaka Saeima. Piemēram, pret Satversmes aizsardzības biroja direktoru. Cik absurda ir šāda iespējamība, tikpat absurda ir Ministru prezidenta iespējamā kompetence ierosināt disciplinārlietu pret KNAB priekšnieku.

Ministru prezidenta mēģinājumi A. Loskutovam piemērot vispārējās civildienesta un darba likuma normas kā jebkuram civildienesta ierēdnim vai darbiniekam, neņemot vērā speciālajā likumā – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā – noteiktās garantijas mūsuprāt ir juridiski nepamatoti.

Minēto iemeslu dēļ frakcijas ”Saskaņas centrs” vārdā Jānis Urbanovičs 27. septembrī nosūtījis Ģenerālprokuroram J. Maizītim vēstuli ar lūgumu izvērtēt Ministru prezidenta 2007. gada 24. septembrī izdotā dokumenta ar Nr. 111 – 1/157 ar nosaukumu ”G. Veismanei” juridisko atbilstību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumam.

15. oktobrī no Ģenerālprokuratūras personu un valstu tiesību aizsardzības departamenta prokurores R. Bērziņas kundzes tika saņemta atbilde.

1.) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums neregulē jautājumu par Biroja priekšnieka iespējamo saukšanu pie disciplinārās atbildības, šī jautājuma izvērtējumam nepieciešams papildus termiņš.

2.) Jāatzīst, ka starp Ministru prezidentu un KNABa priekšnieku nepastāv Darba likumā regulētās darba tiesiskās attiecības un Ministru prezidents nav atzīstams par KNABa priekšnieka darba devēju.

3.) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5. panta 7. un 8. daļā ir noteikta Biroja priekšnieka atbrīvošanas no amata kārtība un noteikti tie gadījumi, kad Biroja priekšnieku atstādina no amata (turklāt atstādināšana ir ģenerālprokurora kompetencē). Darba likuma normu piemērošanai nav pamata, jo speciālais likums ir noteicis citādi.

Pie augstāk minētajiem apstākļiem Ģenerālprokuratūras personu un valstu tiesību aizsardzības departamenta prokurore atzīst, ka Biroja priekšnieka atstādināšanai no amata pienākumu pildīšanas, pamatojoties uz Ministru prezidenta A. Kalvīša 2007. gada 24. septembra dokumentā minētajām normām, nav pamata.

Visbeidzot, pat ja kāds tomēr vēl aizvien joprojām uzticas Kalvītīm un pieņem par pareizu Ministru prezidenta pausto izpratni attiecībā uz viņa kompetenci ierosināt disciplinārlietu pret Saeimas vēlētu personu, tad konkrētajā gadījumā Ministru prezidents nav ņēmis vērā, ka saskaņā ar KNAB likuma 25. panta trešo daļu disciplinārlieta par KNAB amatpersonas rīcību ir jāierosina ne vēlāk kā viena mēneša laikā no disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienas. Ja disciplinārlieta ir ierosināta pēc šī noteiktā termiņā un personai uzlikts disciplinārsods, šāds sods būs prettiesisks, jo uzlikts pēc noilguma termiņa iestāšanās. Konkrētajā gadījumā Ministru prezidents par viņa apgalvoto pārkāpumu jau zināja šā gada jūnijā, savukārt disciplinārlieta tika ierosināta tikai 24. septembrī, tas ir, teju trīs mēnešus pēc disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienas.

Secinājums: KNAB priekšnieka atstādināšanai no amata pienākumu pildīšanas, pamatojoties uz Ministru prezidenta A. Kalvīša 2007. gada 24. septembra dokumentā minētajām normām, nav pamata.

Valērijs Agešins,
LR Saeimas deputāts

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz