Pagājušajā gadā uzņēmums realizējis vērienīgus projektus ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, Lielbritānijā, Norvēģijā un citās valstīs, palielinājis industriālās un enerģētikas būvniecības apmērus, kā arī sācis aprites ekonomikas principu ieviešanu būvniecībā.

“UPB” šogad plāno par 44% palielināt investīcijas attīstībā un prognozē aptuveni 10% apgrozījuma pieaugumu.

“UPB” valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš skaidro, ka centrālo banku inflācijas ierobežošanas pasākumi ir būtiski ietekmējuši būvniecības nozari.

Taču, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, “UPB” ir spējis būtiski kāpināt apgrozījumu Latvijas tirgū un saglabāt stabilu pozīciju nozarē.

Viņš arī atzīmē, ka koncerna eksporta reģionos, īpaši Skandināvijā, 2024. gads iezīmējās ar vienu no zemākajiem aktivitātes rādītājiem pēdējā desmitgadē.

“Tomēr tirgus atkopšanās pazīmes bija redzamas jau 2023. gada vidū, un sagaidām, ka aktivitāte mūsu ražotnēs un būvlaukumos pieaugs 2025. gada otrajā pusē, kas atspoguļosies arī šī gada finanšu rādītājos,” min Bērziņš.

Latvijā “UPB” grupa turpina attīstīt industriālo būvniecību, īstenojot vairākus projektus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Starp tiem ir “Latvenergo” vēja parks “Laflora Energy” un specializēts aviācijas kravu apstrādes centrs “Baltic Cargo Hub”.

Drīzumā noslēgsies arī “Latvijas finiera” kokaudzētavas “Zābaki” jaunā kompleksa izbūve, kas ietver inovatīvus koka būvniecības risinājumus, kā arī “Rettenmeier Baltic Timber” ražošanas kompleksa paplašināšanas darbi Inčukalnā.

Starp nozīmīgākajiem pabeigtajiem objektiem kompānijas pārstāvji min “Knauf” jauno biroja ēku Sauriešos un Rakstniecības un mūzikas muzeja restaurāciju Vecrīgā.

Enerģētikas sektorā pabeigta divu videi draudzīgu biomasas katlu māju būvniecība, kā arī noslēgta “Latvijas finiera” jaunās sveķu rūpnīcas projektēšana, kur aktīvie būvniecības darbi sākti šogad.

Eksporta tirgos 2024. gadā pabeigta 90 metrus augstā biroju ēka “Sickla Central” Stokholmā, kur “UPB” nodrošināja pilnu karkasa un fasādes izbūvi, integrējot uzņēmuma ražotās būvkonstrukcijas.

Savukārt Dānijā pabeigta fasādes izbūve 23 stāvus augstajai “Carls Tårn” dzīvojamai ēkai.

Pērn nozīmīgu daļu no “UPB” portfeļa veidoja dzelzsbetona fasāžu projekti, ar dažādiem dekoratīvās apdares risinājumiem, tostarp ķieģeļu apdari, kas izmantota “Flow Hyllie” un “Ballongflygaren” objektos Zviedrijā.

Savukārt ēku karkasa projektos, līdzās betona un metāla konstrukcijām, arvien biežāk tiek izmantots arī koks.

Šāda tendence novērojama ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā, norāda kompānijas pārstāvji.

Turpinot darbu arī infrastruktūras segmentā, grupas uzņēmums “RK Metāls” projektam Zviedrijā piegādājis līdz šim garāko vienlaidu tiltu, kas sasniedz 50 metrus, savukārt Norvēģijā realizēts tilta projekts, kas šķērso valsts galveno dzelzceļa līniju, padarot montāžas darbu tehniski sarežģītu.

Pagājušajā gadā uzņēmums nostiprināja arī klātbūtni Lielbritānijā, sākot divu jaunu fasāžu projektu īstenošanu Londonā – 31 stāvu augsto dzīvojamo ēku “Byng Street” un biroju ēku “3 Copper Square” ar GRC betona fasādi, kas ir kļuvis par pieprasītu risinājumu Lielbritānijā.

Uzņēmums turpina investēt tehnoloģijās un automatizācijā, lai paaugstinātu ražošanas efektivitāti un paplašinātu tehnoloģiskās iespējas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Mašīnbūves sektorā investēts vairāk nekā viens miljons eiro ražotnes modernizācijā.

Lielākā daļa ieguldījumu novirzīti lielizmēra frēzes iegādei, kas paaugstina automatizācijas līmeni ražotnē un palielina iespējas realizēt sarežģītus projektus ar augstu precizitāti un efektivitāti.

Pērn modernizēta arī grupas uzņēmuma “Transportbetons MB” Ādažu rūpnīca.

Arī šogad “UPB” plāno veikt vairākus nozīmīgus ieguldījumus attīstībā, palielinot investīciju apjomu par 44%. Būtiska daļa tiks novirzīta dzelzsbetona ražotnes modernizācijai, kā arī transportbetona ražotņu un autoparka atjaunošanai.

Kompānijā norāda, ka tas ne tikai uzlabos ražošanas efektivitāti un kapacitāti, bet arī ļaus samazināt izmešus, veicinot ilgtspējīgāku darbību.

Kompānijas pārstāvji informē, ka “UPB” mērķtiecīgi iegulda pētniecībā un attīstībā, lai piedāvātie risinājumi atbilstu augošajām tirgus prasībām, piemēram, Zviedrijā lielajos projektos vides mērķi nereti tiek vērtēti līdzvērtīgi finanšu aspektiem.

Lai sasniegtu klientu izvirzītās klimatneitralitātes prasības, ilgtspējas risinājumiem ir jābūt integrētiem visā projekta un produktu dzīves ciklā, skaidro Bērziņš.

Jau projektu agrīnā stadijā “UPB” speciālisti veic detalizētus aprēķinus, lai nodrošinātu optimālāko būves konstrukcijas risinājumu.

Tāpat koncerns cieši sadarbojas ar izejvielu piegādātājiem, piedāvājot būvmateriālus ar zemāku emisiju apjomu.

“Nozīmīgs solis jau ir sperts dzelzsbetona produktu portfelī – esam izstrādājuši produktu līniju ar pazeminātu CO2 emisiju līmeni,” uzsver Bērziņš.

“UPB” sācis darboties arī salīdzinoši jaunā virzienā – aprites ekonomikas principu ieviešanā būvniecībā.

Gada nogalē vienā no “UPB” būvobjektiem Stokholmā tika integrētas otrreiz izmantotas dzelzsbetona konstrukcijas.

Jau ziņots, ka “UPB” konsolidētais apgrozījums 2023. gadā sasniedzis 248,311 miljonus eiro, kas ir par 4,8% vairāk nekā 2022. gadā, savukārt koncerna peļņa sasniedza 4,065 miljonus eiro pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

“UPB” grupa ir viens no lielākajiem industriālajiem koncerniem Baltijas valstīs, kura galvenā darbības nozare ir tehnoloģiski sarežģītu ēku būvniecība, ieskaitot to projektēšanu, būvmateriālu ražošanu, piegādi, montāžu un servisu.

Uzņēmumu grupa nodrošina integrētus risinājumus stikla, metāla, betona konstrukciju, kā arī enerģētikas un mašīnbūves jomās.

Lielākās “UPB” uzņēmumu grupas ir “MB Betons” grupa, “RK Metāls” grupa, “Aile” grupa, “UPB Energy” grupa un “UPB nams” grupa.

“UPB” patiesie labuma guvēji ir Uldis Pīlēns, Māris Mors un Madara More.