Reaģējot uz “Kurzemes Vārda” otrdienas publikāciju par melnajiem putekļiem pilsētā, Liepājas SEZ pārvalde vakar sarīkoja braucienu uz uzņēmuma “Ekers Stividors LP” piestātni, lai žurnālistiem parādītu, kā tur darbojas jaunās pretputes ierīces.

Nupat notiek otrais laistīšanas sistēmas ieviešanas etaps – sākusi darboties iekārta, kas rada “tādu kā miglas zonu, kas potenciāli varētu absorbēt piesārņojumu kraušanas procesā,” stāsta “Ekers Stividors LP” valdes loceklis Gatis Svētiņš. Trešdien ap pusdienlaiku tā, pēc G. Svētiņa teiktā, vēl nebija pilnībā nodota ekspluatācijā, bet žurnālisti varēja redzēt, kā tā darbojas. Iekārta būšot pārvietojama, vadoties no vēja virziena un citiem aspektiem. “Tādu pielieto ostās, celtniecībā – ūdens miglas siena neļauj putekļiem izplatīties,” uzņēmējs skaidro.

Pirmais etaps bijis “ceļu un kaudžu laistīšana patiešām diennakts režīmā”, kas esot veikta visu laiku, kamēr bagātinātās antracīta ogles šeit tiek pārkrautas.

Pavisam sistēma, kuras mērķis ir novērst ogļu putēšanu, sadalīta trijos etapos, pēdējo iekārtu, paredzētu kaudžu miglošanai, plānots saņemt jūnijā. Darbs pie sistēmas sākts februārī, tad rīkots konkurss par iekārtu piegādi, un otrdien no Itālijas ir saņemta pirmā no vairākām miglošanas iekārtām.

Par to, vai melnie putekļi pilsētā varētu nākt no šeit pārkrautajām oglēm, “Ekers Stividors LP” vadītājs neņemoties spriest. Taču ostā esošajai biroja ēkai logi esot pietiekami tīri. Viņš arī uzsver, ka blakus pārkraušanas vietai ir gan graudu, gan prāmju termināļi, kuros ogļu putekļi nedrīkstētu nonākt. Situāciju vienkāršāku nepadarot tas, ka katrai ostai ir savi specifiski apstākļi, tāpēc risinājumi, kas der vienai, neder citai. “Bet mēs esam diezgan pārliecināti, ka vasaras laikā spēsim nodrošināt, ka visas iekārtas strādās un nekādām problēmām nevajadzētu būt.” Ziemā atkal būšot jāmeklē citi risinājumi.

Bagātinātās antracīta ogles ir pārkraujamas ļoti uzmanīgi, jo “traumētas tās maina savu izmēru un, protams, uzreiz arī cenu”, G. Svētiņš stāsta. Pārkraušanas apjomus viņš sauc par nelieliem, tie esot vairāki simti tūkstošu tonnu gadā. “Latvijā un, domāju, ka arī tuvākajā reģionā tas ir mazākais ogļu terminālis, par Ventspili esam piecreiz mazāki.” Mazākais tas palikšot arī, kravu daudzumam palielinoties.

Ogles nāk no Sibīrijas, aiziet uz Eiropu metalurģijas vajadzībām. Portālā liepajniekiem.lv komentāros izskanējušās bažas par iespējamu to radioaktivitāti G. Svētiņš nekavējoties noraida, norādot uz kravu radioaktivitātes pārbaudēm uz robežas un, iebraucot ostā.

“Ja skatās no biznesa viedokļa, mēs ogles labprāt nekrautu, bet nekā cita, ko kraut, jau nav. Tas jāapzinās,” viņš uzsver, ka tas ir būtiski ostas darbībai. “Mūsu pašmērķis nav radīt putekļus un katru nedēļu sniegt intervijas.”

Liepājas ostas nomnieku asociācijas valdes loceklis Jānis Ēlerts notiekošo salīdzina ar situāciju pēc “Liepājas metalurga” rekonstrukcijas: “Gan smirdēja, gan skanēja, gan kūpēja. Tagad “Metalurga” nav, bet diez vai ir labāk.” Tomēr toreiz pēc rekonstrukcijas smirdēšanas jautājumā “kaut kāds konsensus tika sasniegts”. J. Ēlerts pieņem, ka iedzīvotāju satraukuma iemesls varētu būt tas, ka “ogļu kravas Liepājai nav raksturīgas, tās te tādos apjomos nekad nav bijušas”. Tāpēc arī viņš velkot paralēles ar “Metalurgu”: “Ir krava, ir problēma. Problēma tiek risināta, tad skatāmies, cik tālu tā ir pieklusināta, noņemta.” Bet, ja uzņēmējiem un iedzīvotājiem sadzīvot neizdotos, tad “būtu kā ar meči – okei, vairs nesmird.”