Tā jautāja suiti, kādreizējos Alsungas, Jūrkalnes, Basu pagastos dzīvojošie, tagad administratīvi sadalīti citām robežām, taču dvēselēs vienoti ticībā. Trīs Kurzemes katoļu draudzes – Alsungas Sv. Miķeļa, Gudenieku Sv. Jāņa Kristītāja un  Jūrkalnes Sv. Jāzepa un viens prāvests visām – priesteris Andris Vasiļevskis.

Tagad daļa no tā visa – izstādē “Suitu lūgsna”, ko Liepājas muzejs izveidojis Liepājas Mākslas vidusskolas zālē “Starp ezeru un jūru”.

Lūgsna. Lūgšana. Lūgšanas. Tā ir cilvēka saruna ar Radītāju. Dvēseles nepieciešamība. Dzīvesveida daļa. Tāpat kā svētdiena dievnamā, tāpat kā Maija dziedājumi Dievmātes godam pie suitu krustiem, kas ir ticības apliecinājums ar redzamām zīmēm. Šie krucifiksi. Allaž ziedos, allaž izrotāti.

Izstādes ideja lolota vairākus gadus, bet tikai šogad, saņemot Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, tā ieguvusi iespēju izpausties. Mērķis – vienot divus virzienus – horizontāli un vertikāli. Horizontāle – tas ir cilvēka mūžs, ejot garāku vai īsāku brīdi, bet vertikāle – tā vieno ar debesīm un kristiešos dzīvo kā ticība.

“Suiti ir uzticīgi un stipri” – tā izstādes atklāšanā saka Liepājas emeritētais bīskaps Ārvaldis Andrejs Brumanis, kurš pats sevi arī sauc par suitu. Jo vecāki no Alsungas un Basiem. Uzticīgi un stipri ticībā. Arī prāvestam Andrim ir sakņojums suitos.

Tas tiešām ir liels izaicinājums un uzdrīkstēšanās mēģināt parādīt cilvēka dvēseli tā, lai tajā mirdzētu gan ticības gaisma, gan saikne ar dzimto zemi, tās senajiem un ne tik senajiem laikiem. Ar to, kas pārmantots no senčiem, un ar to, kas iemantots ticībā. Bet šādu izaicinājumu iespējams pieņemt, ja līdzās tāds ceļabiedrs kā priesteris Pēteris Upenieks (1906 – 1972) ar  vairāk nekā 700 lappusēm paša par atmiņu zīmējumiem nosauktajā grāmatā “Balandnieki”. Tā rakstīta, skatot pasauli bērna, Lienotu māju Pēterīša acīm, bet ar priestera, mariāņu tēva Pētera Upenieka gudrību: “…gājēji nenocietās, neatskatījušies atpakaļ uz Alšvangu. Baznīca, zaļos kokos noslēpusies, balta ar sarkanu jumtu, noraudzījās savos bērnos, kuru dzīves gaitas bija tik cieši savijušās ar šo baznīcu, ka tā veidoja viņu dzīves galveno pavedienu.”

Sajust šo grodo pavedienu aicināts ikviens. Jo izstāde ir saruna tikai muzejam vien iespējamā valodā. Tā ir priekšmetu un attēlu valoda. To veidojuši prāvests Andris Vasiļevskis, mirkļu un vietu fotogrāfs Jānis Gintners, bet skaņās – suitu sievas ar savu slaveno burdona dziedājumu, Ilgas Leimanes vadītas, un izdziedātām lūgšanām dievnamā un pie savas ticības skaistajām zīmēm – krustiem Maija dziedājumos Dievmātes godam.

Izstādē skan 4. maijs – pie Silenieku krusta, kad lietus un krusa. Bet viņi dzied un lūdzas. Uzticīgi un stipri.

“Trīnītes vairs nebija… Lienotene noslaucīja dažas asaras. Tās nebija skumju asaras. Viņas seja bija apgarota. Viņa šajā brīdī ieguva Dieva tuvumu. Dievs ienāk apskatīties un noplūc visskaistāko rozi. Tā tas notika nupat. Labāko bērnu tagad paņēma Dievs. Ak, tu, Trīniņš! Nekad tevi nevajadzēja bārt! Tagad tu esi laimīgs!…Lienotene palūdza veco Strēli, lai uz kapiem sazvana… No kapu puses atlidoja zvanu skaņas.

Tās gandrīz priecīgi vēstīja, ka palielinājusies debesu saime par vienu gaviļnieci no Balandes būdām.” Tā raksta priesteris Pēteris Upenieks par māsiņas aiziešanu. Nāve ir turpinājums. Mūžībā.                  

“Jūs šodien Dieva priekšā viens otram solījāt mīlestību un uzticību. Atliek vēlēties, lai tie nebūtu tukši vārdi. Centieties saprasties, lai jūsu starpā nebūtu strīdi un nesaskaņas. Savu laulības svētumu neļaujat izjaukt nekam. Panesiet viens otra kļūdas pacietīgi. Lūdzieties viens par otru, tad kopīgi nopelnīsiet debesu priekus.” Šādus vārdus priesteris izteica jaunlaulātajiem Sv. Miķeļa dievnamā pirms simts gadiem.

Lūgsna ir ceļš pie Dieva. Veidojot izstādi, ceļš atnāca Liepājas Sv. Jāzepa katedrāles draudzes prāvesta Gata Mārtiņa Bezdelīgas gleznā. Tagad tā aicina izstādes afišās un uzrunā lielizmēra attēla valodā pilsētā.

Uļa Gintnere,
Liepājas muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāja

Andra Gertsona foto

“Kas tu, cilēks, i?” No šī jautājuma izaugusi izstāde. Uz tā arī tā stāv kā suitu zemes krusti un suitu sievas tautastērpos kā svētku drānās svētdienas Sv. misē Alsungā, Gudeniekos, Jūrkalnē.