Pēc ASV Finanšu ministrijas lēmuma vērst sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu (“Latvijai un Ventspilij”) un četrām juridiskām personām, tostarp Ventspils Brīvostas pārvaldi, valdība otrdien lēma rīt, 11.decembrī, sasaukt ārkārtas sēdi, kurā izskatīs grozījumus likumā “Par ostām”, paredzot valsts pārvaldībā pārņemt divas ostas – Ventspils un Rīgas. 

Lai abas ostas nonāktu valsts pārvaldībā, Satiksmes ministrija patlaban gatavo attiecīgus likuma grozījumus, kas tiks skatīti valdības ārkārtas sēdē rīt, 11.decembrī.

Likuma izmaiņas nepieciešamas, lai pēc ASV Finanšu ministrijas lēmuma no Ventspils ostas darbības tiktu nodalīta persona, pret kuru vērstas sankcijas, otrdien žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

“Valstij pārņemot ostu, tiek pilnībā nogriezta jebkāda saistība ar sankcionēto personu,” uzsvēra Kariņš, norādot, ka šādi valdība rīkojas, lai mazinātu ASV lēmuma negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku un iedzīvotājiem. 

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) piebilda, ka detalizēts likumprojekta teksts tiks sagatavots uz rītdienas valdības sēdi. Viņš gan atzina, ka ar likuma grozījumiem Ventspils un Rīgas ostas nonāks valsts pārvaldē un tajās turpmāk vairs nedarbosies pašvaldību pārstāvji. 

Ministrs skaidroja, ka patlaban tranzīta nozarē valda nemierīgi laiki, tāpēc ir jādara viss, lai ASV noteiktās sankcijas pēc iespējas mazāk ietekmētu Ventspils ostu, tajā strādājošos 38 uzņēmumus un arī ventspilniekus.

“Venstpils osta ir otra lielākā Latvijas osta, tai ir aizņēmumi, tiek veikti lieli investīciju projekti. Šī osta ir nozīmīgs Latvijas tranzīta elements, tāpēc ceru, ka mūsu veiktās darbības mazinās ASV lēmuma negatīvo ietekmi,” teica Linkaits.

Skaidrojot nepieciešamību pārņemt valsts pārvaldībā arī Rīgas ostu, satiksmes ministrs sacīja, ka Rīgas un Ventspils ostas ir divas lielākās ostas Latvijā, turklāt arī “Rīgā ir zināma ietekme fiziskām un juridiskām personām”, pret kurām sankcijas vērsušas ASV.

“Lai novērstu iespējas, ka uz Rīgas ostu varētu attiekties sankcijas vai ierobežojumi, mūsu proaktīvs solis ir risināt abu ostu pārvaldības jautājumu,” piebilda Linkaits.

Kariņš norādīja uz pārvaldes problēmām Rīgas ostā, tāpēc, sakārtojot Ventspils ostas pārvaldību, tiks sakārtota arī Rīgas ostas pārvaldība.

Vaicāts, vai pēc likuma grozījumiem valsts varētu lūgt ASV izņemt no sankciju saraksta Ventspils brīvostu, Linkaits norādīja, ka vispirms ir jānodrošina, lai neviena ASV sankciju sarakstā esošā fiziskā un juridiskā persona neietekmētu Ventspils brīvostu, bet pēc tam tiks kārtots, lai osta varētu brīvi funkcionēt.

Satiksmes ministrijā aģentūrai LETA skaidroja, ka patlaban saskaņā ar likumu “Par ostām” ostas teritorijas ostas zeme var būt valsts, pašvaldības vai citas juridiskās vai fiziskās personas īpašums. Savukārt ostas iekšējo ūdeņu daļa ir valsts īpašums. Valsts zemi un akvatoriju satiksmes ministrs nodod valdījumā attiecīgās ostas pārvaldei. Pašvaldības zemi valdījumā nodod ar attiecīgās pilsētas vai novada domes lēmumu. 

Vienlaikus Satiksmes ministrija uzsver, ka pārvaldības nodošana tikai valsts “rokās” nenozīmē pašvaldību īpašuma tiesību atņemšanu uz to īpašumiem.

Tāpat likums patlaban paredz, ka ostu pārvaldes finanšu līdzekļus var izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai, ostas pārvaldes funkciju nodrošināšanai, kā arī ostas pārvaldes finanšu līdzekļus drīkst dāvināt (ziedot) valstij, ieskaitot tos valsts budžetā.

Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis valdības lēmumu vērtēja kā “Liepājai cerīgu”, taču vēlas ar satiksmes ministru tuvākajā laikā pārrunāt, kas Liepājas ostu sagaida nākotnē. “Vēlamies saprast, kā mums dzīvot tālāk. Vai ostai ļaus palikt tādā statusā un situācijā, kādā tā ir šobrīd, vai tomēr mums jāgatavojas līdzīgam stāstam kā Rīgai un Ventspilij.”

Liepājas mērs pauda cerību, ka valdība Liepājas SEZ ļaus turpināt līdzšinējo darbu, taču, ja pastāv kādi izmaiņu riski, Liepāja vēlas par to diskutēt un aizstāvēt savu pozīciju.