Piektdiena, 30. oktobris Ulla, Nadīna
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Citādais dzīvē un uz ekrāniem

Citādais dzīvē un uz ekrāniem
18.07.2007 12:37

0

Atslēgvārdi

Citādība. Atšķirīgais. Valsts struktūras un nevalstiskās organizācijas pēdējā laikā par kulta frāzi ir padarījušas formulējumu – jebkādu diskriminācijas formu izskaušana. Neiecietība ir visos tajos gadījumos, kad pilnīgi aizmirstam, ka citiem cilvēkiem ir tiesības stādīt puķes, vārīt tēju, audzināt bērnus un darīt daudzas citas lietas savā īpatnējā gaumē. Bet ir citādība, ko neiecietīgi jāizskauž, jo atšķirīgi taču ir arī tie cilvēki, kuru uzvedību nosoda ne tikai sabiedrības morāle, bet arī krimināllikums. Vārdu sakot, mums arī ikdienā nopietni jādomā par šiem citādības jautājumiem.

Tāpēc šoreiz parunāsim par to, kā kinomāksla apskata “citādo mūsu dzīvē”, un pamēģināsim rast atbildi uz jautājumu: uz ko mūs aicina kinofilmas ? Uz iecietību vai neiecietību?

Cīņa ar likteni naida viļņa vietā

Sāksim ar kādu Latvijā populāru kino darbu – Krievijas detektīvseriālu “Izmeklēšanas noslēpumi”. Samērā nesen tika demonstrēta sērija ar aptuveni šādu saturu. Tiek slepkavotas sievietes, visur līdzās līķim tiek atrasts laikraksts, kura titullapu rotā seriāla galvenās varones – izmeklētājas Švecovas – portrets. Ir skaidrs, ka slepkavas rokraksts visur ir viens un tas pats, bet īsta pavediena nav. Kas ir slepkava, atklājas, kad viņas rokās nokļūst pati izmeklētāja Švecova. Tā picu izvadātāja, meitene, kas sapņojusi kļūt par izmeklētāju, bet, kurai augstskolas Juridiskajā fakultātē uzņemšanas komisijā kāda dāma teikusi: “Ko tu, bērnamniece, te dari? Vai tiešām domā sacensties ar mājskolotāju skolotajiem mājas bērniem?!” Meitenei šī atstumšana izrādījusies liktenīga. Spēka un drosmes cīnīties par savu sapni pietrūcis, viņa samierinājusies ar necilo picu izvadātājas lomu, taču dvēselē sācis augt naids. Tas audzis un milzis, kamēr uz āru izlauzies patoloģiskās formās, proti, atriebjoties nevainīgajiem – sievietēm, kas attāli atgādinājušas pāridarītāju.

Un tagad galvenais: vai, parādot, ka no bērnunama bērniem izaug slepkavas (šī nav pirmā filma, kur ir stāstīts par to, ka bērnunamos augušajiem raksturīga “novirze no normas”), mēs mudinām sabiedrību būt pret viņiem iecietīgākiem?

Protams, netaktiski un netaisnīgi norādot cilvēkam uz kādu sāpīgu momentu viņa dzīvē, iespējams izprovocēt nekontrolējamu naida straumi, taču diezin vai upuru ģimenēm par mierinājumu kalpo tas, ka viņi uzzina, kāds sirdi plosošs dzīvesstāsts ir pamudinājis slepkavu nostāties uz noziedzības ceļa. Bet varbūt ir vērts kinofilmās rādīt to, kā bērnunamos augušie pārvar dažādas likteņa problēmas (viņiem taču tas ir daudz grūtāk nekā tiem, kam ir vismaz mīlošo vecāku un citu tuvinieku morālais atbalsts) un izveidojas par brīnišķīgiem cilvēkiem? Varbūt tas palīdzētu arī kādam pašam vairāk noticēt saviem spēkiem.

Gatavi imigrantu problēmām

Domājams, ka skatītājam vēl labā atmiņā dāņu režisora Larsa fon Trīra 2000.gada satriecošā filma “Dejotāja tumsā”. Vai ir viegli uzreiz atbildēt uz jautājumu: par ko ir šī filma – par invalīdi vai par imigranti? Jo uz izstumto kategoriju nereti var attiecināt arī imigrantus.

Filmā ASV dzīvojošā imigrante no Čehoslovākijas Selma iedzimtas slimības dēļ pakāpeniski zaudē redzi, bet ir spiesta to no apkārtējiem slēpt, jo ir vienīgā apgādniece dēlam, kuram turklāt vajadzīga operācija, lai izārstētu tādu pašu kaiti kā mātei. Selma strādā vienkāršu darbu fabrikā un dzīvo treilerā, ko īrē no kāda policista. Kad Selma ir jau gandrīz pilnīgi akla un tāpēc fabrikā sabojā kādu ierīci, viņu atlaiž no darba. Turklāt policists ir nolūkojis, kur viņa slēpj savus ietaupījumus, un zog viņai naudu. Mēģinājums atgūt savus ietaupījums beidzas ar to, ka Selma policistu nogalina, tiek apsūdzēta slepkavībā un sodīta ar nāvi. Tomēr pirms nāves viņai izdodas apmaksāt operāciju dēlam.

Imigrantu problēma Latvijā atšķiras no imigrantu problēmas citās valstīs. Mums ir liels padomju gados ieceļojušo skaits, mēs viņus biežāk dēvējam par nepilsoņiem, nevis imigrantiem, bet pēdējā laikā arī Latvijā parādās cilvēki no mazāk pārtikušām valstīm, tā ka varbūt drīz saskarsimies ar tādām pašām imigrantu problēmām kā citās pasaules valstīs.

Varbūt, ka Larss fon Trīrs savu kinostāstu apzināti izveidojis sirdi plosošu. Bet mazkvalificētu imigrantu dzīvi un faktisko neaizsargātību svešās valstīs viņš tomēr parādījis ļoti reālu. Vai mums ir atbilde uz jautājumu: ko darīt? Imigrantu kopienas var nopietni ietekmēt kriminogēno situāciju. Vai mums bija iespējams izvairīties no darbaspēka importa nepieciešamības? Pavisam varbūt ne, tomēr, ja mēs laikus būtu gribējuši novērst latviešu eksportu

Invalīdi – aktieri vai reāli cilvēki?

2002.gadā uz ekrāniem iznāca leģendārās krievu mākslinieku dinastijas spožā pārstāvja Andreja Končalovska filma, kuras nosaukumu latviski laikam jātulko ļoti precīzi un neaizplīvuroti – “Trako nams”. (krievu val.: “Дом дураков”). Filmas darbība risinās uz Čečenijas kara fona, galvenā varone ir Braienu Adamsu mīlošā psihiatriskās slimnīcas paciente (viņu tēlo režisora jaunā sieva Jūlija Visocka). Filmā darbojas reāls Braiens Adamss. Bet. Filmēšana notika reālā psihiatriskajā slimnīcā. Tajā, protams, darbojas arī aktieri, taču ir filmēti šīs slimnīcas reālie pacienti. Un to tagad A.Končalovskim pārmet kā neētisku rīcību.

Kinomākslā ir vairāki rakstīti un nerakstīti likumi, kas parasti tiek starptautiski ievēroti. Nedrīkst nogalināt un spīdzināt reālus dzīvniekus. Nedrīkst iesaistīt bērnus paaugstinātas bīstamības darbībās. Nedrīkst arī apspēlēt reālu cilvēku reālus fiziskus un garīgus defektus – izsmiet tos, izmantot šausmu efektu radīšanai u.tml.

Grūti pateikt, vai A.Končalovskim var piedēvēt zemiskus nodomus, filmējot reālus garīgi slimos. Viņš pats saka (un viņš nemelo), ka bieži ir ķēries pie neprofesionālu tēlotāju izmantošanas filmās. Tomēr neprofesionālo tēlotāju izmantošana vispār, kas kinomākslā nav nekas neparasts (padomju laikā tam bija īpašs apzīmējums – tipāži no tautas), un garīgo slimnieku filmēšana mākslas filmas nolūkiem nav gluži viens un tas pats. No vienas puses, varam teikt, ka tad jau dokumentālās un mācību filmas arī nedrīkst veidot. Bet, no otras puses, ko skatītājs iegūst, vērojot šos cilvēkus ekrānā?

Te arī nonākam pie galvenā. Kādus secinājumus izdarām, un ko pārdomājam, vērojot ekrānā aktiera atveidotus invalīdus kā Bjorkas tēlotā Selma “Dejotājā tumsā” vai īstus no “Trako nama”?

Invalīdi ir tik dažādi – sākot no cilvēkiem, kuriem vizuāli nav pamanāmas nekādas atšķirības no pārējiem, un beidzot ar tādiem, kam ir ļoti smagas patoloģijas. Ir cilvēki, kas nekad nav pazinuši citas dzīves kā vien invaliditātes apzīmogoto. Un ir cilvēki, kas bijuši veseli, ziedoši un darbīgi, te pēkšņi… Un mums visiem vajadzētu saprast vienu patiesību – jebkurā brīdī ikviens no mums var nokļūt viņu vidū. Tiesa, mūsu sabiedrība vismaz par invalīdu problēmām sākusi domāt biežāk, taču diez vai tas ir kinomākslas nopelns. Bet varbūt mēs varētu veidot vairāk filmu, kas aicinātu uz labestību un varētu mums mācīt to vienkāršo patiesību, ka kaut vai reizi dzīvē taču katrs cilvēks var iepriecināt kādu citu, kam dzīvē prieka varbūt ticis mazāk. Jā, mēs visi esam aizņemti un pa lielākai daļai neesam pārlieku bagāti. Bet kaut vai vienu reizi dzīvē mēs taču varam, piemēram, klejojošam kaķim nopirkt reņģes vai izdarīt kaut ko labu citam cilvēkam. Varbūt tur slēpjas viena no mākslas misijām – aicināt cilvēkus vairot labestību?

Normālā citādība – ģimene?

Vēl kāds moderns vārds ir homofobija. Nesen arī televīzijā tika demonstrēta dzīvas diskusijas izraisījusī filma par kovbojiem – homoseksuālistiem “Kuprainais kalns”. Bija kino psihologi, kas tūlīt metās apgalvojumos, ka šo filmu ir noteikti jārāda skolu jaunatnei un studējošajai jaunatnei, jo tā būs sociālā terapija, kas jauniešiem palīdzēs saprast, ka ir cilvēki, kurus viņi neieredz tikai tāpēc, ka tā pieņemts sabiedrībā.

Taisnība, ka nevienam nav tiesību diskriminēt kādu cilvēku viņa seksuālās orientācijas dēļ, tomēr pēkšņi esam nonākuši situācijā, kad diskriminēta izrādījusies ģimene. Pēkšņi izrādījies moderni aktīvi lepoties ar visām iespējamām novirzēm no tradicionālajām normām – mīļākajiem, ārlaulības bērniem, līdzdalību grupveida seksā, mainīšanos partneriem, netradicionālu orientāciju utt. Un citādais šodien ir tas, kurš mīl savu laulāto draugu un audzina bērnus.

Bet atgriezīsimies pie homoseksuālistiem, kas met izaicinājumu sabiedrībai. Kas attiecas uz to, ka sabiedrību vajadzētu aicināt izturēties pret viņiem iecietīgi, diez vai mākslas filmas te līdzēs. Varbūt šo problēmu varētu risināt ar dokumentālo filmu palīdzību, kurās dažādi speciālisti – mediķi, psihologi, sociologi – skaidrotu homoseksuālisma izcelsmi, būtību un īpatnības, kā arī to, ka šie cilvēki būtībā ne ar ko no mums neatšķiras.

Trauslā robeža

Dokumentālās filmas būtu nepieciešamas arī jautājumā par HIV un AIDS slimniekiem. Mums gan ir vairākas reizes skaidrots gan tas, kā ar šo slimību inficējas, gan tās izpausmes un īpatnības, tomēr sabiedrība aizvien vēl nav pietiekami informēta. Mākslas kino šo jautājumu apskata, piemēram, emocionālajā filmā “Forests Gamps”. Tā ir pietiekami romantiska un emocionāla, tomēr skatītāju simpātijas neapšaubāmi ir Foresta Gampa pusē un ievērību izpelnās tieši šis varonis. Iecietību pret HIV un AIDS slimniekiem un viņu problēmu izpratni šī filma nekādi neveicina.

Vēl par rasismu kino. Kinematogrāfistiem par godu jāsaka, ka ir bijuši organizēti speciāli pasākumi līdztiesības veicināšanai un rasisma izskaušanai, piemēram, ir bijis speciāls kinofestivāls Pēterburgā pret rasismu un ksenofobiju “Atver acis!”. Ir bijušas filmas, kas domātas speciāli rasisma apkarošanai, un ir arī tādas, kas tiek uzskatītas par rasistiskām, arī populārās filmas par Tarzānu. Bet par rasismu, nacionālismu, antisemītismu jāsaka arī, ka ceļš uz citādā pieņemšanu sākas ar izpratni. Šajā ziņā mūsu sabiedrībā ir apsveicamas iestrādes un tepat Liepājā, piemēram, multikultūru festivāls, kurā piedalījās dažādas nacionālās kultūras biedrības no visas Latvijas. Protams, arī kino daudz var darīt šajā jomā. Arī Liepājas baltvācu kinostudija “Libauscher Film” devusi savu ieguldījumu šajā ziņā, piemēram, uzņemot dokumentālās filmas “Pa Baltijas vāciešu kultūras mantojuma pēdām Kurzemē” un “Ebreji Latvijā: vēsture un šodiena”.

Citādais. Mums jāmācās to pieņemt, taču jāuzmanās, lai nenokļūtu no viena grāvja otrā – padomju laikā tas, kurš bija citāds, bija ienaidnieks, tagad diemžēl ļoti bieži dominē princips: citādais par katru cenu. Un vēl. Jau raksta sākumā tika pieminēts, ka citādais – tas mēdz būt arī kriminālais. Un tāpēc mums uzmanīgi jāizvērtē, cik tālu drīkst iet iecietībā pret citādo. Jo neiecietība pret atsevišķām parādībām taču ir tā, kas veido sabiedrības morāles normas. Cilvēkam jājūtas brīvam, un viņš nedrīkst savu dzīvi pakārtot citu priekšstatiem. Tomēr ir jāsaglabā kaut kāds respekts pret sabiedrības viedokli, jo citādi jebkādas morāles un audzināšanas normas pavisam izzudīs. Mūsu uzdevums ir sataustīt trauslo robežu, atrast veselīgo sabalansētību starp personības brīvību un sabiedrisko morāli. Un māksla šeit var nākt talkā.

Kristīne Jākabsone,
kino vēstures un teorijas pētniece

Kadrs no filmas “Kuprainais kalns”.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz