Nedēļas nogalē Liepājas Universitātes rektore Dace Markus un studiju programmas ”Kultūras vadība” programmas direktors Uldis Drišļuks tikās ar Ventspils Augstskolas rektoru Kārli Krēsliņu un koncertzāles ”Lielais dzintars” valdes priekšsēdētāju Timuru Tomsonu, lai kopīgi diskutētu par sakaru stiprināšanu pētniecībā, portālu informēja LiepU mārketinga speciāliste Zane Jansone.

Viens no galvenajiem tikšanās mērķiem bija iespējamas kultūras digitalizācijas apspriešana, cenšoties saprast, kādi pētījumi nepieciešami potenciālās digitalizācijas veikšanai, kā tas ietekmētu koncertzāļu un kultūras iestāžu darbību, kā noritētu koncertzāļu zīmola attīstība digitalizācijas laikmetā, kādas būtu starptautiskas digitalizācijas iespējas.

Koncertzāles ”Lielais dzintars” vadītājs Timurs Tomsons ieskicēja pašreizējo situāciju kultūras jomā: ”Runājot par kultūrpolitikas lietām, kā arī iezīmējot vīziju kultūrpolitikā un vispārīgi kultūras sfērā, neapšaubāma nepieciešamība ir kultūras digitalizācija. Mūsdienās, viens no kultūras aktuālākajiem jautājumiem ir saistīts ar kultūras auditoriju un tās paplašināšanu. Saistībā ar globālām lietām, auditorijas ir izzūdošais slānis. Lai pastāvētu kultūras organizācija ir nepieciešams meklēt jaunus klausītājus. Teorija definē, ka kultūras iestādes pastāv tādēļ, ka auditorija ir galvenais iestādes elements. Līdz ar to 21. gadsimtā nonākam pie aktuālās tēmas ‘Kultūras digitalizācija’, ko pēdējā desmitgadē pārņēmušas arī lielākās Eiropas koncertzāles, kas veido koncertu tiešraides un digitālos arhīvus.”

Abu rektoru diskusijas rezultātā iezīmējās potenciālās iespējas sadarbības veidošanā kultūras digitalizācijas pētniecībā. Kārlis Krēsliņš norādīja, ka iedzīvotāju skaits uz zemeslodes palielinās, tādēļ, tehnoloģiju straujās attīstības laikmetā, auditorija ir jāmeklē starptautiski, iegūstot pasaules kultūru Latvijā un Latvijas kultūru piedāvājot pasaulei.

Uldis Drišļuks par iesaistīto pušu sadarbību atzīst: ”Augstskolu un uzņēmumu sadarbība pētniecības jomā šodien ir nozīmīga. Tādējādi paaugstinot savu specifisko zināšanu kapitālu un pieredzi, tiktu celta arī zināšanu kapacitāte, veicināta dažādu prasmju un pieredzes apmaiņa starp uzņēmumiem un augstskolām. Šāda pieeja veicina ne tikai zinātnisku darbību, bet arī jaunu produktu izstrādi.”