Latvijas simtgades centrālā projekta “Skolas soma” ideja un mērķis ir ikvienam skolēnam dot iespēju iepazīt kultūras, mākslas, vēstures, zinātnes un dabas vērtības, tādējādi veicinot pilsoniskas, atbildīgas, kultūrizglītotas un kritiski domājošas sabiedrības attīstību. Liela loma šī mērķa sasniegšanā ir kultūras iestādēm un institūcijām, kas piedāvā atbilstošu kvalitatīvu saturu. Cik lielā mērā tās ir ieinteresētas bērnu un jauniešu auditorijā?

Liepāja ir lielākā pilsēta Kurzemē ar visdažādāko kultūras piedāvājumu, ko patērē visa reģiona iedzīvotāji. Un gan Liepājas teātris, gan muzejs, gan koncertzāle “Lielais dzintars” un Liepājas Simfoniskais orķestris strādā arī ar bērnu un jauniešu auditoriju, bet Liepājas Leļļu teātrī mazais skatītājs ir pamatauditorija. Lai gan neviens no šiem Liepājas kultūras dzīves veidotājiem nav tiešā veidā iesaistīts “Skolas somas” projektos, visu minēto kultūras jomu pārstāvju piedāvājums un repertuārs iekļauts arī projekta “Skolas soma” tā saucamajā ceļvedī, kurā apkopots visas Latvijas kultūras piedāvājums, kas varētu būt adresēts vai interesants bērnu un jauniešu auditorijai. Un tas ir gana plašs.

Liepājas teātrī katru sezonu starp vidēji astoņiem jauniestudējumiem top arī izrāde skolēnu auditorijai. Teātra pārstāve Zanda Borga uzsver, ka katrā repertuāra padomē tiek domāts par bērnu un jauniešu izrāžu nepārtrauktību. Pieprasījums pēc šīm izrādēm no skolām ir liels. Tomēr vairāk par vienu izrādi sezonā šai mērķauditorijai teātris nevar iestudēt. Tagad, kad tam ir papildu telpa – eksperimentālā zāle koncertzālē “Lielais dzintars”, iespējams, varētu domāt par vēl kādu izrādi skolas vecuma bērniem.

Pati koncertzāle šogad īpaši sasparojusies jaunākās auditorijas piesaistē. Vismaz reizi mēnesī notiek tās producēts pasākums bērniem un jauniešiem, skaidro koncertzāles pārstāve Ieva Hmieļevska. Vēl pieskaitāmi arī Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas organizētie notikumi un Liepājas Simfoniskā orķestra koncerti bērniem. Ciklu “Radīšanas noslēpumi” orķestris rīko kopš 2016. gada, bet koncerti skolu auditorijai mērķtiecīgi notikuši jau vairākas desmitgades. “Savulaik bijām pat vienīgie, kas piedāvāja koncertus jaunākai auditorijai,” saka orķestra pārstāve Daina Vanaga.

Liepājas kultūras nodrošinātāju pārliecība ir, ka skolas vecuma auditorija ir ļoti nozīmīga. Kā galvenais arguments izskan mazā skatītāja vai klausītāja radināšana pie mākslas un kultūras, viņa izglītošana un reizē arī rūpes par nākotnes auditoriju. D. Vanaga norāda, ka orķestra koncertos visbiežāk viesojas bērnudārzu vecākās grupiņas, bet tas atkarīgs arī no koncerta specifikas. Arī I. Hmieļevska stāsta, ka, pēc viņu pētītā, visatsaucīgākā ir sākumskolas vecuma auditorija, 5.–9. klašu vidū interese nav tik liela. Iespējams, tā vēl ir attīstāma. Savukārt Liepājas Leļļu teātrī, kur topošie teātra cienītāji un kultūras sabiedrība gūst pirmo teātra pieredzi, uzsver, ka viņiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība skolas vecuma bērniem, pašlaik akcents ir uz bērnudārza vecumu.

Arī Liepājas muzeja pamatapmeklētājs ir pieaugušais, taču aktīvu līdzdalībnieku ampluā bērniem un jauniešiem ļauj iejusties tematiskās muzejpedagoģijas nodarbības. Muzejpedagoģe Maruta Eistere stāsta, ka tās ļoti veiksmīgi iekļaujas skolēnu mācību saturā, to apmeklētāji pamatā ir skolēni. Tās ne tikai ļauj viņiem uzzināt kaut ko jaunu, bet dod iespēju arī aktīvi līdzdarboties, veicina domāšanu. Tomēr jaunākajai auditorijai ir jāpielāgojas gan nodarbību un ekskursiju formai, gan saturam. M. Eistere uzskata, ka ir svarīgi palīdzēt jaunākajai sabiedrības daļai gūt papildu zināšanas un pieredzi. D. Vanaga uzsver, ka tajā, vai bērni un jaunieši gūs papildu zināšanas vai pieredzi kultūrā un veidosies par kultūrizglītotu sabiedrību, daudz kas atkarīgs tieši no pedagogu intereses un līdzdalības.

UZZIŅAI

Iniciatīva “Latvijas skolas soma”

* Kultūras ministrijas ierosināts un vadīts, valsts finansēts projekts visiem Latvijas skolēniem, ieskaitot profesionālo vidusskolu un tehnikumu audzēkņus.

* Iecere – nodrošināt, lai katrs skolēns klātienē iepazīst un rod izpratni par teātri, mūziku, vizuālo mākslu, laikmetīgās dejas, arhitektūras, kino, literatūras un citām kultūras nozarēm.

* Prioritātes: Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības; Latvijas kultūras liecības un laikmetīgas izpausmes; zinātnes un inovāciju attīstība; daba un kultūrainava.

* Projekts sāksies 1. septembrī, noslēgsies 2021. gadā, ik gadu būs iesaistīti aptuveni 200 000 skolēnu.

* Valsts projektam tērēs aptuveni 3 miljonus eiro gadā (katram skolēnam tiks 14 eiro), pavisam kopā – 13,5 miljonus eiro. Kultūras ministrija paredz, ka līdzfinansējumu piešķirs arī pašvaldības un mecenāti.

* Ideja noskatīta Norvēģijā, līdzīgi pasākumi ir arī citās Eiropas valstīs. Ideja sasaucas ar padomju laiku lektorijiem, kuros skolēnus skolā apciemoja baleta, operas, teātra, mūzikas un mākslas profesionāļi.