Intervija ar “Stena Line” Kravu pārvadājumu komercdarbības vadītāju Vladimiru Ščavinski.

– Kāda pēdējā gada laikā bijusi kravu un pasažieru plūsma maršrutā Liepāja–Trāveminde? Vai tai ir tendence pieaugt?

– Šis maršruts jau vēsturiski un arī šobrīd pieprasīts galvenokārt kravu pārvadāšanai. Protams, to izmanto arī pasažieri, bet proporcionāli mazāk.

2021. un 2022. gadā maršrutā Liepāja–Trāveminde esam investējuši jaunos kuģos, un tagad starp Liepāju un Vāciju kursē prāmji “Stena Livia” un “Stena Flavia”. Tas savukārt ļāva palielināt kravu ietilpību par 40%, kā arī saīsināt reisa laiku, kas mūsu klientiem ir ļoti svarīgi.

Šodien varam secināt, ka viņi to novērtējuši, jo pieauguši gan kravu apjomi, gan arī būtiski palielinājies pasažieru skaits.

– Liepājā darbojas daudz Skandināvijas uzņēmumu un to skaits aizvien pieaug. Vai tuvākajā nākotnē “Stena Line” varētu izveidot maršrutu starp Liepāju un kādu Zviedrijas ostu?

– Šobrīd Latvijā mums ir divi maršruti – no Liepājas uz Vāciju, bet no Ventspils uz Zviedriju. Tos mēs joprojām pilnveidojam, ieguldot investīcijas pārvadājumu kapacitātes palielināšanā.

Protams, strādājam arī ciešā saskarsmē ar vietējo industriju, gan transporta, gan ražošanas jomā.

Sekojam līdzi tās attīstībai konkrētajos reģionos.

Zinām arī, ka Liepājā būvē jaunas skandināvu ražotnes, uz šo pilsētu mēs braucam ciemos, runājam gan ar ražošanas uzņēmumu, gan Speciālās ekonomiskās zonas pārstāvjiem.

Pieprasījuma izmaiņas spējam novērtēt un tad, kad būs nepieciešamība un iespējas, uz tirgus pieprasījumu, protams, reaģēsim. Tagad ir pāragri runāt par kaut ko konkrētu, taču mēs sekojam līdzi.

– Pirms dažiem gadiem “Stena Line” jau esošajā maršrutā Liepāja–Trāveminde pievienoja piestāšanu Karlskrūnas ostā (Zviedrijā). Kāpēc šis prāmis Zviedrijā vairs nepiestāj?

– Šeit jāraugās plašāk. Kā jau minēju, “Stena Line” vienmēr reaģē uz tirgus pieprasījumu, jo tas tomēr ir komercuzņēmums.

Pateicoties tam, ka mums šobrīd ir 39 kravu un pasažieru prāmji, kas kursē 18 maršrutos, mēs varam būt elastīgi un laikus reaģēt uz tirgus izmaiņām.

Kad mēģinājām ieviest piestāšanu Karlskrūnas ostā, maršrutā Liepāja–Trāveminde kursēja vecāki kuģi, kā arī bija pilnīgi atšķirīgs kustības grafiks nekā tagad.

Kad pārgājām uz jaunākiem un ātrākiem kuģiem, vairs nevarējām piestāt Zviedrijā, jo tad mūsu esošie klienti noteikti nebūtu apmierināti – viņi nevarētu laikus piegādāt kravas uz Latviju.

Protams, virziens vienmēr ir svarīgs, taču, lai prāmis no Liepājas kursētu uz Dienvidzviedriju, pieprasījumam jābūt stipri lielākam, nekā tas ir pašreiz.

– Kādas šobrīd ir aktuālās tendences Centrāleiropas un Austrumeiropas prāmju pārvadājumu jomā?

– Vērojama tendence, ka pieaug bezpavadības kravu pārvadājumi, kad piekabe ar kravu uz prāmja tiek pārvadāta bez šofera.

Šobrīd Trāvemindē ir pieprasīts arī vilciena savienojums, proti, kravas piekabi, kas atvesta ar prāmi, uzkrauj vilcienā, un tā krava bez pavadības aizbrauc līdz pašai Itālijai. Tas ir tā dēvētais intermodālais transports, pēc kura pieprasījums pieaug, jo tas būtiski ļauj samazināt CO₂ izmešus.

Nozarē ātri notiek arī jaunu digitālo risinājumu ieviešana, kas paredzēti darba procesa optimizācijai, tas savukārt ļauj paaugstināt servisa kvalitātes standartus.

Viena no būtiskākajām tendencēm ir ilgtspējība, jo Eiropas Savienības zaļais kurss paredz, ka jau līdz 2030. gadam būtiski jāsamazina CO₂ izmešu daudzums, bet līdz 2050. gadam ES blokam jākļūst klimata neitrālam.

– Kā Krievijas izvērstais karš Ukrainā ietekmē kravu un pasažieru pārvadājumus Baltijas jūras reģionā?

– Tirgum bija zināms laiks, lai atgūtos un pielāgotos šai situācijai. Tā kā mēs ievērojam visas ES noteiktās sankcijas, kara sākumā, protams, redzējām nelielu lejupslīdi gan kravu, gan arī pasažieru pārvadājumos.

Tagad varam secināt, ka mūsu ražošanas un transporta industrija veiksmīgi spējusi reaģēt uz izmaiņām un atrast efektīvus risinājumus, kas

ļāva atgriezties pie līdzīgiem apjomiem, kādi bija pirms kara Ukrainā.

Kas attiecas uz pasažieru pārvadājumiem, tad interese no ceļotājiem pastāvīgi pieaug. Tas, iespējams, saistīts ar kovida ierobežojumu atcelšanu.

Tagad angļu valodā ir tāds apzīmējums ”revenge travel” (atriebības ceļojums) proti, cilvēki vēlas daudz vairāk ceļot, atgūstot to, kas pandēmijas laikā bija liegts. Pašlaik redzam, ka pasažieru skaits jau apsteidz pēdējo gadu rezultātus. Tā ka viss iet uz augšu!