“Tas, protams, ir atkarīgs no daudziem faktoriem – pasaulē ir daudz neskaidrību, bet pagaidām pieņemu, ka “viļņošanās” būs līdzīga kā līdz šim,” teica Bērziņš.

Jautāts, kā “UPB” uzņēmumu grupa vērtē pagājušā gada rezultātus, kad holdinga apgrozījums provizoriski samazinājās par 11,4%, Bērziņš sacīja, ka rezultāts atbilst tirgus situācijai.

“Mūsu lielākais tirgus vēsturiski ir bijusi Skandināvija. Pēdējos divus gadus šajā reģionā bijusi izteikta lejupslīde – gan ekonomiskā ziņā, gan valūtas kursu svārstību dēļ. Tas viss ietekmēja arī būvniecības tempu bremzēšanos Skandināvijā. Tā, protams, ir galvenā ietekme, kāpēc redzējām nelielu samazinājumu,” teica Bērziņš.

Viņš piebilda, ka grupas uzņēmumiem situācija ir atšķirīga – atsevišķos tirgus segmentos bija pozitīvas tendences, taču grupas līmenī lielākā ietekme bija no Skandināvijas tirgus lejupslīdes.

Bērziņš apgalvoja, ka šobrīd situācija sāk uzlaboties. Jau pagājušā gada beigās “UPB” prognozēja pozitīvas pārmaiņas, un pieprasījuma ziņā tās arī sāka parādīties.

Bērziņš informēja, ka Zviedrija bija pirmā, kurā parādījās pozitīvi signāli pagājušā gada ceturtajā ceturksnī. Sekoja Norvēģija, kurā arī pieprasījums pieauga, un šī tendence turpinās.

“Tas nozīmē, ka bija lielāka pauze, lielais būvniecības rats tika apstādināts. Segmentā, kurā mēs strādājam ar lielajiem objektiem, rata iegriešanās neiet tik raiti, bet kopējā sajūta ir pozitīva. Jautājums, protams, ir – cik ātri šī atdzīvošanās notiks un kādā apjomā. No tā būs atkarīga arī būvniecības un ražošanas jaudu piepildījuma dinamika un attiecīgi arī cenu izmaiņas reģionā,” skaidroja Bērziņš.

Vienlaikus Bērziņš norādīja, kamēr šī izaugsme nonāk līdz “UPB”, var paiet ilgāks laiks, jo no pieprasījuma līdz reālam darbam objektā parasti paiet vismaz deviņi līdz 12 mēneši.

Šobrīd “UPB” jau redz pieaugumu projektēšanas posmā, kas nozīmē, ka šogad aktivitāte objektos sāks pieaugt, un tas gada beigās atspoguļosies arī finanšu rezultātos.

Jautāts, cik lielu daļu “UPB” apgrozījumā veido Zviedrijas un kopumā Skandināvijas tirgus, Bērziņš skaidroja, ka būvniecībā tas mainās gadu no gada, viens liels objekts vienā valstī var būtiski mainīt kopējo ainu. Taču kopumā Zviedrija ir pārliecinoši lielākais eksporta tirgus.

Bērziņš sacīja, ka proporcija starp eksportu un vietējo tirgu mainās katru gadu atkarībā no vietējā tirgus apjomiem. Pagājušajā gadā eksporta un Latvijas tirgus sadalījums bija apmēram puse uz pusi.

Vaicāts, vai Zviedrijas tirgus krīze ir “UPB” likusi meklēt jaunus tirgus, Bērziņš uzsvēra, ka jauni tirgi ir jāmeklē visu laiku, ko holdings arī dara.

Bērziņš uzsvēra, ka šāda situācija noteikti liek domāt par pielāgošanos – gan tirgu diversifikāciju, gan arī piedāvājuma paplašināšanu, jo uzņēmumam vienmēr ir jābūt gatavam reaģēt un pielāgoties.

“Tieši to mēs arī darām – gan ģeogrāfiski paplašinoties, gan attīstot jaunus virzienus,” teica Bērziņš.

Kā piemērus Bērziņš minēja, ka “UPB” šobrīd strādā pie projekta Nīderlandē, arī Lielbritānijā jau ir ilgstošākas iestrādnes.

Šobrīd “UPB” holdings vairāk skatās uz papildu produktu un pakalpojumu attīstību industriālai būvniecībai arī Skandināvijā, ne tikai Latvijā.

“Tas var kļūt par papildu segmentu. Latvijas mērogā tradicionāli stiprs ir bijis enerģētikas sektors – šobrīd tas aug ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā un Skandināvijā. Aizsardzības nozare – gan Latvijā, gan ārvalstīs, piemēram, Zviedrijā, – arī kļūst arvien nozīmīgāka. Šajos segmentos mēs redzam potenciālu un arī investējam attiecīgi, lai attīstītu jaunus produktus un būtu spējīgi ražot to, kas šiem tirgiem būs vajadzīgs,” sacīja Bērziņš.