Tikai pārdesmit kilometru no Liepājas atrodas kāda omulīga vieta, nams, kurā uz brīdi var atgriezties pagātnē, mēģinot saprast un sajust, ko domāja, kā dzīvoja un ko juta Bārtas ļaudis. Tas ir Bārtas muzejs, kurš savas durvis Jēkaba Rūsiņa vadībā apmeklētājiem atvēra 1985.gadā. 2004.gada 28.jūlijā tas tika akreditēts un līdz ar to ir viens no četriem akreditētajiem muzejiem Liepājas rajonā. Pats mazākais.

Mācies Bārtas dziesmu

“Salīdzinot ar daudziem citiem muzejiem, Bārtas muzejs ir mazs gan krājuma apjoma (895 priekšmeti), gan arī telpu ziņā. Varētu pat teikt ļoti mazs muzejs, taču tas tāpat kā lielie muzeji realizē visas Latvijas Republikas likumdošanā noteiktās muzejiskās funkcijas: veido un glabā krājumu, pēta to un piedāvā iespēju sabiedrībai iepazīties ar šo krājumu,” iepazīstina muzeja direktore Dina Kundziņa, kura savā amatā strādā kopš 2002.gada februāra. Viņa palepojas, ka Bārtas muzejs krāj, glabā, pēta un popularizē tādus vēsturiskus priekšmetus un informāciju, kas raksturo Bārtas novada (vēsturiskā Bārtas teritorija ir plašāka nekā šodienas Bārtas pagasts) vēsturi un kultūrvēsturi, cilvēkus, kas šeit dzīvojuši un dzīvo šodien. To nedara neviens cits muzejs ne Latvijā, ne citur pasaulē.

Tā kā Bārtas muzeja krājums ir neliels, to iespējams maksimāli padarīt pieejamu sabiedrībai: eksponējot izstādēs, izmantojot muzejpedagoģiskajās programmās, piedāvājot kā avotu skolēnu, studentu un citu interesentu pētnieciskajā darbībā. 2005.gadā, piemēram, ar 57,8 procentiem no visiem krājuma priekšmetiem ir iepazinušies vai izmantojuši muzeja apmeklētāji. Tāpēc Bārtas muzeja krājums ir aktīvs, pieejams, tas neglabājas tikai kā vērtība nākošajām paaudzēm, tas aktīvi funkcionē arī šodien.

“Iesaku Bārtas muzeju apmeklēt tiem, kuriem interesē etnogrāfija. Te ir tā vieta, kur iespējams iepazīties ar Bārtas tautastērpu, tā variācijām, darināšanas un valkāšanas tradīcijām no 19.gadsimta beigām līdz 20.gadsimta sākumam. Muzejs sadarbībā ar Bārtas etnogrāfisko ansambli ir izveidojis un piedāvā izglītojošu programmu “Dzied un stāsta Bārtas sievas”. Tas nozīmē, ka iespējams iepazīties ar Bārtas etnogrāfiskā ansambļa dalībniecēm, viņas stāsta par saviem tautastērpiem, par dziedāšanas tradīcijām Bārtas pusē, par savu darbošanos ansamblī. Iespējams klausīties viņu dziedājumu un iemācīties kādu Bārtas dziesmu,” ieintriģē D.Kundziņa.

Direktore pārliecināta, ka muzejs interesants noteikti varētu būt arī tiem, kuri apceļo dzimto zemi, kurus saista Latvijas vēsture un kultūra, savas ģimenes, dzimtās vietas vēsture. Muzejā iespējams ieraudzīt tādu mazu mozaīkas gabaliņu no Latvijas vēstures un kultūras. “Šā gada sākumā pārveidojām pastāvīgo ekspozīciju. Sākoties tūrisma sezonai, Bārtas muzejā varēs iepazīties ar Bārtas tautastērpa darināšanas un valkāšanas tradīcijām,” papildina D.Kundziņa.

Atceroties Jēkabu Rūsiņu

Bārtas muzejā nepārtraukti norit darbība un tiek domāts par pasākumiem, lai piesaistītu arvien vairāk apmeklētāju. Piemēram, no 28.marta tajā varēs aplūkot izstādi, kas veltīta žurnālistam, dzejniekam, novadpētniekam, Bārtas muzeja izveidotājam Jēkabam Rūsiņam. Plašāka publika viņu pazīst kā I.Kalniņa dziesmas “Liedagā” teksta autoru. Izstādes veidošanā iesaistījušies arī Bārtas pamatskolas skolēni Kārlis Reijers, Gita Sīkle, Artis Birze, Edgars Zvanbergs, Nauris Dejus un Jānis Martinovs. D.Kundziņa pastāsta, ka izstāde būs viens no pasākumiem, kas marta nogalē notiks sakarā ar ievērojamā novadnieka 90.jubileju. 28.martā Bārtā vēl bez izstādes atklāšanas notiks piemiņas brīdis Plostnieku kapsētā un svinīgs pasākums Bārtas Kultūras namā, kura laikā tiks prezentēta daļa no Bārtas skolēnu projektu nedēļā izstrādātajiem projektiem, kas saistīti ar Rūsiņa dzīvi un daiļradi. Šajā dienā plānota arī pagasta iedzīvotāju tikšanās ar laikraksta “Kursas Laiks” redakcijas darbiniekiem, jo tieši šajā laikrakstā līdz septiņdesmito gadu beigām strādājis J.Rūsiņš.

Savukārt 29.martā Bārtas muzejā notiks trīs zinātniski pētniecisko darbu lasījumi, kas arī veltīti J.Rūsiņa piemiņai un viņa paveiktā popularizēšanai. Lasījumus tradicionāli piedāvās Bārtas pamatskolas skolēni, arī skolotāji informēs vietējo sabiedrību par saviem pētījumiem. Iepriekšējos gados piedalījušies arī rajona vidusskolēni, kuru pētniecisko darbu tēmas bijušas saistītas ar Bārtas kultūrvēsturi.

Pirmo reizi Muzeju naktī

“19.maijā Bārtas muzejs plāno pirmo reizi iesaistīties Muzeju nakts aktivitātēs. Tā kā šogad šīs akcijas devīze ir “Tāda ir dzīve!”, tad plānojam aicināt pagasta iedzīvotājus uz mūsdienās nu jau piemirstu nodarbošanos – diapozitīvu skatīšanos,” uz atsaucību cerot, saka D.Kundziņa.

Viņa gan norāda, ka, domājot par muzeja attīstību, ir vairākas lietas, ko vajadzētu uzlabot. “Muzejs nav praktiski pieejams cilvēkiem ratiņkrēslos. Vajadzētu nākošo piecu gadu laikā atrisināt šo problēmu, jo jādomā, kā muzeju radīt pieejamāku cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Muzejā arī jānodrošina informācija svešvalodās. Pagaidām anotācijas ir tikai latviski. Tāpat gribas uzlabot priekšmetu eksponēšanas apstākļus, izmantojot arī kādas modernās tehnoloģijas, piemēram, dodot iespēju apmeklētājiem iegūt kādu papildu informāciju, ja viņu kāda lieta ieinteresējusi, izmantojot datortehniku. Arī krājuma glabāšanas apstākļus – nomainot visus koka plauktus pret metāla, ieviest bezskābes papīra kastes un aploksnes,” vēlmes uzskaita D.Kundziņa. Viņa tic, ka ieceres kādreiz pārtaps par realitāti. Bet līdz tam aicina apmeklētājus doties ciemos un apskatīt to, ko piedāvā Bārtas muzejs pašlaik.

Inita Gūtmane,

Foto no Bārtas muzeja arhīviem

Direktore Dina Kundziņa piedāvā interesentiem apskatīt rajona mazākā akreditētā – Bārtas muzeja ekspozīciju.