Latvijas
simtgades svinību programma 2018. gadā ir kļuvusi īpaši
aktuāla jau tagad. Kamēr daži skeptiķi teic, ka šis process
uzsākts par ātru un nav svarīgs, tikmēr salīdzinājumam –
Lietuva un Igaunija savas svētku programmas ir ne tikai
izstrādājušas, bet abas kaimiņvalstis jau uzsākušas arī svētku
programmas organizēšanu. Līdz Latvijas Republikas nozīmīgajiem
jubilejas svētkiem ir palikuši vairs četri gadi, tādēļ aktuāls
kļūst jautājums par to, kā mēs šos svētkus atzīmēsim.

Simtgades
svinību zemā prioritāte

Latvijas
simtgades svinību svētku programmas izstrādi ir uzsākusi Kultūras
ministrija, taču tas nebūt nenozīmē, ka visi pasākumi būtu
saistāmi tikai ar kultūras norisēm. Kā uzsver svētku programmas
izstrādāji, tad Latvijas simtgades svinību mērķi var būt
dažādi. Arī saremontēts ceļš var būt viens mērķis. Svinību
sagatavošanas vadmotīvs ir slavenā sociologa Amitai Ecioni
teiciens: “Mēs esam tas, ko mēs svinam”, tādējādi
akcentējot svētku svarīgo lomu sabiedrības izaugsmē un vērtību
attīstībā.

Liepājā,
gatavojoties Latvijas simtgadei, notika pirmā Kultūras ministrijas
organizētā reģionālā diskusija, iesaistot dažādu jomu
pārstāvjus. Liepājā arī šā gada septembrī notika Latvijas un
Lietuvas kultūras ministru darba tikšanās, lai diskutētu par abu
valstu kopējiem mērķiem un simtgades svētku programmām.

Latvijas
simtgades svinību mērķis ir stiprināt valsts gribu, piederības
izjūtu, stimulēt sabiedrības aktivitāti, aktualizēt Latvijas
vēstures jautājumus un definēt Latviju kā 21. gadsimta
nacionālu valsti. Iedzīvotāju griba Latvijas valsts esošajā
starptautiskajā politiskajā situācijā ir kļuvusi ļoti aktuāls
jautājums. Nacionālajā forumā “Kultūras centru loma ceļā
uz Latvijas simtgadi”, kas notika oktobrī, analizēja dažādus
piemērus, kad nācijas arī mūsdienās pastāv bez savas valsts,
likumiem, teritorijas. Tādas situācijas pieļaušana nozīmētu
nacionālās valsts – Latvijas – idejas atmešanu pagātnē.

Svētku
kontekstā ir būtiski ne tikai aktualizēt Latvijas vēstures
jautājumus, veidojot, piemēram, Latvijas Nacionālo enciklopēdiju,
bet organizēt tādas aktivitātes, kuru ietvaros iedzīvotāji
Latviju asociētu ar dinamisku, attīstībā esošu nacionālu valsti
mūsdienu laikmetā un Eiropā. Tādēļ par vienu no būtiskākajām
svētku mērķauditorijām ir izvēlēti bērni un jaunieši, kuriem
ir būtiska loma nākotnes Latvijas veidošanā.

Jāatzīmē
gan kultūras ministres Daces Melbārdes cīņa par to, lai Latvijas
simtgade tiktu sagaidīta pienācīgi. Nesenā intervijā laikrakstam
“Diena” viņa atzina, ka gatavošanās Latvijas Republikas
simtgadei ir valdības prioritāšu saraksta 51. vietā.
Ministre to nosauca par “vērtību pagrimumu mūsu valstī”.
“Ļoti
precīzi pateica režisors Viesturs Kairišs: ja jau mūsu mērķis
ir tikai materiālā labklājība, ko mēs te mokāmies? Braucam uz
citu valsti, kur šo mērķi sasniegsim ātrāk. Ceļš uz labklājību
tomēr jāskata harmonijā ar valsts pastāvēšanas mērķiem. Ja
valstī drīz nebūs kultūras, latviešu valodas un skolotāju, kas
tā par labklājību?” intervijā retoriski vaicā ministre. 

Iesaista
100 liepājnieku

Lai
sagatavotu Liepājas svinību plānu Latvijas simtgadei, Kultūras
pārvalde ir uzsākusi sarunu sēriju “Liepājas spēks Latvijas
100 gados”. Tajās paredzēts iesaistīt 100 liepājnieku, kuri
pārstāvētu dažādas jomas un profesijas. Simtgades svinību plāna
mērķis ir arī veicināt mērķtiecīgu finansējuma sadalījumu un
plānojumu nākamajiem gadiem. Kā dzimšanas dienai dāvanu nepērk,
sēžot jau pie vakariņu galda, tā arī Latvijas valstij dzimšanas
dienas dāvanu nav iespējams sagatavot, attopoties 2018. gadā.
Pašlaik sarunu sērija ir pāri pusei. Kopumā sarunās ir
iesaistījušies vairāk nekā 40 liepājnieku. Tajās ir fiksētas
110 liepājnieku domas par Liepājas un Latvijas attīstību, kā arī
65 dažādas idejas svētku svinībām. Sarunas ir brīvas. Tajās
netiek “slepkavotas” idejas. Sarunās tās dalībniekus
aicina runāt par visu, kas var noderēt Latvijas simtgades svinībām
Liepājā.

Liepājai
ir īpaša vieta Latvijā

Interesanti,
ka iesaistītie liepājnieki runā par plašu tēmu loku. Arī idejas
Latvijas simtgades programmai ir ļoti dažādas. Ja idejas un tēmas
būtu jāsagrupē, tad tām būtu šādi četri bloki: Liepājas
identitāte un tās pozicionēšana; pilsētas sadzīve; Liepājas
nozīmīgā vieta Latvijā; kultūras un izglītības nozaru nozīme
pilsētā.

Visplašākais
pārdomu loks ir saistīts ar Liepājas identitāti. Viedokļi mēdz
būt atšķirīgi: no ļoti radikāliem – Liepājai tāda ir
zudusi, līdz ļoti atvērtiem – Liepāja ir tik daudzveidīga, ka
nav nepieciešams tai uzspiest kādu īpašu, atsevišķu identitātes
zīmogu. Vienā no sarunām akcentēja nepieciešamību popularizēt
Liepāju kā pilsētu jauniem cilvēkiem, kas ir pilsētas nākotnes
mugurkauls. Pilsētnieki arī skar dažādus Liepājas sadzīves
jautājumus labākas pilsētas attīstībai, kas skar nodokļu
iekasēšanas sistēmas pilnveidi, ielu, skvēru un parku
sakārtošanas jautājumus, bezpajumtnieku problēmas u. c.

Taču
visplašāk un biežāk sarunās dalībnieki diskutē par Liepājas
vietu Latvijā – te ir vecākais profesionālais teātris, vecākais
orķestris, pirmā mākslas skola, Liepāja – Latvijas
galvaspilsēta un mītnes vieta Latvijas Pagaidu valdībai. Tieši
šāda veida Liepājas unikalitāte, uzdrīkstēšanās, pārdrošo
sapņu īstenošana dzīvē rada pilsētnieku vislielāko
lokālpatriotismu, kam ir visdziļākās saknes nacionālas valsts
patriotismam. Tāpat liepājnieki sarunās vienojas, ka šīs lietas
būtu atslēga, piedāvājot Latvijas simtgades svinību programmu.

Meklē
šā laikmeta pieminekli

Latvijas
simtgades programmai piedāvā ļoti dažādas idejas. Pat tādas,
kas saistītas ar pilsētas būvnormatīvu izmaiņām. Viena no
idejām, izceļot Liepājas lomu Latvijas neatkarības nodrošināšanā,
ir saistīta ar Latvijas valdības izbraukuma sēdes organizēšanu
Liepājā. Pilsētniekiem arī pieder ideja rīkot augsta līmeņa
forumu Liepājā 2018. gadā, aicinot dažādu nozaru pārstāvjus
arī no ārvalstīm. Foruma mērķis būtu risināt dažādus
Liepājai svarīgus jautājumus, sākot no filozofiskiem pilsētas
pastāvēšanas izaicinājumiem un beidzot ar ļoti praktiskām
pilsētas komunālās saimniecības uzlabošanas idejām.

Turpinot
to – 2018. gadā varētu organizēt Pasaules liepājnieku
salidojumu, tādējādi izceļot liepājnieku īpašo identitāti un
kopības izjūtu. Vairākas reizes sarunās ir pavīdējusi ideja, ka
nepieciešams izveidot (atjaunot) kuģi “Saratov”, kas bija
mājvieta Latvijas Pagaidu valdībai, atrodoties Liepājā.
Diskusijās ir izskanējis arī viedoklis īpaši izcelt liepājnieka,
viena no Latvijas Republikas dibinātājiem Miķeļa Valtera īpašo
lomu latviskuma veidošanā. Liepājnieki arī daudz spriež par to,
ko varētu darīt, lai kaut ko atstātu nākamajām paaudzēm. Viena
no lietām, kas tiek pieminēta, ir koncertzāle “Lielais
dzintars”, kas būs šā laikmeta un pilsētnieku piemineklis
nākotnei. Arī Liepājas teātra Mazās zāles iespējamā uzcelšana
varētu kalpot par nozīmīgu šā laikmeta kultūras simbolu. Taču
liepājnieki ir gatavi arī paši kaut ko veidot. Piemēram,
bagātināt Rožu laukumu ar rozēm, stādot Latvijas simtgades
parkus un alejas Liepājā.