Foto: Sapņa piepildīšanas cena. Pirmizrādi piedzīvojis iestudējums “Deju nācija”
Ko esam ar mieru zaudēt ceļā uz izcilību, un vai ir taisnīgi palikt pie vidusmēra, ja spējam vairāk? Klēras Baronas luga “Deju nācija” režisores Paulas Pļavnieces pieaugšanas drāmas iestudējumā Liepājas teātrī uzdod daudz jautājumu, taču nesniedz tiešas atbildes.
Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
K. Barona ir mūsdienu amerikāņu dramaturģe, luga “Deju nācija” 2019. gadā bija nominēta Pulicera balvai. Lugu tulkojusi Laila Burāne.
Tā vēstī par 11 līdz 13 gadus vecām deju grupas dejotājām, kuras gatavojas uzvarēt reģionālajās sacensībās, lai iegūtu iespēju startēt valsts līmenī.
Dramaturģes uzstādījums paredz, ka izrādē piedalās dažāda vecuma aktrises. Lai arī stāsts ir par pusaugu meitenēm, nekur pasaulē šo izrādi neiestudē bērniem un to neiesaka skatīties auditorijai, kas jaunāka par 14 gadiem.
“Izmantota tāda leksika, ko jauniem cilvēkiem nevajadzētu dzirdēt no skatuves,”
saka P. Pļavniece.
“Autorei rakstot pats svarīgākais bija tas, ka ķermenī slēpjas pieredze, bet uz āru nāk pusaudzīgais.”
Režisore priecājas par to, ka Liepājā ir iespēja iesaistīt vairāku paaudžu aktrises. “Uz brīnišķīgo Andu Albuži vien ir vērts atnākt paskatīties. Viņa ir piemērs, ar kādu attieksmi pret dzīvi novecot,” viņa uzskata.
Laura Jeruma spēlē Ešliju, kura ir taisnības cīnītāja.
“Viņa arī cīnās ar visām emocijām un domām, kas pārņem pusaudžus, taču ir ļoti spēcīga meitene un tic, ka var izglābt visu pasauli, ka viss ir iespējams,” saka aktrise.
Pieaugušā vecumā cilvēki jau ir aizmirsuši, cik saasinātas ir reakcijas un domāšana pusaudža gados.
“Es visu analizēju un izdomāju ar prātu, tāpēc bija interesanti atcerēties, kā tas bija, kad emocijas un hormoni gāja pāri visam,”
viņa atzīmē.
Everita Pjata-Gertnere ir Amīna – deju zvaigzne, līdere un karjeriste.
“Viņa izvēlas tādu ceļu, kurā, kaut arī grib iederēties, beigās paliek viena pati ar savu sapni. Ja gribi būt pirmais, jāsaprot, ka kāds paliks otrais. Un, ja tā ir labākā draudzene, cik ilgi tādas attiecības var izdzīvot?” par iestudējuma tēmu aizdomājas aktrise.
Viņa pati bērnībā dejoja deju grupā, taču atceras šo nodarbi kā prieku, bet izrādē meitenēm deja ir cīņa par izdzīvošanu.
“Manuprāt, tādēļ režisore izvēlējās šo lugu, lai varētu no malas paskatīties uz problēmu, – ko prasa tas, ka tu ej pāri līķiem vai arī, tieši otrādi, padodies un neseko saviem sapņiem. Manuprāt, patiesība ir kaut kur pa vidu.
Nododot savu draugu, tomēr sekundi pirms tam var just, ka pārkāp pāri savai sirdsbalsij. Vajag tai sekot,”
uzskata E. Pjata-Gertnere.
P. Pļavniece uzsver, ka luga uzdod jautājumus. Vai ir to vērts, un ko ar ļoti jauniem cilvēkiem notiekošais izdara viņu psihei? Un, no otras puses, – kā tad nokļūt līdz sasniegumiem?
Var visiem teikt, ka esi brīnišķīgs un ģeniāls, bet varbūt tam, kuram no dabas dots vairāk, nav jāpaliek pārējo bariņā, bet ir jāiet cauri džungļiem, lai piepildītu savu potenciālu.
“To nevar darīt ne ar emocionālo, ne fizisko vardarbību, tomēr paliek jautājums,
kā varam atrast katrs savu unikālo ceļu, kurā esam labākie un izceļamies virs plūsmas. Un, jā, ko tas maksā,”
viņa spriež.
Izrādē vēl piedalās Inese Kučinska, Anete Rimkus, Signe Dancīte, Karīna Tatarinova, Kaspars Kārkliņš un Sandis Pēcis.
Lielu lomu ieņems deja, ar kuras palīdzību atklāsies meiteņu slēptākie sapņi, mērķi un bailes, horeogrāfe ir Kristīne Brīniņa.
Komponists Edgars Mākens, scenogrāfs Kristaps Kramiņš, kostīmu māksliniece Marija Rozīte-Vītola, gaismu mākslinieks Niks Cipruss.