Liepājas metalurģijas uzņēmuma “Liepājas metalurgs” (LM) nākotne šobrīd lielā mērā ir akcionāru rokās – ja viņi uzņēmumā neieguldīs līdzekļus vai neatradīs investoru, tad LM glābšana par nodokļu maksātāju naudu būtu ļoti riskanta, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

D.Pavļuts atzina, ka LM jautājums šobrīd pamatā ir atkarīgs no akcionāru un kreditoru lēmumiem, tostarp saistību pārstrukturizācijas un papildus līdzekļu piesaistes.  

“Valdība privātuzņēmuma  gadījumā nevar uzņēmuma vietā  vai uzņēmuma akcionāru vietā pieņemt lēmumus,” teica ministrs un norādīja, ka vispirms kreditoriem būtu jāvienojas par iespējām restrukturizēt uzņēmuma saistības, kam būtu jāseko akcionāru lēmumam par līdzekļu ieguldīšanu LM.

“Akcionāriem faktiski būtu jāliek uzņēmumā papildus nauda, jo tas, kas uzņēmumam šobrīd pamatā trūkst, ir nauda – trūkst kapitāla , trūkst apgrozāmo līdzekļu. Ja akcionāri lemtu ielikt daļu no nopelnītās naudas atpakaļ uzņēmumā,  tad tas būtu pirmais un galvenais solis tam, lai varētu ar paļāvību raudzīties  uz uzņēmuma attīstību. Alternatīva, protams, būtu, ja izdotos atrast kādu citu, jaunu īpašnieku,” teica ministrs, atzīmējot, ka ir ir lūdzis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru pēc iespējas atbalstīt LM investora meklējumus.

“Ja iepriekš minētais nedarbojas, tad ir trešais scenārijs – ar kreditoriem nevar vienoties, papildus kapitāls nav  pieejams, tad viss atgriežas pie valdības,” teica Pavļuts, norādot, ka tad runa būs par valsts atbalstu, kas ir komplicēts jautājums, tostarp Eiropas  Savienības kontekstā.

 “Jautājums ir, vai valdība ir gatava ieguldīt nodokļu  maksātāju naudu, vai nodokļu maksātāji ir gatavi tam veltīt pietiekami lielus līdzekļus,” teica D.Pavļuts. “Ja uzņēmumu nav gatavi viņu pašu akcionāri – cilvēki, kas viņu ir privatizējuši, šos gadus vadījuši, ja šajā uzņēmumā nav gatavi ieguldīt naudu arī citi investori, es neredzu perspektīvu. Tad nodokļu maksātāju naudas ielikšanai šeit ir tikai viens attaisnojums – darbinieki, darba vietu uzturēšana. Tad mums būs jāvērtē, vai tas ir efektīvākais veids, kā cilvēkiem palīdzēt. Ja neviens netic uzņēmuma darbības turpināšanai, tad nodokļu maksātāju naudas likšana iekšā, manuprāt, ir ļoti riskants pasākums,” sacīja ministrs.

D.Pavļuts atzina, ka redz iespējas, ka LM darbu var turpināt.

Viņš atgādināja, ka valdība ir uzdevusi līdz 16.aprīlim iesniegt papildus ziņojumu par LM, kurā ņemta vērā jaunā informācija par kreditoru nodomiem.

Ministrs arī pastāstīja, ka nākamnedēļ plāno tikties ar LM akcionāriem.

D.Pavļuts atzina, ka Eiropas metalurģijas uzņēmumu nākotnē ir atkarīga no pieprasījuma pieauguma. “Ļoti lielā mērā šo uzņēmumu dzīvotspēju nosaka patēriņš Eiropā, Eiropas ekonomikas atkopšanās tempi,”  teica ministrs.

Viņš norādīja, ka tieši pieprasījuma jautājums ir lielākā neziņa – nav zināms, vai tuvāko 2-3 gadu laikā ir paredzams pietiekams pieprasījuma pieaugums, lai Eiropas metalurģijas uzņēmumiem pietiktu darba. Ja pieprasījums neatjaunosies pietiekamā līmenī, būs virkne Eiropas tērauda uzņēmumu, kuri būs spiesti pārtraukt darbību.

Pēc ministra teiktā, tikai Latvijas, Baltijas dēļ nebūtu vērts  uzturēt tādu uzņēmumu kā LM, jo tā  tirgus pamatā ir Eiropa un tās apkārtne.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka “Liepājas metalurgs” ir nonācis finanšu grūtībās. Valdība 26.martā nolēma, ka tā nepiešķirs atbalstu “Liepājas metalurgam”, kam valsts ir galvojusi saistības 85,6 miljonu eiro apmērā. Kredītu uzņēmuma modernizācijai “Liepājas metalurgs” ņēma bankā “UniCredit S.p.A”.

“Liepājas metalurgs” ir lielākais darba devējs Liepājā – tas nodarbina aptuveni 2300 cilvēku. Uzņēmuma akcijas kotē “NASDAQ OMX Riga” otrajā sarakstā, tā lielākie īpašnieki ir privātpersonas.

BNS