“Labāka laika šā uzņēmējdarbības veida attīstīšanai Latvijā nebūs,” apgalvo Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Madara Ūlande. Šis gads esot ļoti labs, lai idejas īstenotu dzīvē.

Pagājušajā nedēļā Liepājas Biznesa inkubatorā notika pasākums “Liepāja ceļā uz sociālo uzņēmējdarbību”, tā mērķis – informēt sabiedrību par šo uzņēmējdarbības veidu, runāt par tā attīstības iespējām šeit. Aptuveni pusei no gandrīz pilnajā inkubatora zālē sēdošajiem jau ir savs, sociālajai uzņēmējdarbībai tuvs bizness vai noteikta ideja par to – ekspresaptaujā noskaidro M. Ūlande.

Pēc Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītājas teiktā, Latvijā patlaban darbojas 100 līdz 150 uzņēmumi, biedrības, nodibinājumi, “kas apmēram strādā pēc sociālās uzņēmējdarbības principiem”. Vienotas definīcijas par to, kas tā ir, Latvijā pagaidām vēl nav. Tāpēc nav īsti iespējams pateikt, kurš saucams par sociālo uzņēmumu. Taču viens no kritērijiem ir pilnīgi skaidrs – tā ir uzņēmējdarbība ar sociālu mērķi.

Patlaban tiek gatavots likums par sociālo uzņēmējdarbību, kas to definēs un dos likumisku ietvaru, un tiek īstenota īpaša atbalsta programma. Tāpēc šis esot laiks, kad tiem, kam ir idejas, ir iespējams iegūt atbalstu to īstenošanai.

Atbalsta programma jau ir sākusies, interesenti jau var sākt gatavot dokumentus un pieteikties. Noteikta pieteikuma termiņa nav, saka M. Ūlande.

Programmu finansē Eiropas Sociālais fonds, administrē Labklājības ministrija kopā ar finanšu institūciju “Altum”. Tā dod iespēju iegūt no pieciem līdz 200 tūkstošiem eiro tieši sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai. “Ļoti, ļoti laba iespēja,” komentē M. Ūlande. “Un labākā ziņa ir, ka tie ir granti.” Tātad tie nav atmaksājami aizdevumi, kā tas šķistu ierasti, runājot par uzņēmējdarbību. Šāds atbalsta veids izvēlēts tāpēc, ka Latvijā tas ir jauns, neattīstīts uzņēmējdarbības veids un mērķis ir sociāls.

Programmai ir divi līmeņi. Tiem, kas vēlas pretendēt uz šo finansējumu, vispirms ir jādodas uz Labklājības ministriju, kas mēģinās pēc īpašiem kritērijiem atsijāt, kuri tad no visiem ir sociāli uzņēmumi vai pielīdzināmi tiem. Labklājības ministrijā šobrīd pieteikties var gan biedrības, gan nodibinājumi, gan SIA. Kad spēkā stāsies minētais likums, tas varētu būt nākamgad, to darīt varēs tikai SIA. Atšķirīga pieeja būs nule dibinātam uzņēmumam vai biedrībai un tiem, kam jau ir uzkrāta pieredze. “Labklājības ministrijā ļoti svarīgi ir pierādīt sociālo ietekmi.”

Kad ministrija piešķīrusi zaļo gaismu, tad ar konkrētu biznesa plānu jādodas uz “Altum”. “”Altum” vairs neuztraucas par to, vai esat sociāls uzņēmums vai ne, tā galvenā rūpe ir biznesa ilgtspēja, dzīvotspēja. Lai šī nauda patiešām radītu biznesu,” norāda M. Ūlande.

Grantam ir nepieciešams desmit procentu līdzfinansējuma, uzņēmuma darbību jāspēj nodrošināt vēl vismaz divus gadus pēc tās sākšanas.

Sīkāka informācija ir iegūstama Labklājības ministrijas un “Altum” mājaslapās.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 19.septembra numurā.

#kvards-20170919-08#

17Skatīt galeriju