Tas nav risks, tā ir nepieciešamība. Tā atbild Vecpils zemnieks Andis Kisielis, jautāts, vai šajos ekonomiskajos apstākļos nav riskanti atvērt savu piena produktu ražotni un veikaliņu. Savā ziņā tieši tāpēc, ka ir krīze, šāds lēmums arī esot ticis pieņemts.

Būs arī pašu siers

Kefīra un vairāku šķirņu jogurta ražošana Anda Kisieļa zemnieku saimniecībā “Mucenieki”, turpat līdzās fermai, kur mīt raibaļas, notiekot jau apmēram mēnesi. Šos produktus, kā arī pienu, krējumu, sviestu, biezpienu tagad var iegādāties gan pie paša ražotāja Vecpilī, gan “Pētertirgū”, gan nupat arī veikaliņā Liepājā, Brīvības ielā.

Pagaidām pie “Muceniekiem” nopērkamais, latviešiem netipiski caurumainais puscietais “Vītolberga siers” šurp tiek vests no Ventspils puses – tur to ražo zemnieki Andis un Vita Vītolbergi, kuri izvēlējušies iet pa “Gouda”, “Maasdamer” un “Edamer” šķirņu ceļu. Bet drīz līdzīgs tapšot arī Vecpilī, “Mucenieku” piena pārstrādes ražotnītē jau ierīkota siera nogatavināšanas telpa. Tas nebūs līdz šim pie mums vairāk ierastais svaigais ķimeņu vai zaļumu siers. “Tas būs riktīgs siers,” raksturo A. Kisielis. “Un tas joks ir tur, ka tas būs sētā taisīts, tepat pie zemnieka, nebūs valkāts apkārt pa pasauli.”

Skaļi visi saka – gribētu liesu, bet, kad jāpērk, tad tik un tā izvēlas treknāku, A. Kisielis pamato, kāpēc “Mucenieku” kefīru izlemts ražot tādu sātīgu. Bet jogurta šķirņu sarakstā izmaiņas iespējamas visu laiku, jo saimnieks labprāt uzklausot arī pircēju ieteikumus. Tā, piemēram, pēc klientu pieprasījuma radusies ideja par šokolādes jogurtu. Kisieļu sētā piena produktus pērkot kaimiņi, kāds pamanot arī aicinošo uzrakstu Rīgas – Liepājas autoceļa malā. “Gan jau ar laiku ieiesies, tāpat kā ar visām lietām tas notiek, jo ar blīkšķi jau nekad nekas nesanāk,” pārliecināts saimnieks.

Grib dot arī veikaliem

“Mēs savu pienu tikpat atdodam projām, tad nu mēģinām to darbiņu izdarīt mājās, lai varētu kādu kripatiņu vairāk nopelnīt,” skaidro saimnieks.

Līdz šim viss “Mucenieku” slaukums nonācis Lietuvas pārstrādes uzņēmumos – “Kurzemes Vārds” jau rakstījis, ka lielākā daļa bijušā Liepājas rajona teritorijas piensaimnieku pārdod pienu lietuviešiem. Tagad liela daļa no tā tiek pārstrādāta turpat, “Mucenieku” sētā.

Visas govs izcelsmes izejvielas, protams, ir tikai pašu, bet klāt pievienojamās, tādas kā ievārījumus, “Mucenieki” iepērkot no Pūres.

“Pagaidām jau mums apjoms vēl ļoti mazs, bet ar laiku plānojam visu sakārtot tā, lai produkciju varētu dot arī veikalos,” saka A. Kisielis. Tagad “Muceniekos” dienā var pārstrādāt apmēram 200 litru piena.

“Pie mums tāda darīšana ir visiem lieli brīnumi, bet citur pasaulē tā notiek jau sendienas,” saka A. Kisielis. “Lieli brīnumi tāpēc, ka no varas un vēl sazin kādiem vīriem cilvēkiem tiek borēts, ka vajag milzīgus apjomus, vajag milzīgas rūpnīcas. Bet to, ka pats savā sētā var kaut ko mierīgi darīt – to nestāsta. Bet visas prasības ir izpildāmas! Galvenais jau ir tīrība. Un arī inspektori tagad prasa saprātīgi.”

Tas pats par ganāmpulku skaitu – A.Kisielis pārliecinājies, ka saimniecībā var pilnīgi pietikt ar 20 – 30 govīm. “Muceniekos” gan esot pāri par 150.

A. Kisieļa saimniecībā trīs vīri strādā pie tehnikas, ir divi slaucēji un vēl paši – saimnieks ar sievu un mammu. Tētis veselības dēļ gan tagad darbus tikai uzraugot, pasmaida zemnieks. Pārstrādes ražotnē galā tiekot viens pašu cilvēks. “Bet, protams, ne jau astoņās stundās,” viņš piebilst.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Zemniekiem ir visas iespējas ražot un pārdot, bet viņi to nedara – ir tāds kā širmis priekšā, uzskata Andis Kisielis. “Nav nekā muļķīgāka par atteikšanos no mēģinājuma,” viņš saka.