Liepājas Latviešu biedrības namā līdz 5. decembrim apskatāma fotogrāfu grupas “Liepājas pozitīvs” kopīgi veidotā fotoizstāde “Mans”. Par izstādes vadmotīvu izvēlēts piederību apzīmējošais vārds “mans”, jo tas iekļauj ļoti plašu un vienlaikus ļoti personīgu skatījumu uz apkārtējo pasauli: mans sapnis, mans nams, mans tēvs, mans kadrs un vēl, un vēl. Izstādē redzami 32 dalībnieku darbi, tai skaitā arī grupas izveidotāja Jāņa Vecbrāļa fotouzņēmumi.

– Kā vērtējat šībrīža aktīvākos Liepājas fotogrāfus?

– Viņu ir tik daudz! Arī līmeņi, kādā fotogrāfi strādā, ir ļoti dažādi, – netrūkst ne labu, ne sliktu. Bet, ja mēs runājam par tiem, kas fotografē paši savam priekam, var redzēt gan tādus, kuriem vēl krietni jāmācās, gan tādus, kas jau gatavi pamācīt pārējos. Vispār man simpatizē, ka ir liela dažādība un kreativitāte. Visvairāk mani kaitina, ka taisa tās selfijtipa bildes. Pietiek jau, ka tādas ir mobilajos telefonos, lai gan – ko es varu pārmest, katram savs ceļš.

– Vai jūs pats savā daiļradē pieturaties pie klasiskās fotogrāfijas?

– Laikam jau ir tas vecums, kad tiešām esmu klasiskās fotogrāfijas cienītājs, es šobrīd mēģinu atgriezties pie analogās fotogrāfijas, kā senos laikos. Uz vietas gan nestāvu, man visu laiku sanāk mācīties ko jaunu, pateicoties tiem cilvēkiem, kurus es pats apmācu. Viņi brīžiem man uzdod tādus jautājumus, uz kuriem man pašam atbildes vēl jānoskaidro. Mani tiešām priecē, ka skolēns ir kreatīvāks par skolotāju. Un ja vēl kāds no manējiem gūst panākumus ar savu darbu, tad man ir liels gandarījums. Sajūta ir forša.

– Vai taustāma fotogrāfija nesāk izzust?

– Par to es bieži domāju, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc plānoju atgriezties pie analogās fotogrāfijas. Šobrīd man pretī uz galda stāv fotogrāfija no 1867. gada. Kopš uzņemšanas brīža pagājis krietns laiks, bet attēls izskatās lieliski. To var gan baudīt, gan analizēt. Kas notiks ar mūsu fotogrāfijām pēc 200 gadiem, grūti spriest. Kaut kādas metodes, kā saglabāt svarīgākos attēlus, noteikti tiks izgudrotas. Par to, vai tiks saglabātas visas fotogrāfijas, stipri šaubos. Tomēr, ja atskatāmies vēsturē, 20. gadsimtā uzņemtās fotogrāfijas kaut kur pasaulē vēl klīst, un mēs priecājamies, ka mums vismaz tādas ir. Jo tās ir pagājušo laiku liecības.

– Jūs vadāt arī fotogrāfu kursus. Vai tie ir apmeklēti?

– Interesentu grupa tiek veidota divas reizes gadā – pavasarī un rudenī. Šobrīd jau esmu limitējis dalībnieku skaitu līdz 15. Eksperimentējot agrāk veidoju arī lielākas grupas, tomēr tad mainās individuālā saskarsme un nav vairs tās atdeves. Šogad rudenī vairāki gribētāji palika aiz borta. Gaidīs pavasari. Varbūt tas tā sūri skan, bet kursu apmeklētāji dalās trīs dažādās kategorijās: vieni noklausās teoriju, pilda mājasdarbus un saprot, ka tas nav viņiem, otri iemācīto izmanto savu personīgo arhīvu veidošanā, uzņem labākas ģimenes bildes un saprot to, ko nevajag darīt. Sociālajos tīklos es to labi redzu. Trešā daļa ir aktīvisti, kas attīstību nepārtraukti turpina. Pēdējie arī ir tie, kas veido “Liepājas pozitīvu”, kur šobrīd ir 53 dalībnieki.

– Kāpēc izstādes ir svarīgas?

– Pieredzējušajiem dalībniekiem izstādes dod iespēju atskaitīties par paveikto, savukārt jaunajiem dalībniekiem veidojas izstāžu prakse. Viņi šaubās un baidās, visādi ir. Kādam “jāiesper”, kāds jāpierunā vai jāiedvesmo. Tie darbu autori, kuri piedzīvo šīs pirmizrādes, nāk klāt un saka, ka tā ir neatkārtojama bauda, sava veida kulminācijas brīdis, kurā tirpas skrien un sirdī satraukums. Viņi to pārdzīvo un var iet tālāk, jo uz jautājumu, vai es varu vai nevaru, nu jau ir atbildēts. Tāpat svarīgi, ka uz izstādēm nāk pieredzējuši kolēģi, piemēram, bijušais studijas “Fotast” vadītājs Varis Sants, Gunārs Kopštāls. Viņi atnāk, apskatās un savus novērojumus dalībniekiem pasaka arī zem četrām acīm.

– Kādi ir lielākie grupas “Liepājas pozitīvs” sasniegumi?

– Šogad Ventspilī norisinājās Kurzemes fotodienas, kopā tajās piedalījās astoņi fotoklubi, bija 171 fotogrāfija. Mūsējie dabūja piecas balvas. Citi fotoklubi atzinīgi novērtēja Ilgu Lasmani un Ingūnu Zvaigzni. I. Lasmane izpelnījās arī skatītāju favorītbalvu. Milzīgajā bilžu daudzumā 2. vietu saņēma mūsu Normunds Kaprano un 1. vietu Ingūna Zvaigzne. Man tā bija pilnīga sajūtu kulminācija, jo konkurentu vidū bija īsti fotogrāfiju guru, ja salīdzina ar to, ka, piemēram, I. Zvaigzne fotografē aptuveni piecus gadus. Mēs vēl esam piedalījušies izstādē Izraēlā, citās valstīs gan neesam bijuši.

14Skatīt galeriju