Vajag pašvaldības skaidri paustu hop! Citādi radošo industriju piesaistes un attīstības lietā Liepāja var arī zaudēt citām pašvaldībām – saka šīs jomas pārzinātājs Atis Egliņš-Eglītis. Tikmēr plānotais vērienīgais projekts, saukts par “D10”, kurš paredzēja liela Dārza ielas nama nodošanu šo industriju attīstīšanai pilsētas kopīgās nākotnes labā, tagad sarāvies krietni mazāks un to plānots iemitināt līdzās Amatnieku namam.

Novembrī notikušajā Liepājas domes Attīstības komitejas sēdē pieņemts lēmums par tehniskās dokumentācijas izstrādi 300 kvadrātmetrus plašām telpām Dārza ielā 4/8. Tās atrodas virs trim tautas lietišķās mākslas studijām un blakus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Liepājas Biznesa inkubatoram. Šobrīd tiekot plānots turpinājums ēkas attīstībai, šeit “tiks pielāgotas telpas radošo industriju nozaru vajadzībām”, teikts komitejas lēmumā. Finansējumu plānots piesaistīt, sagatavojot projektu konkursā teritoriju revitalizācijas programmā nākamā gada beigās.

Taču iepriekš ne reizi vien rakstīts, ka šo industriju attīstīšanai pašvaldība varētu atvēlēt ilgi tukšu stāvošo namu otrpus Apšu ielai – Dārza ielā 10. Tas tā arī tika saukts – par plānoto radošo industriju centru “D10”. Pērn un aizpērn šis nosaukums plašāk izskanēja šad un tad.

Līdz noteiktam posmam

“Pēdējos gados tas arī Kultūras pārvaldei bija sirdsdarbs,” pārvaldes vadītājs Juris Jirgens stāsta, ka pilsēta pie radošo industriju attīstības sāka strādāt jau pirms vairākiem gadiem. Un tas “vainagojās ar pašvaldības lēmumu, ka ir vajadzīga vieta, kur radošo industriju mazie uzņēmumi varētu darboties,” viņš saka. Tā tika iezīmēta Dārza ielā.

Tagad Dārza ielas 10 projekts nekur neesot pazudis, bet, pašvaldībai izvērtējot finansiālās iespējas un vajadzīgos ieguldījumus, secināts, ka Dārza 4/8 ir labāks risinājums. Kultūras pārvaldes vadītājs arī norāda, ka nopietnāka lielās ēkas tehniskā stāvokļa izpēte atklājusi lielākas problēmas, nekā bijis domāts sākumā. Pilotprojekts šajās telpās “ir ļoti pareizs lēmums”, viņš saka. Un 300 kvadrātmetru platības esot pietiekami. J. Jirgens arī pieļauj, ka Dārza iela 10, iespējams, bijusi par lielu. Salīdzinot ar Cēsīm un Kuldīgu, Liepājā esot plānota “ļoti klasiska radošo industriju darbošanās vieta bez kādām interpretācijām, kā, piemēram, tabakas fabrikā Klaipēdā”.

Taču 10. namam, kamēr tas turpinās būt neapdzīvots, stāvoklis nepasliktināšoties, jo ēkai esot labs jumts. Cik zināms J. Jirgenam, pilsētas investīciju un attīstības plānos nams paliek. “Es vienmēr uzsveru, ka tas ir kvartāls,” viņš piebilst. “Mums ir jārunā par to, kā ilgākā laika posmā tas tā arī veidosies – kā kvartāls. Pagaidām tur ļoti veiksmīgi ir bāzējušies amatnieki.”

Pašvaldības uzdevums esot strādāt līdz kādam noteiktam posmam, un tas arī esot izdarīts – ir telpas, 2016. gadā saziņā ar Kultūras pārvaldi ir dibināta biedrība “Liepājas radošo industriju klasteris”, kam tagad vairs nekādas saistības ar pašvaldību nav. “Tālāk projekts jāvirza tiem, kam šī infrastruktūra ir paredzēta,” skaidro pārvaldes vadītājs. “Viņi lai pasaka, kā redz šīs telpas, kā tās izmantos.” Liepājas radošo industriju klasteri vada LIAA Liepājas Biznesa inkubatora vadītājs Atis Egliņš-Eglītis, un, J. Jirgena ieskatā, šobrīd radošo industriju centra attīstība “loģiski sasaucas ar Biznesa inkubatoru”.

“Darbs šajā posmā mazāk attiecas uz Kultūras pārvaldi, bet, kamēr es strādāšu, man tas interesēs,” viņš apgalvo.

Ilgstoša kļūda

“Ļoti ilgstošā metodiskā kļūda ir tajā, ka mēs mazus uzņēmumus cenšamies līdzināt ar lieliem ražojošiem uzņēmumiem,” saka A. Egliņš-Eglītis. “Lielam ir vajadzīgs industriālais parks, sakārtota iela, bet mazam, īpaši, ja tas savu pakalpojumu sniedz digitāli, ne vienmēr to vajag. Viņam vajag citas lietas un citu pieeju.” Vēl tad, kad A. Egliņš-Eglītis strādājis Kultūras pārvaldē un piedalījies “D10” stratēģijas rakstīšanā, viņš konstatējis, ka vispirms radošo industriju nozares uzņēmumam vajag nokļūt apritē, iegūt pirmos klientus un piegādātājus, un tam vajadzīga piekļuve laboratorijām, dažādam aprīkojumam. Šis, pirmais darbības posms, pagaidām “ļoti izkrīt”.

Liepājā esot zināmi vairāki uzņēmēji, kas skatās šajā virzienā. Taču līdz šim viss palicis tikai iniciatīvu līmenī. Iemesls – finansiāls. “Tas nozīmē, ka šeit ir nepieciešams publiskā finansējuma pieslēgums, lai visiem spēkiem samazinātu ienākšanas slieksni uzņēmējdarbībā.”

No valsts puses ir biznesa inkubatoru atbalsts, saka biedrības vadītājs, bet vajadzīgs vēl kas, un Liepājas uzņēmējdarbības ekosistēmā esot jūtams, ka tā pietrūkst. “Un te jau nav runas par to, ka pašvaldība ieiet kādā privātā laukā. It nemaz. Bet, piemēram, kad mums nāk klients no ārpuses, kurš vēlas attīstīt Liepājā kādu jaunuzņēmumu, ko mēs varam viņam tajā paketē iedot? Industriālais parks viņu neinteresē. Savukārt izīrēt vienu stilīgu lofta biroju viņš var arī Rīgā. Ko tad vēl mēs varam viņam nodrošināt? Tāpēc ir svarīgi, ka pašvaldība arī slēdzas klāt,” spriež A. Egliņš-Eglītis. Biznesa inkubatori ir arī Cēsīs un Kuldīgā, pašvaldības atbalsta programmas uzņēmējiem – tādas nu ir arī citās pilsētās.

Ambīcijas par mazu?

Viņš arī šķiet neesam pārliecināts par to, ka 300 kvadrātmetru platība ir gana liela. Piemēram min koprades māju “Skola6” Cēsīs, kas ir vairāk nekā divreiz plašāka, un tur tagad domājot par nepieciešamību paplašināties. “Un ir jautājums, vai “Draugiem.lv” būtu aizgājuši uz Cēsīm, ja tur iepriekš jau nebūtu “Skola6″?” A. Egliņš-Eglītis atsaucas uz šoruden Cēsīs atvērto informācijas tehnoloģiju koncerna “Draugiem Group” biroju.

“Man liekas, ka Liepājas ambīcija var būt daudz lielāka. Bet, protams, ir jāizvērtē ļoti uzmanīgi, jo pašvaldība strādā ar nodokļu maksātāju naudu.”

Taču līdz ar ekonomikas darbināšanu tādu vietu un uzņēmēju kopienu radīti “efekti ietekmē izglītību, tūrismu, pilsētvidi”, viņš turpina. “Līdz ar to, ka uzņēmums nokļūst apritē, arī pilsēta nokļūst apritē.” Viens no piemēriem esot LiepU ārvalstu studenti, starp kuriem, izrādās, ir arī tādi, kas kļuvuši par Biznesa inkubatora klientiem. Tātad gatavi šeit ne tikai maksāt studiju maksu, izdot naudu par pārtiku un komunālajiem maksājumiem, bet vēl grib kaut ko darīt Latvijas tautsaimniecībā.

Vajag klejotājus

Biedrības un inkubatora vadītājs piekrīt, ka Liepājai ir risks nokavēt un neizlēmības dēļ palaist garām iespējas. Viņš vēlreiz piemin Cēsis, kam, protams, pluss ir tuvums Rīgai. Bet arī Kuldīga nevienu brīdi neesot apstādinājusi sava radošo industriju centra attīstību. “No sacensības viedokļa raugoties, būtu slikti, ja Kuldīga šo centru atvērtu pirmā.” Konkurence ir ne vien starp Latvijas pilsētām, bet arī starp Baltijas valstīm.

“Cīņa par digitālajiem klejotājiem (no angļu valodas “digital nomads” – cilvēki, kuru darba formāts viņiem ļauj strādāt no jebkuras vietas pasaulē un jebkurā laikā) ir ārkārtīgi sīva. Mums ir visas priekšrocības, lai mēs ieliktu kāju durvīs. No pilsētvides viedokļa, no lidostas attīstības, arī Lietuvas robežas tuvuma viedokļa.” Tādi klejotāji ne tikai samaksā ienākuma nodokli pašvaldībā. “Viņi arī aizpilda tukšo telpu. Tas ir viens veids, kā piesaistīt cilvēkus. Ja ne masveidā, tad šādā, kvalitatīvā veidā, jo tie, kas būtu gatavi tā strādāt, ir augsti izglītoti cilvēki.”

Ja viss tā kā skaidrs un interese par radošo industriju attīstīšanu, kā apgalvo abi, ir nepārejoša, tad kur īsti ir problēma? “Esam gatavi darīt, ja pašvaldība ir gatava dot mums mandātu un izmantot mūsu intelektuālo kapacitāti. Ir vajadzīga tikai ieinteresētība. Sadarbība jau ir, bet vajag vienu tādu hop! Aiziet, darām!” saka A. Egliņš-Eglītis.