14. novembrī pulksten 13:00 1. Zemessardzes novada štābā Liepājā, svinīgi
atklājot Latvijas brīvības cīņu dalībnieka Jēkaba Klaviera vārdā nosaukto
konferenču zāli, būs apskatāma Liepājas muzeja krājuma ekspresizstāde ar Jēkaba
Klaviera memoriālajām lietām, portālam pavēstīja Liepājas muzeja galvenā krājuma glabātāja Guna Dancīte.

Ekspresizstādē būs eksponēts zobens un metāla
zobena maksts, ko Jēkabs Klaviers ieguvis kā trofeju no nošauta vācu virsnieka
kaujā ar bermontiešiem. Varēs aplūkot arī Jēkaba Klaviera apliecību, kas viņam
izsniegta par piedalīšanos Latvijas atbrīvošanas cīņās, Latvijas atbrīvošanas
kara piemiņas zīmi, kā arī 1905. gadā izdoto ieroču nēsāšanas atļauju.

Īpaši vērtīgs ir Jēkaba Klaviera mundieris un
cepure, ko varonīgais vīrs nēsājis 1919. gada 14. novembra rītā kaujā pie Zaļās
birzs Liepājā.

Jēkabs Klaviers dzimis 1865. gada 29. janvārī
Džūkstē. Abi Jēkaba Klaviera vecāki bija skoloti, tāpēc viņi atbalstīja arī
dēla izglītošanos – 1879. gadā Jēkabs Klavieris nokārtoja pilna kursa eksāmenus
un pabeidza Džūkstes tautskolu. Toreiz tas jauneklim deva iespēju un tiesības
obligāto sešu gadu karadienestu pabeigt četros gados.

No 1887. gada līdz 1891. gadam Jēkabs Klavieris
dienēja krievu gvardes jēgeru pulkā, uzdienoties līdz feldfēbeļa pakāpei. Pēc
dienesta viņš pārcēlās dzīvot uz Liepāju, kur vairākus gadus nostrādāja
Liepājas-Romnu dzelzceļa darbnīcās par montieri, vēlāk – brigadieri. Savukārt
no 1913. gada līdz pat 1919. gadam viņš pildīja dokmeistara pienākumus Liepājas
kara ostas darbnīcās.

1919. gadā Latvijas Pagaidu valdība brīvprātīgos
aicināja iestāties Latvijas nacionālajā armijā. Pavasarī uzsaukumam atsaucās
Jēkaba Klaviera 17 gadus vecais dēls Fricis Klaviers. Savukārt pats Jēkabs
Klavieris jaundibinātās valsts aizstāvju rindām pievienojās 1919. gada 13.
novembrī.

Liktenīgajā 14. novembra rītā vada komandieris
pirmajā līnijā ievēroja cienījama vecuma kungu ar sirmu bārdu un krievu ieroci.
Sirmā kara veterāna cienīgā stāja un pārliecinošie vārdi atstāja jaunajos
karavīros pacilājošu un uzmundrinošu iespaidu. Viņš parādīja savu bezbailību,
neatlaidību un degsmi, kas arī pārējos, gados krietni jaunākos kareivjus
iedvesmoja nebaidīties un nepadoties.

1920. gada 29. februārī Latvijas armijas
virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis ieskaitīja Jēkabu Klavieru par 10.
Aizputes kājnieku pulka 1. rotas goda kareivi – virsseržantu. Varonīgajam
Liepājas aizstāvim Jēkabam Klavieram tika pasniegts Lāčplēša Kara ordenis un
Francijas kara medaļa par nopelniem Latvijas brīvības cīņās.

Turpinot kalpot Latvijas valstij, viņš līdz pat
1924. gadam strādāja par vecāko rajona uzraugu kara objektu un būvju pārvaldē
Liepājā, bet mūža pēdējos gados pildīja sarga pienākumus Liepājas Sarkanā
Krusta sanatorijā.

Jēkabs Klaviers nomira 1937. gada 13. maijā, un
18. maijā tika apglabāts Liepājas Ziemeļu kapsētā.

Izstāde 1.Zemessardzes novada štābā skatāma līdz
4. decembrim.