“Paldies visiem, un vēlam veiksmi!” šādu atvadu ierakstu decembra vidū vietnē “Facebook” publicējis ceļa būves uzņēmuma “Aizputes ceļinieks” kolektīvs. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kārlis Ronis “Kurzemes Vārdam” apstiprina, ka Ceļinieks savu darbību pārtrauc.

Ar ko šāds lēmums saistīts, A. Ronis nevēlējās skaidrot. Viņš norādīja, ka SIA “Aizputes ceļinieks” darbība samazināta līdz minimumam un, tiklīdz tiks pabeigti darbi vēl dažos būvdarbu projektos, tas savu aktīvo saimniecisko darbību ceļa būvē pārtrauks. Darbu zaudējuši “praktiski visi” uzņēmumā strādājošie. Cik to kopumā bija, K. Ronis nevarot pateikt. “jo ir pastāvīgie strādājošie un sezonas laika darbinieki, kas ir lielākā skaitā”.

“Aizputes ceļinieks” dibināts uz padomju laikā izveidotā reģiona lielākā ceļu būves uzņēmuma 7. CBR bāzes 1991. gadā, lasāms tā mājaslapā.

Uzņēmumam pieder karjeri, nekustamais īpašums un tehnika. Līdz šim tas bija lielākais uzņēmums Aizputes novadā, tā apgrozījums 2018. gadā bija 8,25 miljoni eiro.

Neoficāli tiek minēts, ka uzņēmuma darbības pārtraukšana saistīta ar iekšējām problēmām, ko ietekmējuši sarežģījumi nozarē.

To, ka ceļu būves jomā situācija kļūst kritiska, apliecina biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. “Ceļu būvdarbu apjoms pašreiz sarucis par aptuveni 40 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Šā gada valsts budžets mums ir zināms, tajā redzam, ka tikpat kā nenotiks nekādi jauni ceļu projektēšanas darbi. Tāpat zinām, ka jaunu iepirkumu būs maz, tie paši būs par darbiem nelielos ceļu posmos. Galvenokārt tiks pabeigti tie projekti, kas uzsākti pagājušogad. Jūsu pusē esošais uzņēmums [“Aizputes ceļinieks”] nav vienīgais šajā nozarē, kas pašlaik iestidzis lielās problēmās. Šobrīd veicam nozares uzņēmumu aptauju, skaidrojot, kā tie plāno pārdzīvot starpsezonu. Parasti starpsezonas laikā uzņēmums cenšas saviem spēkiem noturēt vismaz galvenos speciālistus. Šobrīd šī sistēma no valsts puses diemžēl tiek lauzta.”

A. Bērziņš atgādina, ka šī gada valsts budžetā finansējums ceļu remontiem ir ievērojami samazināts, kas nopietni skar ceļa būves nozari. “Taču šīs nozares uzņēmumi Latvijā nevar funkcionēt tikai uz privātajiem pasūtījumiem.”

“Aizputes ceļiniekā” strādāja daudzi Aizputes novada iedzīvotāji. To, kā uzņēmuma darbības pārtraukšana ietekmēs novada pašvaldības budžeta ieņēmumus, varēs redzēt nākamgad, saka Aizputes novada domes priekšsēdētājs Juris Grasmanis. “Neesmu ticies ar uzņēmuma vadību un pirms komentāru sniegšanas gribētu ar viņiem aprunāties. Taču esmu dzirdējis, ka daudzi atlaistie strādnieki jau atraduši darbu. Protams, nejūtos priecīgs, ka lielākajam novada uzņēmumam tā gadījies. Vienīgā cerība, ka tā vietā nāks kāds cits. Konkurence ceļu būvē, protams, bija liela, nozares uzņēmumi arī izjuta darbinieku trūkumu. Iespējams, uz “Aizputes ceļinieka” rēķina tagad citi iegūs darbiniekus un speciālistus.”

Novada pašvaldībai bijusi ļoti laba sadarbība ar “Aizputes ceļinieku”, kas iepriekš bieži uzvarējis iepirkumos par darbu veikšanu dažādos Aizputes objektos. “Viņi darbojās šeit uz vietas, līdz ar to varēja piedāvāt lētāku cenu. Taču pēdējos gados tas kaut kā vairs nebija, un mums jau ir izveidojusies laba sadarbība ar “CTB” un “A-Land”, arī “AD Būve”,” pauž J. Grasmanis.

Viņš gan norāda, ka vēsts par “Aizputes ceļinieka” darbības pārtraukšanu nākusi kā pārsteigums. Pagājušā gada vasaras sākumā, tiekoties ar uzņēmuma vadību, neviens nav ieminējies par problēmām. “Viņi teica, ka esot ko darīt. Par to, ka uzņēmums varētu pārtraukt darbību, nebija ne pušplēsta vārda”.

“Aizputes ceļinieks” vienādās daļās pieder diviem Rīgā reģistrētiem uzņēmumiem – SIA “Elpico” un SIA “Okavango”.