Ierakstīšu debesīs,
Un putni parakstīs
Ar pavasara dziesmām.

Nāks saule,
Sniegu izkausēs,
Bet vārds tavs
Debesīs
Par visu mēmi klusēs.
Es visus tavus vārdus
Kā krelles smilgā vēršu
Un līdz rudenim
Kā rudzu pūrus svēršu.
Un vārdi tie,
Kas esat debesīs,
Lai pasargāti esat
No zemes putekļiem
Un no visa ļauna.

***

Jau gadu simtiem cilvēci
Moka ziņkārība:
Kā gan radās Ādamam
No Ievas atkarība?
Tas rimti kādreiz dzīvoja,
Tam silti paradīzē,
Līdz Ieva viņu ietina
Līdz nabai savā bizē.
Kopš tiem laikiem ļautiņi
Dzīvo ziņkārībā:
Kāpēc tiem vēl šodien ir
Pēc otra atkarība.

Normunds Dzintars

_________________________________________

Ikviens, kuram ir vēlme dalīties savās emocijās, aicināts rakstīt un sūtīt savus darbus uz e-pastu [email protected].