Ceturtdiena, 28. maijs Vilhelms, Vilis

Papildināts (15:20) – Tiesa apstiprinājusi LM Tiesiskās aizsardzības procesa plānu

Papildināts (15:20) – Tiesa apstiprinājusi LM Tiesiskās aizsardzības procesa plānu
Foto: liepajniekiem.lv
10.09.2013 14:14

liepajniekiem.lv/ LETA/ BNS

Šodien, 10.septembrī, Liepājas tiesa ir apstiprinājusi
Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kas nosaka a/s ”Liepājas
metalurgs” (LM) darbības atjaunošanu, portālu informēja a/s ”Liepājas
metalurgs” Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Simona Laiveniece.

Tiesiskās aizsardzības procesa laikā administratora
pienākumus uzņēmumā veiks Haralds Velmers.

A/s ”Liepājas metalurgs” uzsāks TAP plāna īstenošanu, kas
nosaka uzņēmuma darbību turpmākajos divos gados, skaidroja S.Laiveniece un
piebilda, ka informācija par precīzu ražošanas atsākšanas laiku tiks paziņota
vēlāk.

”A/s ”Liepājas metalurgs” pateicas 100% nodrošinātajiem un
vairāk kā 60% nenodrošinātajiem kreditoriem par izpratni, atbalstu un TAP plāna
saskaņošanu, tā dodot iespēju akciju sabiedrībai iziet no grūtībām un uzsākt
tās ekonomisko atveseļošanu,” teikts S.Laivenieces medijiem izplatītajā
informācijā.

Liepājas tiesas pārstāve Inta Kurpa aģentūrai BNS apstiprināja, ka TAP pasākumu plāns ir apstiprināts. “Pieteikums ir apmierināts ar termiņu uz diviem gadiem. Spriedums ir spēkā no tā pasludināšanas brīža – tātad šodienas (otrdiena) – un nav pārsūdzams,” teica Kurpa.

Savukārt viena no uzņēmuma kreditoriem – Valsts kases – preses sekretāre Eva Dzelme aģentūrai BNS pauda gandarījumu par Liepājas tiesas lēmumu. “Liepājas tiesas lēmumu pieņemt jau agrāk ar lielākajiem kreditoriem saskaņoto “Liepājas metalurga” TAP pasākumu plānu Valsts kase vērtē pozitīvi,” viņa teica.

Ziņu aģentūra LETA apkopojusi informāciju par notikumiem saistībā ar LM:

Vēl pērn “Liepājas metalurgs” (LM) bija Latvijas metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu topa līderis. Uzņēmuma apgrozījums 2012.gadā sasniedza 321,3 miljonus latu, kas ir par 45% vairāk nekā 2011.gadā. Taču pretstatā 2011.gada peļņai – 3,88 miljoni latu – pērn strādāts ar zaudējumiem – 7,3 miljoni latu.

Arī šogad pirmais pusgads LM bijis neveiksmīgs – apgrozījums bija tikai 97,7 miljoni latu, bet kopumā visa saimnieciskā darbība radījusi 21,7 miljonu latu zaudējumus.

Jau gandrīz pusgadu, ierauts gan tiesvedībās ar “Latvijas Gāzi” un “Latvenergo”, gan akcionāru – Kirova Lipmana, Iļja Segalas un Sergeja Zaharjina – savstarpējos ķīviņos, Liepājas pilsētas lielākais uzņēmums cīnās par izdzīvošanu.

Darba attiecības ir pārtrauktas ar gandrīz 300 darbiniekiem. Valsts kļuvusi par LM lielāko kreditoru – Valsts kase akciju sabiedrības vietā Itālijas bankai “UniCredit S.p.A.” jūlijā samaksājusi valsts galvoto kredītu gandrīz 52 miljonu latu apmērā. Kredīts 2009.gadā uzņēmumam bija nepieciešams, lai veiktu modernizāciju un martena tēraudkausēšanas krāsnis nomainītu pret elektroloka tēraudkausēšanas krāsni.

Maijā pēc uzņēmuma lūguma tika ierosināts tiesiskās aizsardzības process (TAP), bet šodien, 10.septembrī,Liepājas tiesa nolēmusi par TAP pasākumu plāna apstiprināšanu.

Pastiprināta valdības un sabiedrības uzmanība LM tika pievērsta šogad janvārī, kad LM valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs Saeimas deputātiem paziņoja, ka “Liepājas metalurga” valde nolēmusi uz laiku pārtraukt maksāt AS “Latvenergo” elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kas darbojas kā atbalsta mehānisms elektrības ražotājiem, un šo summu novirzīt 2009.gadā piešķirtā un valsts galvotā kredīta 60 miljonu latu apmērā dzēšanai. Laikā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā OIK veidā LM samaksājusi 10,9 miljoni latu, bet 2013.gadā paredzēts maksāt vairāk nekā deviņus miljonus latu.

Janvāra beigās LM pārstāvji tikās ar premjeru Valdi Dombrovski (“Vienotība”) un izteica lūgumu atbrīvot uzņēmumu no “zaļās komponentes” maksāšanas, kā arī iepazīstināja ar citiem iespējamajiem risinājumiem, kā atbalstīt uzņēmumu. Savukārt valdība par tālāko rīcību saistībā ar situāciju uzņēmumā nolēma lemt tikai tad, kad būs veikta padziļināta uzņēmuma finanšu analīze. Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš toreiz janvārī medijus informēja, ka ar valsts galvojumu uzņēmumam problēmu neesot, taču ir problēmas ar likviditāti un īstermiņā tas kreditoru saistības pildīt nevar.

Finanšu ministrija noslēdza līgumu ar starptautisko auditorkompāniju “Ernst&Young Baltic” par padziļinātas finanšu analīzes veikšanu LM, kurā nekonstatēja tiešas krāpniecības pazīmes uzņēmuma darbībā. Tomēr auditori ziņojumā norādīja uz daudzām nepilnībām uzņēmuma darbībā: LM savu produkciju realizē zem pašizmaksas, ir tuvu maksātnespējai, kā arī tam ir būtiskas likviditātes problēmas. Taču LM ir viens no lielākajiem eksportētājiem un darba devējiem Latvijā – LM un ar LM saistīto uzņēmumu tiešā ietekme, kā arī ar uzņēmumu saistītā netiešā ietekme uz pārējām nozarēm darbības pārtraukšanas vai sašaurināšanas dēļ Latvijas tautsaimniecībai var maksāt 1,2%-1,5% no iekšzemes kopprodukta, norādīja auditori “Ernst&Young”.

Marta otrajā pusē uzņēmuma vadība prasīja valdībai palīdzību 57,6 miljonu latu apmērā. Kopējie LM parādi gan bankām, gan piegādātājiem bija 104 miljonus latu.

Marta vidū tika izveidots LM kreditoru klubs, kurā iekļauti AS “Citadele banka”, AS “SEB banka”, AS “Latvenergo”, tērauda tirgotājs “Stemcor” un tolaik iespējamais kreditors – Valsts kase. Lai meklētu risinājumu LM finanšu situācijai, aprīļa sākumā kreditoru klubs piesaistīja finanšu konsultantu “Prudentia”.

19.aprīlī LM informēja Valsts kasi par uzņēmuma nespēju veikt valsts galvotā kredīta pamatsummas – 4 307 103 latu – maksājumu Itālijas bankai “UniCredit S.p.A”. Valsts kase šo summu samaksāja uzņēmuma vietā.

Maijā “Prudentia” izvirzīja prasību trīs lielākajiem akcionāriem nodot akcijas par vienu latu vai arī katram ieguldīt desmit miljonus latu, lai atsāktu ražošanu. Segals un Zaharjins paziņoja, ka prasībai piekrīt, tomēr izvirzīja savus nosacījumus. Savukārt trešais akcionārs – Lipmans – kategoriski šai prasībai nepiekrita, iebilstot, ka pats uzņēmuma glābšanā var ieguldīt savus personīgos līdzekļus un atrast LM investoru, taču tad no uzņēmuma ir jāaiziet Segalam un Zaharjinam.

24.maijā LM Liepājas tiesā iesniedza prasību par TAP sākšanu, bet maija beigās tiesa ierosināja tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Jūlija beigās LM iesniedza tiesā lūgumu uz mēnesi pagarināt tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu, ko tiesa arī atļāva.

Savukārt Valsts kase jūlija beigās no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja Itālijas bankai “UniCredit S.p.A.” 47 414 711 latus, kas ir valsts galvotā kredīta rūpniecības uzņēmuma pamatsummas atlikums.

Augustā finanšu konsultants “Prudentia” vēlreiz mēģināja vienoties ar lielākajiem LM akcionāriem par akciju atdošanu, taču arī otrreiz šis mēģinājums neizdevās.

Investēt LM interesi ir izrādījuši vairāki uzņēmumi, tostarp Krievijas metalurģijas kompānija “Daļpolimetall”, Krievijas uzņēmums “Afina Pallada”, Krievijas koncerns “Rosenergomaš”.

Situācija pasaules un Eiropas metalurģijā un celtniecībā patlaban nav viegla, taču LM noteikti ir nākotne, uzskata eksperti. Uzņēmums var pastāvēt un sekmīgi darboties, gūstot pat peļņu, taču uzņēmuma finanses, kā arī piegāžu un realizācijas ķēdes ir jāsaved kārtībā, norāda finanšu un metalurģijas nozares eksperti. Arī LM kreditori uzskata, ka uzņēmums ir darbotiesspējīgs un var strādāt rentabli.

Distances līgums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz