Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Kalēji dara arī smalkas lietas

Kalēji dara arī smalkas lietas
Foto: Kristīne Duļbinska 
01.05.2018 07:03

Inguna Spuleniece, 3K

Atslēgvārdi

Šis ir piektais gads, kad, atklājot tūrisma sezonu, festivālā “Lido zivis Kuldīgā” pie Kurzemes kultūras mantojuma centra “Kūrava” rosās kalēji. Tradīcijas aizsācējs, kalējs un rotkalis Guntis Jakubovskis teic, ka jau pērn saiets ticis dēvēts par “Laimes kalējiem”, vienkārši šogad tas iet vairāk plašumā.

Radu raksti Kuldīgā

“Kuldīga ir manu senču pilsēta, visi mani radiņi dzīvo Kuldīgā un ap to. Mamma bija no Basiem, bērnību esmu pavadījis Padures Keramikā kopā ar Sašu Langi (Aleksandrs Lange, Kuldīgas novada domes deputāts – aut.). Manam vecvectēvam Paulim Dakšam bija ērģeļu darbnīca, Kuldīgas trapiere Karolīna Dakša bija mana vectēva māsa,” stāsta Guntis. “Dzīvoju Rīgā, bet vienmēr esmu meklējis iespēju pārcelties uz šejieni. Diemžēl pilnībā nesanāk, jo strādāju Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā. Rīgā man ir rotu darbnīca un smēde.”

Tomēr iespēju darboties Kuldīgā Guntis ir atradis. Pirms daudziem gadiem laikrakstā “Kurzemnieks” izlasījis par Inu Celitāni, biedrības “Kūrava” vadītāju: “Sapratu, ka šis cilvēks ir tuvs manai dvēselei. Nepagāja ne mēnesis, kad mūs iepazīstināja. Viņa ņemas ar jauniešiem, man tas patika, jo arī pats visu mūžu jauniešus mācu, mēģinot viņus stutēt dzīvē. Tā sākām kopā ar Inu veidot projektus.”

Apaudzē “Ziv’ zup”

“Man vienmēr paticis sasaistīt kopā stāstniekus, folkloru, senatnīgumu un amatniecību. Tāda iespēja ir festivālā “Ziv’ zup”, ko gadiem rīko Ina un viņas draugi. Kaut kā stāstnieku festivālu ir jāapaudzē. Sāku ar rotu darbnīciņu, turpinām ar amatnieku prasmju demonstrēšanu, kādu tirdziņu. Kalēja un rotkaļa amatus, ko pārstāvu, arī var saukt par seniem.

Ar laiku izdomāju: ja jau visiem gribas to kalēju sanākšanu reizi gadā, tad jātaisa Kuldīgā. Rīga nav tā vieta, kur tādu rīkot. Mēģinājām Brīvdabas muzejā, bet Kalēju dienas iekrīt reizē ar pilsētas svētkiem – visi ņemas pa Rīgas centru, un muzejā vispār nekas nenotiek. Bet Kuldīgā – tūrisma sezonas atklāšana, cilvēki mudž.”

Igaunijā un Latvijā

Guntim daudz sanāk strādāt ar ārvalstu projektiem, uz skolu brauc ārzemju studenti. “Sadarbojos ar igauņiem, somiem. Jau pagājušajā gadā trāpījās, ka ārzemju puiši atbrauca uz Kuldīgu pakalt. Šogad uzaicināju Igaunijas kalēju brālības priekšsēdi Ivaru Feldmanu. Viņš līdz šim Narvā rīkoja kalēju baroka festivālus. Tie vairāk nekā 10 gadu notika Narvas pilī, ilga vairākas dienas. Pēc pašvaldību vēlēšanām pie varas nāca cilvēciņi, kas šo festivālu neatbalsta. Valstiņas mums nelielas, cilvēku nav daudz, tādēļ piedāvāju, ka vienu gadu sanākam Igaunijā, otru – Latvijā. Viņi noskatījuši Sāremā salu. Šādiem festivāliem, kas notiek vairākas dienas, vajadzīga teritorija, ko uz nakti var noslēgt. Sāremā ir pils. Pēc tūristu apmeklējuma vārtus aizslēdz. Mūsu sadaļā festivāls varētu notikt Ventspilī, ar tur esošās pils vadību man ir laba sadarbība viduslaiku lietās. Arī tur vakaros ir slēgta teritorija. Pēc tūristu aiziešanas varam patusēt ar kolēģiem no pus Eiropas. Kuldīgā šādas iespējas nav.” Tomēr Guntis cerīgi domā par iespēju arī šo festivālu atvest uz Kuldīgu.

Iesaistīta visa ģimene

Lai arī kādi kalēju festivāli notiktu citur, Kuldīgā aprīļa beigās ēzes kvēlos arī turpmāk. “Šogad man apsolīja piedalīties septiņi igauņi – Ivars Feldmans un studenti ar pasniedzēju no Igaunijā vienīgās kalēju skolas. Arī divas dāmas no Zviedrijas – Nīna Hedenfelde ar mācekli,” stāsta Guntis, piemetinot, ka arī sievietes par kalēja darbu izrāda interesi. Skolā iestājoties, zēni un meitenes kalēja amatā esot vienādā skaitā. “Pēc tam viņas pazūd, kaut gan spēj kalt un mācās labāk nekā puiši,” viņš skaidro. Par kalšanu jaunatnei interese ir. Gunta dēls Andrejs ir rotkalis, rotas kaļ arī meita Guna un jaunākais dēls Vilis. “Esmu iesaistījis visu ģimeni, arī sieva Ingrīda ar rotām ņemas. Es jau arī smago veseri cilāju aizvien mazāk. Kad gadi nāk pāri 60, jūt rociņas. Paklapē dzelzi dažas stundas, bet pēc tam locītavas sāp,” Guntis atklāj kalēja darba grūto pusi.

“Kūravai” būs pavards

Saietā “Laimes kalēji” visi kopā taisīs pavardu – grilu. “”Kūravas” pagalmā ir ar akmeņiem izlikta ugunskura vieta, uztaisīsim statīvu, kur var iekarināt katlu zupai, uzlikt sietu, lai izceptu zivi vai gaļas gabalu. Ja sanāks, būs arī plāksne, kur pankūku uzmest. Citus gadus arī bija darba tēma, visi kaut ko knibina. Tie, kas iet garām, var pienākt un pakalt. Kalējam Kārlim Zvanam ir septiņi bērni, pasākumos visi saģērbti skotelītēs, ņemas pa vidu, arī pakaļ. Veidojas tāds jauks ciematiņš, kurā labprāt paviesojas pasākuma “Lido zivis Kuldīgā” apmeklētāji. Būs arī izstāde – Mākslas un mediju tehnikuma beidzēju diezgan jaudīgie diplomdarbi, tukumnieka Ginta Haņecka darbi. Mana ģimene strādās rotu darbnīcā, gribētāji uz vietas varēs paklapēt kādu aproci, gredzentiņu,” Guntis aicina nākt un mēģināt pašiem izkalt savu laimi.

No Gustava X laikiem

Kalēju saietā Kuldīgā piedalīsies arī Nīna Hedenfelde no Zviedrijas. Viņai ir īpaša saikne ar Latviju, kaut šurp viņa atbraukusi pirmo reizi. Viņa Kuldīgā pārstāvēs unikālu vietu – seno Rademahera kalēju ciemu (Rademachersmedjorna – zviedru val.). Tas izveidojies pirms aptuveni 350 gadiem, pateicoties Zviedrijas karaļa Kārļa Gustava X vēlmei attīstīt metālapstrādi. Lai īstenotu ieceri, Gustavs X uzrunājis Livonijas labāko kalēju Rademaheru, kurš tolaik dzīvojis Rīgā. Meistars aicinājumam piekritis un izveidojis ciematu, kurā tika apmācīti kalēji. Vēsturiskā kalēju ciema apbūve, modernas pilsētas ieskauta, ir saglabāta vēl šobaltdien, un Eskilstunas muzeja pārvaldītajās ēkās arī tagad strādā amatnieki, pārsvarā kalēji, kas turpina praktizēt senās amata prasmes. Tur notiek arī atvērtās nodarbības interesentiem un tiek organizētas teatralizētas ekskursijas, lai iepazīstinātu ar 17. gadsimta kalēja ikdienu.

UZZIŅAI

# 27. un 28. aprīlī Kuldīgā notiek starptautisks saiets “Laimes kalēji”, pulcējot kalēja amata meistarus, pasniedzējus un studentus no Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas. Saiets tiek rīkots pavasara palu šova “Lido zivis Kuldīgā” laikā, sadarbojoties ar tradīcijām bagāto stāstnieku festivālu “Ziv’ zup”. Uz pasākumu aicināts ikviens, kurš vēlas iemēģināt roku kalšanā.

# Starptautisko kalēju saietu rīko Kuldīgas novada pašvaldība sadarbībā ar Latvijas kalēju brālību un Kurzemes kultūras mantojuma centru “Kūrava”. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma “Kultūra”.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz