Piektdiena, 29. maijs Raivis, Raivo, Maksis

Jādara viss, ko varam

Jādara viss, ko varam
Foto: liepajniekiem.lv
20.02.2015 12:37

Anda Pūce, "Kultūras Pulss"

Liepājas
Kultūras pārvaldes vadītājs JURIS JIRGENS ieskicē šā gada
prioritātes kultūras jomā un stāsta par problēmām.


Kā šis gads ir
sācies Kultūras pārvaldē?


Pērn ir veiktas
strukturālas izmaiņas, nokomplektēta Kultūras pārvaldes komanda.
Pasākumu ir bijis daudz, tie ir kļuvuši vērienīgāki un
saturiski bagātāki, un tas ir, gan pateicoties jaunās komandas
darbam, gan tam, ka ir finansējums, ar ko strādāt. Ir skaidrs, kas
Liepājas pašvaldības kultūras institūcijās darbojas labi un ir
saglabājams un kas būtu pamaināms, darāms citādi. Kopš man ir
vietniece Nora Sudmale, esmu paredzējis pats vairāk šīm lietām
pievērsties, strādāt tiešāk ar iestāžu un kapitālsabiedrību
vadītājiem. Pērn tam nesanāca tik daudz laika, vairāk risinājām
kultūrpolitikas jautājumus. Ieguldījumus prasa muzejs, kuram
jāstrādā ar pētnieciskā darba līmeņa celšanu, jādomā arī
par krājuma digitalizāciju. Muzeja jubilejas sarīkojumi parādīja,
ka modernām ekspozīcijām ir nākotne, pašlaik vienīgi budžeta
iespējas ierobežo plaši attīstīt šo piedāvājumu. Tāpat
bibliotēku telpas ir morāli novecojušas, par to modernizāciju
mums ar steigu ir jādomā, tas praktiski nozīmē piesaistīt
līdzekļus Eiropas Savienības līdzfinansētajās programmās.

Pērn
jau mums ļoti labi izdevās piesaistīt dažādu projektu līdzekļus,
un arī turpmāk tādējādi mērķtiecīgi strādāsim, arī iestāžu
vadītāju veikumu vērtēsim tieši no šī aspekta – cik naudas
izdevies piesaistīt ārpus pašvaldības budžeta.


Vai šogad iestādēs
ir paredzēti kādi konkrēti darbi no pašvaldības budžeta?


Plānos sadarbībā ar
Attīstības pārvaldi ir iespējami ieguldījumi Dārza ielas
projektā, bet šajā projektā ir vēl arī daudz neskaidrību.
Aktuāla ir koncertzāles “Lielais dzintars” ēkas
iedzīvināšana. Šis gads Liepājai ir pilns izaicinājumu un
iespēju, jo tas noslēgsies ar jaunās koncertzāles “Lielais
dzintars” atklāšanu. Šajā milzīgajā ēkā ir paredzēta
vieta arī pašvaldības kultūras funkciju īstenošanai, tāpēc
daudz darba saistīts ar koncertzāles iekļaušanu Liepājas
kultūrtelpā.

Daudz
būs atkarīgs no iespējām piesaistīt budžetam papildu līdzekļu
infrastruktūras uzlabojumiem. Piemēram, pēc mūsu rīcībā esošās
informācijas, šajā gadā koncertestrāde “Pūt, vējiņi!”
strādās līdzšinējā režīmā, turpinot gaidīt līdzekļus tās
rekonstrukcijai.

Jau
pērn ļoti nopietni sākām darbu, lai veidotu radošo industriju
klāsteri Liepājā, un šogad to turpināsim. Tā ir Eiropas
tendence, un mums ir izdevies parādīt, ka arī Liepāja šajā
kontekstā var būt ļoti interesanta, piesaistot plašāku uzmanību
gan Latvijā, gan ārpus tās. Turpināsim strādāt pie Dārza ielas
ēku kompleksa apgūšanas, bet arī šajā projektā ir skaidrs, ka
tas bez piesaistīta finansējuma mums nebūs pa spēkam. Tomēr
esam pārliecināti, ka daudz var paveikt arī, pirms mums ir iespēja
radīt īpašu radošo industriju infrastruktūru. Strādājam un
esam daudz izdarījuši tieši informēšanas ziņā, par ko saņemam
arī atzinību. Protams, arī citas pilsētas neguļ, tepat kaimiņos
aktīvi darbojas Kuldīga, tomēr Liepājai ir savs, atšķirīgs
piedāvājums, par kuru mums jāstāsta.


Kāds šajā radošās
industrijas nozarē ir plāns šim gadam?


Informēt par radošajām
vietām, cilvēkiem un iespējām Liepājā. Zināmā mērā
turpināsim ar žurnālu “Creative Coast” iesākto, tikai
citos formātos. Piemēram, atbalstām šomēnes Liepājā notiekošo
radošuma konferenci un piedalīsimies tajā. Brauksim uz dažādiem
nozīmīgiem pasākumiem, darba apspriedēm un konferencēm, lai
nemitīgi par sevi atgādinātu. Vēlamies uzturēt interesi par
Liepāju radošo industriju veidotāju vidū gan Latvijā, gan
ārzemēs. Protams, ja mums būtu infrastruktūra, ko piedāvāt, tas
veicinātu šo procesu, bet tikai tāpēc, ka infrastruktūra
veidojas lēnām, nav pamata gaidīt. Jau tagad jāpiesaka, ka esam
spēlētāji šajā tirgū, lai nebūtu tā, ka tad, kad mums būs
infrastruktūra, nenāktos secināt, ka esam kaut ko nokavējuši.
Centīsimies piedāvāt braucienus un iespēju iepazīt citu pieredzi
arī mūsu cilvēkiem, kas šajā jomā darbojas. Decembrī bijām
Klaipēdā un pētījām, kā šāds radošo industriju centrs
darbojas tur. Tā ir interesanta pieredze, ko noteikti varam apdomāt,
lai saprastu, kas derētu Liepājai. Noteikti gribam aktivizēt arī
Liepājas Universitāti un topošo Mūzikas un mākslas kompetenču
centru, kas arī varētu strādāt radošo industriju virzienā,
domājot tieši par jaunajiem mūziķiem, māksliniekiem un nozares
speciālistiem. Ir jādara viss, ko varam.


Mazliet parunāsim par
pasākumiem šajā gadā!


2015. gads paies
Liepājas 390. dzimšanas dienas zīmē un, kā jau esmam teikuši,
nekoncentrējam visu pasākumu kopumu tieši uz 18. martu. Tas ir
agrs pavasaris, un klimatiskie apstākļi vēl ir nelabvēlīgi
vērienīgiem brīvdabas sarīkojumiem, nav arī sākusies tūrisma
sezona. Un tāpēc pilsētas dzimšanas dienas svinības vienmēr
ierobežo formāts. Šogad izmantojam vēsturisko pieredzi, un
svinības nolēmām izvērst vairāku mēnešu garumā. Būs arī
sarīkojumi tieši martā, piemēram, ikgadējais Starptautiskais
pianisma
zvaigžņu festivāls, Goda un Gada liepājnieku sveikšana, arī
koncertuzvedums “Es esmu Liepāja”, un šie pasākumi
notiek arī ar mūsu atbalstu.

Joprojām
uzskatu, ka Kultūras pārvaldei nav jābūt producentiem, kas gatavo
sar’ikojumus, tāpēc mēs mērķtiecīgi veidojam sadarbības
partneru loku, kas kopā ar pārvaldes speciālistiem spēj rīkot
lielus pasākumus. Tas ir mans mērķis, lai tuvākajā laikā mēs
šo jautājumu būtu pilnībā sakārtojuši. Producenti ir
jāpieradina, ka viņi savas idejas var piedāvāt īstenot un
pašvaldība konkursa kārtībā izraugās vienu vai otru pasākumu
organizētāju komandu, kas spēj sagatavot svētkus ar mūsu
izvirzītajiem nosacījumiem un prasībām.


Vai varat nosaukt jau
konkrētus producentus, ar kuriem sadarbojaties?


Jā, šādi pozitīvi
piemēri ir. Vēl
nevaram saukt vārdā visus producentus, jo pašvaldības pasūtījumi
ir juridiski korekti jānoformē un pašlaik vēl precizējampie
mehānismu, kā šo mums uzticēto nodokļu maksātāju naudu
piešķirt pasākumu organizētājiem, kā vēlāk prasīt par
paveikto atskaites utt.
Un jau ilggadēji ir pasākumi, par kuru realizēšanu iniciatīva ir
nākusi no privātām struktūrām, un esam atraduši iespēju
atbalstīt šos sarīkojumus kā pilsētas kultūrvidē būtiskus.
Galvenais, protams, lai pasākums, kam esam piešķīruši naudu,
būtu labi noorganizēts un izdotos, tomēr būtiski ir arī
atskaitīties par iztērētajiem līdzekļiem. Šajā aspektā
kontrolējošās institūcijas neļauj mums pret finansējuma
piešķiršanu izturēties vieglprātīgi, un tādēļ prasīsim
stingrākas atskaites arī no producentiem.


Vai izmaiņas, par
kurām runājat, notiks jau šajā gadā, vai būs konkursi par
pasākumu rīkošanu?


Esam izpētījuši citu
pilsētu pieredzi un jāteic, ka mums neder ne Rīgas, ne Ventspils
piemēri, jo tur ir pavisam atšķirīga finanšu situācija, iestāžu
struktūra un iedzīvotāju skaits. Mums tuvāks ir Jelgavas modelis,
tāpēc šo pārmaiņu ieviešanā sadarbojamies ar Jelgavas
pašvaldības iestādi “Kultūra”. Protams, šogad uzreiz
visus sarīkojumus konkursā nepiedāvāsim, sāksim ar dažiem.
Nodomu protokolu veidā esam vienojušies ar producentiem, kuri
Liepājā sevi jau ir apliecinājuši kā varošus, ar kuriem mums ir
pozitīva pieredze no iepriekšējās sadarbības un kuri saprot, ko
nozīmē apgūt pašvaldības piešķirtos līdzekļus. Piemēram,
biedrība “E-Lab”, kura ir Liepājas Universitātes jauno
mediju mākslas studentu un pasniedzēju organizācija, kas sevi
apliecinājusi ar dažādiem pasākumiem Liepājā.

Ar
līdzfinansējumu atbalstām arī citas privātās iniciatīvas,
piemēram, jau minēto koncertuzvedumu “Es esmu Liepāja”,
kas veltīts Liepājas dzimšanas dienai. Tā ir absolūti privāta
iniciatīva, ko atzinām par nozīmīgu papildinājumu svētku
programmai.

Tie,
protams, nav vienīgie producenti, ar kuriem sadarbosimies, tie ir kā
piemērs, lai skaidrotu sadarbības formas un iespējas.

Mēs
nevēlamies, lai Kultūras pārvaldes darbu reducētu tikai līdz
pasākumu rīkošanai, mūsu uzdevums, kuru cenšamies realizēt, ir
arī organizēt, lai liepājniekiem būtu pieejami labākie kultūras
piedāvājumi no visas Latvijas. Tāpēc mēs atbalstām, piemēram,
baleta viesizrādes mūsu pilsētā, uzklausām citus partnerus, kas
ir gatavi šurp atvest viesizrādēs arī citu māksliniekus.

Nozīmīga
prioritāte ir arī Dziesmu svētku process, kura uzturēšanai
pievērsīsim papildu uzmanību. Lai neapsīkstu liepājnieku vēlme
nākt uz mēģinājumiem, dziedāt koros, dejot un nodarboties ar
citām mākslām amatieru līmenī. Lai kolektīvi varētu
komfortabli darboties. Tiem, kas jau apliecinājuši savu augsto
līmeni, ir jādod iespēja piedalīties starptautiskos konkursos un
gūt aizvien jaunu pieredzi. Mēs, piemēram, reti izmantojam iespēju
pie sevis aicināt arī Liepājas sadraudzības pilsētu kolektīvus,
bet domāju, ka šādas satikšanās mums arī būtu ļoti noderīgas.


Liepājas teātra
vadītājs Herberts Laukšteins kādā intervijā norādījis, ka
teātra attīstībai būtu nepieciešams atbilstošs budžeta apjoms,
kas ļautu īstenot vēl inovatīvākus teātra projektus,
jauniestudējumus. Kādas ir iespējas atbalstīt teātri vairāk?


Liepāja ir vienīgā
pašvaldība Latvijā, kas uztur augsta līmeņa profesionālo
teātri. Mums nav jātērē laiks un jāstāsta par tā panākumiem,
mūsu uzdevums ir gādāt, lai kolektīvs varētu tikpat veiksmīgi
īstenot savas radošās ieceres arī turpmāk, gādājot par aizvien
jauniem panākumiem. Tomēr jāatzīst, ka pilnībā bez Kultūras
ministrijas finansējuma tas ir ļoti grūti un atstāj zināmas
sekas uz visu kultūras nozares budžetu. Es negribu neko pārmest
teātrim, jo tā ir iestāde, kas tajā ieguldīto naudu ar uzviju
atdod atpakaļ pilsētā. Es domāju, ka neviena tūrisma aktivitāte
ārpussezonas laikā nav atvedusi uz pilsētu tik daudz viesu, kā to
ir izdarījis teātris. Par skatītāju atzinību, kritiķu uzslavām
un balvām konkursos es nemaz nerunāju. Tomēr domājam, ka šajā
brīdī būtu laiks runāt ar Kultūras ministriju par Liepājas
teātra līdzfinansēšanu no valsts budžeta, ja vien valstij ir
svarīgi gādāt par profesionālas kultūras izplatību visā
Latvijas teritorijā. Vai šādas sarunas varētu būt auglīgas,
grūti pateikt…


Vai nav tā, ka
atteikuma iemesls varētu būt ministrijas atbalsts koncertzālei?
Arī tā taču no Kultūras ministrijas budžeta prasīs daudz
naudas?


Iespējams, tomēr mēs
ceram uz lielāku finansējumu no Valsts kultūrkapitāla fonda, esam
pārliecināti, ka ir iespējams atrast atbalsta formas, lai Liepājas
teātra veikumu un nozīmīgumu reģiona un visas valsts kontekstā
novērtētu. Zāles piepildījums pēdējo gadu laikā ir sasniedzis
80 procentu, kas ir tuvu ideālam. Palielinājušies arī ieņēmumi,
tomēr ir jāsaprot, ka arī līmeņa noturēšanai vajag vairāk
naudas. Liepājas teātris vairs nevar atļauties taisīt izrādes
“pa lēto”. Ir sasniegts cits līmenis.


Pašlaik ir
izsludināts arī kultūras projektu konkurss. Pastāstiet mazliet
par to, ko sagaidāt no projektu iesniedzējiem.

– Jā,
esam paredzējuši sadalīt 40 000 eiro lielu līdzfinansējumu.
Projektu pieteikumus var iesniegt līdz 20. februārim, rezultāti
būs zināmi pēc 13. marta. Šogad konkurss notiek tikai vienu
reizi, un esam palielinājuši iespējamo atbalstu vienam projektam
līdz 5000 eiro.
Konkursa prioritātes ir kultūras aktivitātes un procesi, kas
piedāvās Liepājas 390 gadu jubilejas aktivitātes, sekmēs radošo
industriju attīstību, piedāvās jaunu un inovatīvu kultūras
ideju realizēšanu Liepājā, kas spēj radīt rezonansi un būt
unikālas Latvijas un starptautiskā mērogā. Tāpat atbalstīsim
starptautisku pasākumu – meistarklases, izstādes, lekcijas,
seminārus, koncertus u. c. – norisi Liepājā un projektus, kas
vērsti uz Liepājas kultūras vērtību – mantojums, mūzika,
māksla, kino, teātris, dizains un arhitektūra – apzināšanu,
izpēti, dokumentēšanu vai popularizēšanu Liepājas, Latvijas un
starptautiskā mērogā. Zinu, ka šādas idejas liepājniekiem
netrūkst, un ceru, ka aktivitāšu piedāvājums būs plašs un
daudzveidīgs.

Esam
mainījuši arī konkursa nolikumu un vērtēsim pieteikumus saskaņā
ar administratīviem un kvalitatīviem vērtēšanas kritērijiem.
Vadoties pēc šiem kritērijiem, projekta iesniedzējam būs viegli
saprast, vai visa svarīgā informācija ir iekļauta projektā.
Tāpat ir uzlabota projekta pieteikuma veidlapa, kurā ir iekļauti
visi nepieciešamie jautājumi. Ļoti ceram, ka visas šīs izmaiņas
tikai uzlabos projektu kvalitāti.

Distances līgums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz