Dzejniecei Janai Eglei iznācis jauns dzejas krājums ”Ledus debesis”
Dzejniecei Janai Eglei iznācis jauns dzejas krājums ”Ledus debesis”. Par ko tur ir, daudz stāstīt autore nevēlas. ”Gribu, lai cilvēki paši to lasa, paši jūt, kas tur ir un kas tur nav.” Viņa ir pārliecināta, ka šī ir viņas pēdējā dzejas grāmata.
Ligita Kupčus-Apēna
"Kurzemes Vārds"
”Ledus debesis” ir J. Egles otrais dzejas krājums. Pirmais iznāca pirms 20 gadiem – 2002. gadā ar nosaukumu ”Dzirdēt noklusēto”.
Vaicāta, ar ko jaunizdevums atšķiras no pirmās grāmata, dzejniece saka: ”Es pat nevaru pateikt, vai kaut kas būtiski atšķiras idejiskā līmenī vai satura līmenī. Protams, atšķiras stilistikā, jo pirmajā grāmatā ir ļoti daudz dzejoļu, kas ir stingrā pantmērā un ar atskaņām, kamēr šajā, manuprāt, ir tikai viens tāds. Kaut kāds rakstības stils ir mainījies, bet
saturiski, manuprāt, ir saruna tieši par to pašu – kā jūtas cilvēks sevī, un vairāk uz iekšpusi, ne uz ārpusi. Un drīzāk nevis cilvēks, bet sieviete.”
Krājumā ”Ledus debesis” ir dzejoļi gan no laika pirms pirmās grāmatas, gan pēdējā gada dzejoļi. ”Bet tā ir ļoti maza izlase no tā, kas ir rakstīts, tomēr daudz kas palika ārpusē. Krājumā ir tas, kas sader kopā un veido vienotu noskaņu,” pastāsta J. Egle.
Sākotnēji grāmatas nosaukums bija domāts ”Vitrāžas” – no maziem, krāsainiem dzīves mirkļiem veidota lielā bilde. Taču pirms padsmit gadiem iedotais nosaukums ar pagājušajā pavasarī sakārtoto manuskriptu negājis kopā.
”Es vitrāžu sajūtu biju pilnīgi pazaudējusi. Tādēļ lasīju vēlreiz, un atradu to sajūtu, ko atspoguļo šie dzejoļi. Tekstos ir daudz ledus un aukstuma un debesu meklējumi. Man šķiet, ka šis nosaukums organiski saplūst ar grāmatas saturu.”
”Protams, liktenis mēdz spēlēties, bet esmu pārliecināta, ka šī ir mana pēdējā dzejas grāmata,” J. Egle noraida iespējamību, ka lasītāji varētu sagaidīt vēl kādu viņas dzejoļu krājumu.
”Mani daudz vairāk interesē proza, bet paralēli dzeja ir vēl nākusi. Tādēļ man vajadzēja šo grāmatu izdot. Es arī gribēju, ne jau tikai bija tas spiediens no iekšpuses, bet arī vēlēšanās izdot. Bet es pieņemu, ka tik daudz dzejoļu man nesavāksies, lai es varētu izdot vēl kādu dzejas grāmatu. Es smiešos, ja tā nebūs.”
J. Egle ir pārliecināta, ka dzeju lasa tie, kuriem tas ir svarīgi. ”Bet man nav būtisks daudzums, būtiski ir tas, lai uzrakstītais sasniedz tieši to, kuram to vajag, kuram tas ir svarīgi.”
Viņa nevēlas daudz stāstīt par jauno iespieddarbu. ”Es gribu, lai cilvēki to lasa, paši jūt, kas tur ir un kas tur nav. Dažreiz, kad esmu pastāstījusi, tad visi lasa to, ko esmu izstāstījusi. Bet, ja es neko neizstāstu, viņi tur izlasa daudz dažādas interesantas lietas, un man tas ļoti patīk.”
J. Egle ir nesen pabeigusi stāstu krājumu, un tam vajadzētu iznākt šogad. ”Man ir ļoti interesanti, un es esmu tik iekšā prozā, ka pamatīgi šaubos par vēl kāda dzejas krājuma izdošanu.”
Jaunākās grāmatas ”Ledus debesis” izdošanu finansiāli atbalstījusi Liepājas Kultūras pārvalde un Valsts kultūrkapitāla fonds.