Kuldīga ir tuvs un
sasniedzams piemērs, ka nav jābūt lielpilsētai, lai tās
iedzīvotājiem un politiķiem būtu atbilstoša izpratne par
kultūras mantojumu un cieņa pret to un ka nav jābūt miljonāriem,
lai spētu mantojumu ne vien saglabāt, bet arī piešķirt tam
stipru pievilkšanas spēku. Kuldīdznieku attieksme un mērķtiecība
šajā ziņā ir krasi atšķirīga no citām Latvijas pilsētām,
un, iespējams, tieši šī attieksme ar laiku izveidos šīs
pilsētas unikalitāti globālā mērogā. Kuldīga ir ceļā uz
UNESCO Pasaules mantojuma sarakstu, bet jau tagad tā ir kā
autentiskuma rezervāts Baltijas valstīs, saka bijusī liepājniece,
Kuldīgas Restaurācijas centra vadītāja Ilze Zariņa.

Savs Restaurācijas centrs

Viens
no svarīgākajiem sākumpunktiem ir 2010. gadā izveidotais
Restaurācijas centrs, kas radīts vecpilsētas atjaunošanai. Centra
vadītājas Ilzes galvenais darbs ir rakstīt projektus finansējuma
piesaistei, lai restaurētu vecās pilsētas ēkas. Tā iegūts
finansējums no Valsts kultūrkapitāla fonda, Ziemeļu kultūras
fonda, no dažādām citām Ziemeļvalstu programmām, no Sabiedrības
integrācijas fonda un par šo naudu restaurētas astoņas ēkas vai
to daļas, atjaunoti piecpadsmit durvju komplekti, mācīti amatnieki
un notikuši citi daudzi izglītojoši pasākumi.

Restaurācijas
centrā ir tikai trīs darbinieki – bez Ilzes vēl arī
restaurators konsultants Jānis Mertens un restaurators Agris
Zingbergs. Šovasar šeit ir prakses vieta arī topošajai
speciālistei Annai Prokofjevai. Tā kā restaurācija notiek par
piesaistītu finansējumu, tas nav regulārs, vairāk speciālistu
darbu nodrošināt šeit nevar. Ja darbs ir, tajā tiek iesaistīti
arī citi pilsētas amatnieki. Darba vēl ir ļoti daudz, jo Kuldīgā
atrodas vairāk nekā 400 vēsturisku koka ēku, kas būvētas
17.–19. gadsimtā.

Iesaistot iedzīvotājus, atjauno logus

Gan
Liepājā, gan Kuldīgā pilsētas vēsturiskais centrs ir Valsts
nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Kamēr Liepājā cita pēc
citas vēsturiskā centra senās mājas iegūst grausta statusu un
pat pilnīgi pazūd no pilsētas ainavas, Kuldīgā iedzīvotāji
iesaistās veco māju atjaunošanā ar pašvaldības atbalstu. Taču
tas nav panākts viena gada laikā, bet gan ilgstošā darbā.

Tagad
Kuldīgas pašvaldība ir izveidojusi jau divu veidu instrumentus, kā
tas iespējams. “Mums ir tāda interesanta akcija, kas notiek
jau piekto gadu, – regulārā logu akcija vecpilsētas
iedzīvotājiem,” stāsta Ilze. Restaurācijas centrs izsludina
datumu, līdz kuram iedzīvotāji var pieteikties šai akcijai.
Vecpilsētas iedzīvotāji šo informāciju saņem, uzdrukātu uz
komunālo rēķinu lapām. Pēc tam, kad cilvēki, kuri vēlas, ir
pieteikušies, notiek kopīga sapulce, tiek noslēgti līgumi, un
iedzīvotāji parakstās, ka atjaunos savu logu – vienu, divus vai
vairākus – līdz septembra beigām. Līgumā rakstīts, cik tas
maksās. Bet, ja līdz noteiktajam laikam viņi šos darbus paveic,
tad nekādas maksas nav. Restaurācijas centrs par pašvaldības
piešķirtajiem līdzekļiem (logu atjaunošanas izmaksas ir apmēram
45 eiro vienai ģimenei) nodrošina materiālus, krāsas,
restauratoru padomu, iedzīvotāji apgūst, kā tas ir jādara. Logu
atjaunošana notiek Restaurācijas centrā.

“Tad
paši nāk un dara. Bet te nevar krāsot plauktus, lai pārdotu tos
tālāk. Šeit var atnākt nokrāsot logus. Palīdzam logus izņemt,
atvedam. Kad tas ir padarīts, palīdzam tos ielikt atpakaļ. Ļoti
bieži ir tā, ka logu apakšējās daļas ir izpuvušas, tās
jāprotezē, to iedzīvotāji paši nevar. Mēs maksājam par
protezēšanu, mūsu meistari to izdara. Iedzīvotājiem ir tikai
vienreiz jāpiezvana un jāapliecina sava labā griba,” saka
Restaurācijas centra vadītāja.

Šogad
logu atjaunošanā iesaistījušās jau 32 ģimenes. Taču šāda
atsaucība neradās uzreiz. Kad logu akciju izreklamēja pirmoreiz,
tai atsaucās tikai viena ģimene. “Tā kā iedzīvotāji mūs
nedzirdēja, bijām spiesti būt radoši. Nākamajā gadā šķērsām
pāri gājēju ielai uzcēlām telti ar nosaukumu “Regulārā
logu akcija”. Un tad – gribi negribi gar maliņu varēja
izspraukties, bet, lai tiktu garām, bija jāiet cauri teltij. Tajā
gadā jau pieteicās piecas vai sešas ģimenes,” atceras Ilze.
Viņa arī neslēpj, ka daudziem vecpilsētas iedzīvotājiem nebija
izpratnes, un daļai varbūt tās nav arī tagad par to vērtību, ko
sevī slēpj vēsturiskā, vecā ēka. Vai tas, ka pašvaldība
sniedz atbalstu, šo izpratnes trūkumu maina?

“Jā,”
uzskata vēsturisko ēku pētnieks Juris Zviedrāns. “Arī
pašvaldības piemērs to maina. Pašvaldība sakārto pati savas
vecās ēkas un ar savu piemēru rāda, kā vajag darīt. Taču tas
ir ilgstošs darbs, cilvēku apziņa mainās lēni. Kuldīgai
veicies, ka tajā jau no padomju laikiem bijuši cilvēki, kuri to
veicinājuši – piemēram, kādreizējais galvenais arhitekts
Orniņš, vēlāk pilsētas galva Edgars Zalāns. Kad citas pilsētas
svieda prom vecos dakstiņus, Kuldīga tos vāca kopā. Kuldīdznieki
ir sapratuši, ka pilsētas attīstībai vienīgā izeja ir izmantot
tos resursus, kuri tai ir – un tas ir kultūras mantojums. Kuldīga
darbinās kultūrtūrisma motoru, un tas darbojas jau tagad.”

Līdzfinansē
privāto ēku atjaunošanu

Bet
šogad pirmo reizi īpašniekiem, kuriem ir mājas Kuldīgas
vēsturiskajā teritorijā, un tiem, kuri ir kultūras pieminekļu
īpašnieki Kuldīgas novadā, pašvaldība līdzfinansē 50 procentu
restaurācijas darbu – gan ēku nesošo konstrukciju, gan
būvgaldniecības izstrādājumu, gan fasāžu un jumtu atjaunošanai.
Maksimālais iespējamais atbalsts no pašvaldības ir 15 tūkstoši
eiro, ja tiek remontētas gan būvkonstrukcijas, gan būvdetaļas.
Īpašniekiem tad tikpat daudz ir jāpieliek klāt savas naudas.

Konkursa
prasības ir stingras, jo tā mērķis ir nodrošināt unikālās
vēsturiskās apbūves autentiskuma saglabāšanu, un atjaunošana
vai restaurācija jāparedz, maksimāli saglabājot oriģinālo
izstrādājumu, un nedrīkst pazemināt izstrādājuma
kultūrvēsturisko vērtību. Vēl viens obligāts nosacījums –
pašvaldības līdzfinansējuma saņēmējiem noteiktajā kārtībā
jānodrošina kultūras pieminekļa pieejamība, lai sabiedrība to
varētu apskatīt. Taču, neraugoties uz stingrajiem noteikumiem, jau
šogad saņēma 26 projektus, pašvaldība varēja atbalstīt 18.
Programmu nolemts turpināt, 2015. gada konkursu izsludinās jau
šoruden.

Liepājā sagatavos priekšlikumu

Nolūkā
iepazīties ar šo Kuldīgas pieredzi 16. jūlijā turp bija
aizbraucis Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs
Ansiņš un domes izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens.
G. Ansiņš ar nožēlu atzina, ka pašvaldība nebija
pamanījusi izmaiņas likumā “Par kultūras pieminekļu
aizsardzību”, kas stājušās spēkā 2013. gada janvārī un
pašvaldībām dod šo iespēju atbalstīt ar budžeta līdzekļiem
kultūras mantojuma saglabāšanu arī tad, ja tas ir privātās
rokās. “Kuldīgā tikos ar domes priekšsēdētāju Ingu
Bērziņu, ar Kuldīgas pašvaldības ekspertiem, kas strādā ar
saistošajiem noteikumiem, gan arī ar programmu kā tādu.
Secinājām, ka juridiski tas ir iespējams.”

Nākamajā
dienā notikusi G. Ansiņa un M. Tīdena saruna ar mūsu
pilsētas galveno arhitektu Induli Kalnu un ar galveno
pilsētplānotāju Arvīdu Vitālu. “Mēs vienojāmies, ka
Būvvalde sagatavos redzējumu, kā Liepājā mēs šo projektu
varētu realizēt. Šis ir tāds pirmais solis,” saka G. Ansiņš.
Un piebilst: “Bet, manuprāt, Liepājas gadījumā ir divu veidu
problēmas. Sabiedrība vēl nav novērtējusi tās ēkas, kādas
Liepājā ir – negribētu runāt tikai par koka arhitektūru, bet
mums ir arī citas ļoti skaistas vēsturiskas ēkas. Darba ir
pietiekami daudz. No likumdošanas viedokļa mēs to varam virzīt.
Tagad ir jāizdomā kārtība un sistēma kopumā. Pēc Kuldīgas
pieredzes ir skaidrs, ka ir jāatrod resursi ne tikai finansējumam
no pašvaldības budžeta, bet ir jādomā arī par cilvēkresursiem.
Jo restauratori nav tik pieprasīti šodien, kā tas varētu būt
nākotnē.

Otra
lieta, ir jāidentificē arī cita veida atbalsta instrumenti, kas
saistīti ar Kultūrkapitāla fonda un citiem finansējumu avotiem.
Esam šī ceļa posma sākumā.”

Uzziņai:

Kā Kuldīgas pašvaldība
atbalsta vecpilsētas atjaunošanu, var
izlasīt www.kuldiga.lv. Šajā vietnē publicēts arī
Kuldīgas novada domes lēmums un noteikumi par pašvaldības
palīdzību valsts nozīmes kultūras pieminekļa “Kuldīgas
pilsētas vēsturiskais centrs” teritorijā esošo ēku, kā arī
Latvijas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā
ietverto ēku restaurācijai un konservācijai Kuldīgas novadā.