Liepājas ebreju kopienas namā Kungu ielā sestdien tika atklāta mākslinieka Eduarda Kaplāna personālizstāde. Kā ierasts, izstādi atklāja mākslinieka dzimšanas dienas priekšvakarā – nu jau tā ir tradīcija. Ar skaistiem ziediem un siltiem vārdiem viņu sumināja prāvs pulks mākslas cienītāju, draugu, paziņu un bijušo kolēģu.

E. Kaplāns klātesošajiem ar lielu aizrautību stāstīja par katru darbu. Kā tam radis iedvesmu, kur atainoto skatu redzējis, kāpēc izvēlējies tieši to. Spilgto krāsu pavadījumā ar vieglu humoru un pašironiju mākslinieks izstādes viesus veda nelielā atmiņu ekskursijā. Viņam vienmēr paticis zīmēt – gan bērnībā, gan brieduma gados, tomēr pievērsties mākslinieciskai izpausmei pa īstam liedzis laika trūkums. “Bet tas nekas. Man sirma galva, bet jau ir, ko izstādīt, citi šajos gados sāk tikai mācīties gleznot,” nosmējās mākslinieks.

Jūrmalas parks, Kūrmājas prospekts, Šaurā iela, Ludviķa, J. Dubelšteina iela, jūra, portreti – viss vienā galerijā, uzmetot acis gleznai, šķiet, tā vilina doties līdzi, dziļāk iekšā stāstā. Apmeklētāji darbus vērtēja atzinīgi un priecājās, ka mākslinieks spēj saglabāt savās gleznās tās vietas, kuras šodienas acīm paveras pavisam citādākas.

Kaplāns dzimis Dņepropetrovskā, tur pabeidzis Metalurģijas institūtu, un 1969. gadā viņš kopā ar dzīvesbiedri Rozāliju Suhari kā jaunie speciālisti atsūtīti darbā uz Liepājas metalurģisko rūpnīcu. E. Kaplānam šis uzņēmums kļuva par vienīgo darbavietu, kurā viņš nostrādāja četrdesmit gadus, vadot šķirņu tērauda velmētavas ceha mehānisko dienestu, kur viņa pārziņā bija simtiem mehānismu. R. Suhare sākumā strādāja uzņēmuma centrālajā laboratorijā, vēlāk Liepājas jūrskolā (tagad – Jūrniecības koledža) mācīja fiziku. Dzīvesbiedri aktīvi iesaistījušies Liepājas ebreju kopienas sabiedriskajā darbā.