Valdības rīcības plāna Satiksmes ministrijas (SM) sadaļas
izpilde norit sekmīgi – konstruktīvs darbs bijis visās SM pārraudzībā esošajās
jomās, taču īpaši labi rezultāti bijuši autoceļu, aviācijas, tranzīta, ES fondu
apguves, pasažieru pārvadājumu, kā arī ceļu satiksmes drošības uzlabošanas
jomās, portālu informēja Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību
speciālists Rolands Rumba.

VAS ”Latvijas Valsts ceļi” (LVC) ir  veikusi 90%
no visiem šogad plānotajiem autoceļu remontdarbu iepirkumiem un praktiski uz
visiem objektiem ir uzsākti remontdarbi. Kopējais valsts autoceļiem paredzētais
finansējums 2014. gadā (gan autoceļu remontam, gan uzturēšanai) ir 250 milj.
eiro, no kuriem nepilni 136 milj. eiro ir ES fondu līdzfinansējums. Būvdarbi šī
gada sezonā notiek vairāk nekā 100 objektos, un kopumā tiks sakārtoti vairāk
nekā 1000 km autoceļu.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, stājoties ministra amatā,
par vienu no prioritātēm izvirzīja autoceļu būvniecības kvalitātes uzlabošanu.
Ir stiprināta LVC Ceļu laboratorijas kā tehniskās kompetences centrs,
paplašinot laboratorijas funkcijas kvalitātes kontroles jomā. Tāpat
pastiprināta autoceļu būvniecības kvalitātes kontrole ar neplānotām pārbaudēm
un lielāku būvmateriālu pārbaužu skaitu, kā arī paaugstināta projektētāju un
būvuzraugu atbildība.

SM turpina darbu pie ES fondu 2007. -2013. gada plānošanas
perioda projektiem, īstenojot Eiropas komunikāciju tīklu (TEN-T) autoceļu tīkla
uzlabojumus un valsts pirmās šķiras autoceļu maršrutu sakārtošanu.

Tiek izvērtēta iespēja īstenot Ķekavas apvedceļa projektu,
piemērojot publiskās privātās partnerības modeli. Plānotā partnerības iepirkuma
līguma kopējā līgumcena ir 159,7 milj. eiro.

Savukārt š.g. 8. jūlijā LVC parakstīja pirmo jaunā 2014. –
2020. gada ES finansēšanas perioda līgumu par valsts galvenā autoceļa A9 Rīga
(Skulte) – Liepāja posma rekonstrukciju 22.52 km garā posmā.

No š.g. 1. jūlija Latvijā ieviesta autoceļu lietošanas
nodeva kravas transportlīdzekļiem, ko paredz Autoceļu lietošanas nodevas likums.
Šobrīd autopārvadātāji aktīvi veic nodevas samaksu. Līdz 17. jūlijam autoceļu
lietošanas nodeva bija nomaksāta par vairāk nekā 63 tūkst.
transportlīdzekļiem, tādā veidā valsts budžetā iemaksātie līdzekļi pārsniedza
2.2 milj. eiro.

Dzelzceļa nozarē jāizceļ š.g. 21. jūnijā Baltijas valstu
premjerministru panāktā vienošanās par ”Rail Baltica” kopuzņēmuma dibināšanu.
Tas ir būtisks solis, bez kura nevarētu sekmīgi veikt Eiropas standarta platuma
dzelzceļa līnijas ”Rail Baltica” projektu. Kopuzņēmuma dibināšanas līgums tiks
svinīgi parakstīs š.g. 23. augustā, kad Latvija, Igaunija un Lietuva atzīmēs
Baltijas ceļa 25. gadadienu.

Labas ziņas nākušās no Eiropas Komisijas (EK) ”Air Baltic”
valsts atbalsta izmeklēšanas lietā. EK pieņēma pozitīvu lēmumu, saskaņojot
aviokompānijas restrukturizācijas plānu un līdz ar to atzīstot Latvijas valsts
kā ”Air Baltic” lielākā akcionāra veikto ieguldījumu atbilstību ES aviācijas un
konkurences regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Satiksmes ministrs A.Matīss
pozitīvi novērtēja EK lēmumu un atzina, ka tas būtiski uzlabos ”Air Baltic”
pievilcību potenciālo investoru acīs.

Tāpat paralēli tiek nostiprināta nacionālās aviokompānijas
pelnītspēja. Tiek veikti pasākumi investoru piesaistei turpmākai ”Air Baltic”
veiksmīgai attīstībai un izaugsmei. SM ir noteikusi galvenās prasības
investoram, veic investoru apzināšanu un seko darījumiem nozarē. SM atbalsta un
sekmē ”Air Baltic” menedžmenta restrukturizācijas plānu, kas ļāvis ”Air Baltic”
atgriezties pie pelnītspējas un padara to pievilcīgāku investoru acīs.

Šovasar lidostā ”Rīga” bāzi atklāja zemo cenu lidsabiedrība
”Wizz Air”. Lidsabiedrība no Latvijas galvaspilsētas tagad piedāvā 8 maršrutus
uz 6 dažādām valstīm.

Savukārt nacionālā lidsabiedrība ”Air Baltic” uzsākusi
lidojumus 6 jaunos maršrutos no Rīgas uz Varnu, Burgasu, Bukaresti, Palmu de
Maljorku, Gēteborgu un Aberdīnu. Lidojumus no Rīgas uz Grieķijas salu Korfu ir
uzsākusi privātā aviokompānija ”Ellinair”, savukārt oktobra beigās uzsākt
lidojumus no Rīgas uz Briseli plāno aviokompānija  ”Brussels Airlines”.

Sekmīgi turpinās ES fondu apguve – izsludināts iepirkums par
Liepājas starptautiskās lidostas rekonstrukciju, tādā veidā veicinot Valdības
rīcības plānā noteikto pasākumu – veicināt reģionālo lidostu attīstību un to
darbību.

Turpinās Liepājas ostas padziļināšanas projekts – līdz
2014.gada jūnijam pabeigti 85% no projektā plānotā padziļināšanas darba apjoma.

Ventspils brīvostas infrastruktūras projektā pabeigts veikt
krasta nostiprinājumu, norit 12. piestātnes būvniecība. Ir uzsākta Ziemeļu mola
viļņlauža un Ventspils brīvostas kuģu flotes stāvēšanas piestātnes
rekonstrukcija. Pabeigta Sauskravu termināļa izbūve.

Turpinās aktīvs darbs otrā dzelzceļa sliežu ceļa izbūvē
posmā Rīga – Krustpils. Šobrīd ir paveikti darbi par summu 82,2 milj. eiro, kas
sastāda 89,18% no līguma summas. Kopumā  uzbūvēts 50 km jauno sliežu ceļu.

Pagājušā gada maijā tika uzsākts vērienīgs rekonstrukcijas
projekts ”Starptautiskās lidostas ”Rīga” infrastruktūras attīstība”. Darbi tajā
norit atbilstoši grafikam, līdz ar to nav risku, ka varētu būt aizkavēšanās ar
darbu izpildi paredzētajā termiņā.

EK š.g. 8. jūlijā apstiprināja abus Latvijas iesniegtos
projektus finansēšanai no TEN-T budžeta. Viens no apstiprinātajiem projektiem
ir Rīgas pilsētas un Rīgas ostas integrēšana TEN-T tīklā. Savukārt otrā
apstiprināta projekta ietvaros Rīgā plānots veikt pētījumu un izstrādāt
rekomendācijas nacionālā plāna ūdeņraža infrastruktūras ieviešanai.

Var izcelt Latvijas ostu sekmīgo darbu, 2014.gada pirmajos
sešos mēnešos Latvijas ostas spējušas pārkraut par 6.6% kravu vairāk nekā pērn
tajā pašā periodā. Visās Latvijas ostās pirmajos sešos mēnešos kopā pārkrauti
39.4 milj. tonnu kravu.

Tāpat norit darbs pie Latvijas ostu pārvaldības un
konkurētspējas uzlabošanas – satiksmes ministra izveidotā darba grupa Latvijas
ostu konkurētspējas stiprināšanai un pārvaldības uzlabošanai jau pabeigusi savu
darbu un prezentējusi rezultātus š.g. 16. jūlijā. Darba grupas secinājumi
iekļauti ziņojumā un rīcības plāna projektā, kas tiks iesniegts izskatīšanai
Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei, kā arī valdībā.

SM arī strādā pie tā, lai veicinātu Latvijas ostās apkalpoto
kravu veidu un izcelsmes valstu diversifikāciju, piesaistītu Latvijas
transporta sistēmai jaunas kravas un investīcijas, kā arī  veicinātu
Latvijas iekļaušanos  reģionālās un globālās piegāžu ķēdēs, kombinējot
kompleksus, multimodālus transporta un loģistikas risinājumus. SM aktivizējusi
sadarbību ar Centrālāzijas valstīm un Ķīnu, piedāvājot šim reģionam Latviju kā
loģistikas platformu ES eksporta tirgu apgūšanā. Notiek darbs pie vienota un
integrēta Latvijas transporta un loģistikas nozares piedāvājuma izveides.

Visos plānošanos reģionos turpinās optiskā tīkla
infrastruktūras projektēšanas un būvniecības darbi. Ieguldīti 677 km
kanalizācijas cauruļu un 566 km optiskā kabeļa. Nodoti ekspluatācijā 28
piekļuves punkti.

Pasažieru pārvadājumu jomas sakārtošanā veikti vairāki
nozīmīgi darbi, tā VSIA ”Autotransporta direkcija” veikusi no plānošanas
reģioniem pārņemto pakalpojumu līgumu inventarizāciju, kas tiks pārskatīti
atbilstoši reģionālo vietējās un starppilsētu maršrutu un reisu revīzijas
rezultātam. Darbs turpinās arī pie vietējo un starppilsētu, autobusu un
vilcienu reisu salāgošanas. Saskaņoti autobusi ar vilcieniem, lai varētu
pievest pasažierus vilcienam Valmierā, Cēsīs, Aizkrauklē. Jāatzīmē, ka otrajā
lasījumā Saeimā pieņemts likumprojekts ”Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, tā
redakcija veicinās ēnu ekonomikas apkarošanu un godīgu konkurenci pasažieru
pārvadājumu nozarē.

Ņemot vērā pēdējā laikā bojā gājušo skaita pieaugumu uz
Latvijas ceļiem, ir pievērsta pastiprināta uzmanība ceļu satiksmes drošības
jautājumiem. Tie vērsti uz ceļu satiksmes drošības uzlabošanu, ceļu satiksmes
negadījumu samazināšanu ar ievainotajiem un bojāgājušajiem, kā arī uz satiksmes
dalībnieku kompetences un  atbildības paaugstināšanu. Sekmīgi noritējušas
vairākas ceļu satiksmes drošības kampaņas, kā arī ir apstiprinātas pirmās 20
stacionāro foto radaru atrašanās vietas. Tāpat noslēgts līgums ar pakalpojumu
sniedzēju par stacionāro foto radaru iegādi, uzstādīšanu un apkalpošanu.
Saskaņā ar noslēgto līgumu uzsākta radaru infrastruktūras projektēšanas un
izbūve.