Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Zane Gemze: Slīkšanas galvenais iemesls – riska robežu neapzināšanās

Biedrība ”Peldēt droši” sadarbībā ar VUGD izstrādājusi ”Noslīkšanas melno punktu karti”, kurā apkopoti dati par pēdējiem trim gadiem. Vidēji katru trešo dienu no ūdens tiek izcelts noslīkušais, un nelaimes notiek visā Latvijas teritorijā.

Zane Gemze: Slīkšanas galvenais iemesls – riska robežu neapzināšanās
Foto: Egons Zīverts
22.05.2023 06:00

"Kurzemes Vārds"

Intervija ar biedrības ”Peldēt droši” dibinātāju Zani Gemzi.

Vai ļoti iecienītā jūra ir visbīstamākā peldētājiem?

– Lielākais mīts, kas valda sabiedrībā, ka visvairāk noslīkst jūrā, neapstiprinās. VUGD dati liecina, ka noslīkst tur, kur dzīvo visvairāk cilvēku. Dabīgas ūdenstilpes ir mums visapkārt.

Īpašā kategorijā ir piemājas dīķi, kas kalpo ainaviskam skatam, bet cik droši tie ir mūsu bērniem?

Latvijā ir tikai 59 oficiālas peldvietas, kas uz visu ūdeņu un cilvēku skaitu nav nekas. Savs glābšanas dienests ir vēl mazākā skaitā vietu.

Vai ir vēl kādi faktori bez iedzīvotāju daudzuma, kas ietekmē noslīkušo skaitu?

– Ja vien kāds varētu izstāstīt, kāpēc cilvēki ir noslīkuši, domāju, mēs sen to būtu zinājuši un rīkojušies. Taču šis parasti ir vismīklainākais un grūtāk izsekojamais nāves veids.

Raugoties uz melno punktu karti, mums tiešām bija cerības ieraudzīt, ka cilvēki slīkst kādās konkrētās vietās, kur mēs ieteiktu izvairīties no peldēšanās. Šādu kopsakarību nav.

Slīkšanas galvenais iemesls ir tas, ka cilvēkam nav zināšanu un apzinātības par to, kur ir riska robeža.

Nav izpratnes par to, kā būtu jāuzvedas pie atklātiem ūdeņiem, ko nedrīkst darīt un kas būtu jāņem vērā.

Nedrīkst peldēties vienatnē, alkohola reibumā, naktī, lietū, vējā, negaisā, nav jālec iekšā ūdenī uz galvas, nav jāpārvērtē savi spēki, rādot draugiem, kā es māku pārpeldēt upi. Jāvienojas ar bērniem, ka mamma atnāks no darba un tad iesim peldēties. Jāuzliek žodziņš ap dīķi, kamēr bērni ir mazi.

Visi šie faktori veido lielo summu, ko redzam kartē.

Kāpēc cilvēki nespēj saprast šīs elementārās lietas?

– Nav jau tā, ka vidējais atpūtnieks būtu galīgi neattapīgs. Taču peldētprasme ir tieši tādas pašas zināšanas kā jebkuras citas. Tās ir jāiegūst.

Lai saprastu, kā veicināt sabiedrības izglītošanu, biedrība rīko pārresoru apaļā galda diskusiju ”Vai līdz 2025. gadam uz pusi samazināsies noslīkšanas un traumu uz ūdens gadījumu skaits Latvijā?”.

Ja ilgtermiņā uzlabojumu nav, tātad kaut ko darām nepareizi vai nedarām pietiekami.

Valstī nav vienas organizācijas vai iestādes, kas par to atbild, katrs dara kripatiņu.

Ir taču bijušas sociālās kampaņas par pārdrošas uzvedības pie ūdens sekām. Kāpēc tās nestrādā?

– Manā pieredzē vienīgais veids, kā aizklauvēties līdz cilvēka saprātam, ir mācīties darot. Apmācībās, kā nenoslīkt, katrs saprot to šauro robežu un apzinās, ka viņš nevar sevi izglābt.

Manuprāt, daudzas kampaņas parāda sistēmas nespēju konsolidēti strādāt viena mērķa labad. CSDD uzrunā, kā droši aizbraukt līdz galamērķim. Taču tur, mežā pie ezera, cilvēki sadzeras un met salto, lecot ūdenī.

Kāpēc atļauj rādīt reklāmu, kurā meitene pēc pirts iedod džekiem alu un lec no tilta ezerā?

Kāpēc liekam uz ūdens pudelēm bildi, kur lapsa guļ peldriņķī un klāt uzraksts ”Ūdens ir dzīvība”? Man tas rāda, ka ūdens ir nāve, jo piepūšamās mantas apdraud, nevis palīdz. Visas šīs lietas kodē nepareizu uzvedību.

Visus nekad nevarēs aizvest uz drošas peldēšanas nodarbībām. Kā aizsniegt sabiedrību?

– Mēs strādājam ar ļoti mērķētu auditoriju – bērniem. Visi pieaugušie jau tiek uzskatīti par zudušo paaudzi. Diemžēl tāda ir visas pasaules pieeja.

Četru gadu pieredzē ar bērniem esmu pārliecinājusies par to, ka bērni stāsta vecākiem, ko nedrīkst darīt, un saka: ”Mammu, neskaties telefonā, nāc ūdenī ar mani!”

Uzziņai

Noslīkušie trīs gadu periodā*

  • 2020. gadā – 122,
  • 2021. gadā – 100,
  • 2022. gadā – 94 cilvēki,
  • Šogad – jau 42.

63% gadījumu VUGD strādājis lauku apvidū, 26% – republikas nozīmes pilsētās un 11% – citās pilsētās.

Visvairāk nelaimes notikušas Rīgā – 16%. Krāslavas un Liepājas novadā izcelti 4% bojāgājušo, 3% – Rēzeknes novadā.

* Uzskaitīti tie gadījumi, kad mirušo izcēlis VUGD.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz