No 1. jūlija, kad LAP sāka pasažieru pārvadājumus Ogres un Aizkraukles novadā, līdz 1. septembrim ieskaitot, uzņēmums nav veicis kopumā 434 reisus, no kuriem lielākā daļa – 245 – nav izpildīti Ogres novadā. Vienlaikus Liepājas pusē šajā periodā nav izpildīti 96 reisi, bet Pierīgas maršrutu tīklā – 107.

Tādējādi kopā divu mēnešu laikā LAP autobusi nav izbraukuši 637 reisos. ”Autotransporta direkcijas mērķis ir atgriezties pie tāda pakalpojuma kvalitātes sliekšņa, kad pasažierim nav jāsatraucas par to, vai plānotais autobuss pienāks vai tomēr ne,” uzsver ATD pārstāvis Viktors Zaķis.

LAP valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns portālam norāda, ka neapsverot priekšlaicīgu līguma laušanu. Situācija esot normalizējusies, un LAP visās lotēs strādā bez citu pārvadātāju iesaistes.

Uzņēmums šī gada augustā izpildīja 23 255 reģionālos reisus Liepājas, Pierīgas un Ogres-Aizkraukles lotēs, tātad kopējā reisu izpilde ir 99%. Ogres-Aizkraukles lotē no kopējā reisu skaita 8569 izpildīti 99% reisu Ogrē, bet Aizkrauklē – 100%.

”Galvenie iemesli, kāpēc iespējama atsevišķu reisu atcelšana, ir autobusu tehniskas problēmas vai autobusu vadītāju slimošana.

LAP spēj operatīvi aizvietot vai pārorganizēt reisus, kuru kavēšanos rada autobusu tehniskās problēmas, un aizvietot transporta līdzekļus. Diemžēl šoferus, jo īpaši, ja saslimuši vairāki vienlaikus, aizvietot ir liels izaicinājums,” atzīst L. Krongorns.

Viņš piebilst, ka LAP nav vienīgais pārvadātājs, kas ir saskāries ar reisu izpildes problēmām: ”Apskatot ATD publiskotos datus, izaicinājumi ir daudziem, turklāt ir pārvadātāji, kas pēc skaita neizpilda pat desmit reižu vairāk reisu par LAP.

Secinājums ir viens – fundamentālas problēmas ar personāla piesaisti un reisu izpildi ir visā nozarē.

Lauzt līgumus ir vienkāršs, populistisks solis, kas negarantē absolūti nekādu risinājumu, vien rada ievērojami lielākus riskus pasažieriem.”

Šobrīd darbaspēka tirgus esot izsmelts, tāpēc, viņaprāt, nepieciešami nestandarta risinājumi un nozares regulējuma uzlabojumi.

LAP piedāvā, piemēram, samazināt vecuma slieksni D kategorijas iegūšanai no 24 uz 21 gadu, šoferu darba samaksas indeksāciju veikt vismaz reizi gadā, nevis reizi četros gados, kā tas ir šobrīd.

”LAP uzskata, ka šo smago jautājumu efektīvam risinājumam ir nepieciešama nozares ģenerālvienošanās jeb kopīga izpratne par paveicamo starp pārvadātājiem, ATD, Satiksmes ministriju un nozari pārstāvošajām organizācijām,” saka L. Krongorns.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.