Slēgs kultūrvietu “Kursas putni”
“Visam labajam reiz pienāk gals… Seši lieliski, bonaparta piepildīti gadi ir pagājuši, un šī gada 31. augustā “Kursas putni” durvis vērs vēl pēdējo reizi. Kopā ar mūsu draugiem aizvērsim putnus visi kopā divu dienu garumā!” lasāms kultūrvietas “Kursas putni” feisbuka lapā.
liepajniekiem.lv
“Kursas putnu” saimnieks Klāvs Timbra apstiprina, ka Juliannas pagalma kultūrvietas “dziesmiņa nodziedāta”.
Apstākļi, kas noveduši pie tās slēgšanas, pēdējo gadu laikā sakrājušies ne mazums – kovids, ģeopolitiskie notikumi, ekonomiskā situācija valstī, inflācija, cilvēku trūkums, tukšie starpsezonas mēneši utt.
“Attiecīgi tas viss kopā ietekmējis gan cilvēku emocionālo, gan finansiālo stāvokli,”
skaidro K. Timbra.
“Kursas putni” kopš 2018. gada ir Klāva un viņa sievas Gitas izlolotā restorāna “Hot Potato” struktūrvienība.
K. Timbra atzīst, ka lēmums slēgt kultūrvietu nav bijis viegls – tas nekad neesot bijis stāsts par peļņu, bet gan “underground” jeb alternatīvās mūzikas kultūras uzturēšanu.
Taču uzņēmējiem ilgstoši darboties tikai uz entuziasma pamata nav iespējams.
Feisbukā “Putnu bēru” apmeklētāji aicināti nest visus izvadīšanas aksesuārus (vainagus, puķes utt.), kurus novietošot pie kultūrvietas ieejas.
Klāvs gan norāda, ka “Kursas putnu” slēgšanu nevajag ieskicēt kā ļoti bēdīgu notikumu.
“Mēs nebēdājamies – pieduramies, ka tās ir bēres, taču tās tik un tās būs jautras. Mums katrā ziņā ir labi padarīta darba sajūta,”
viņš saka, paužot cerību, ka “Kursas putnu” vietā drīz saimniekos kāds cits un nākotne rādīs, ko jaunu paši atkal izdomās.
“Kursas putnus” 2014. gadā kopā ar Antru Maziku un Rinaldu Embrasu izveidoja Saeimas deputāts Artūrs Butāns.
Sākotnēji kultūrvieta darbojās F. Brīvzemnieka ielā 28, pēcāk pārcēlās uz Juliannas pagalmu.
2018. gada vasarā A. Butāns paziņoja, ka ar savu komandu “Kursas putnus” nodod tālāk nākamajiem saimniekiem.
Uz jautājumu, vai nav skumji, ka nu šī vieta beidz pastāvēt, viņš saka: “Skumji nav, labas atmiņas. “Kursas putni” nevar beigt pastāvēt, jo tie nav reducējami tikai uz telpu, tas drīzāk kulturālas brīvdomības un pašlepnuma pavediens.
Putnus gaisā palaida Olafa Gūtmaņa dzeja, tad Ēriks Ķiģelis tos apdziedāja. Tad tieši pirms desmit vasarām radījām kultūrvietu. Varbūt pēc desmit gadiem tie uzplaiksnīs atkal jau nākamās paaudzes izpildījumā”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.