liepajniekiem.lv
Iet tā kā traktori
Diriģents Andris Mockus Rīgā ir ar diviem koriem: Jāņa Čakstes vidusskolas 5.–9. klašu kori un Bērnu un jaunatnes centra jaukto kori “Reverberācija”.
“Dziesmu un deju svētkos parasti viss rit pēc plāna, bet vienmēr ir iespējamas kādas atkāpes. Tieši tāpat kā dzīvē,” viņš portālam vakar sacīja, atbildot uz jautājumu, kā klājas.
“Mēs skatēs visu darījām atbildīgi, centāmies dziedāt labi un te tieši tāpat – apmeklējam mēģinājumus, strādājam, darām, lai uzlabotu kopējo skanējumu.”
Sestdien koristiem būs ģenerālmēģinājums – ar skatītājiem, tērpos, bet svētdien – noslēguma koncerts. Līdz tam – pilna darba diena.
A. Mockus ieskicē, kāda viņiem bijusi ceturtdiena: “Brokastis, dodamies uz mēģinājumu Mežaparkā, pēc tā pusdienās atpakaļ uz skolu, kurā nakšņojam – Rīnūžu vidusskolu –, pauzīte, un dodamies atkal uz Mežaparku, uz otru mēģinājumu.
Tas beidzas astoņos, tad atpakaļ uz skolu vakariņās. Tad jau ir vēls un jādomā par naktsmieru.
“Viņi visi iet tā kā traktori,”
Liepājas Valsts tehnikuma jauniešu deju kolektīva “Odziņa” vadītāja Inta Āboliņa pasmejas, jo pagaidām nekāda motivēšana vai uzmundrināšana neesot vajadzīga.
“Tur, kur vajag un kad vajag, viņi ir klāt. Dejotāji ir diezgan organizēti. Ja ir teikts, ka astoņos izbraucam, tad arī visi sēd astoņos autobusā un braucam. Arī pārējiem jauniešu pulciņiem es redzu, ka ir tāpat.”
I. Āboltiņa stāsta, ka kopumā viņiem viss ir labi: “Labi atbraucām, labi esam iekārtojušies. Bijām nobažījušies, ka ilgi būs jābrauc uz mēģinājuma vietu, bet izrādās, ka tik tālu nemaz nav. Tiekam 40 minūtēs. Ar ēšanu esam apmierināti.
Protams, bērni ir noguruši, jo slodze ir ļoti liela.
Viens otrs mēģinājumu pabeidz zeķēs, jo uzberztas tulznas. Nav pat ne spēka, ne vēlēšanās vakaros uzrīkot ballītes. Līdz ar to mums te 5. stāvā ir tāds mieriņš! Laikapstākļi mūs īstenībā lutina. Jā, šodien bija diezgan vēss. Bet visiem ir papildu drēbes, tā ka viss ir kārtībā.”
Svarīga ir kopā būšana
Aizputes vidusskolas 5.–12. klašu meiteņu kora “Melodija” vadītājas Liene Vēvere un Sanita Kārkliņa stāsta, ka jaunajiem dziedātājiem Rīgā viss ir kārtībā, gaisotne gan mēģinājumos, gan naktsmītnēs un autobusā ir pacilāta.
Kad svētkos ieradās trešdienas rītā, laikapstākļi lutinājuši vairāk. Vakar nedaudz sanācis pasalt, nedaudz arī uzlijis. Tagad gan viss kolektīvs kopīgi cer uz siltu koncertu.
“Kad ar autobusu braucam uz vai no mēģinājumiem, bērni māj vienaudžiem, kas citos autobusos. Māj arī garāmgājējiem. Atmosfēra ir tiešām ļoti pozitīva!
Dziesmu laikā estrādē ir asaras, tas ir brīnišķīgi,”
pauž S. Kārkliņa.
Viņa smejot piebilst, ka bērni svētkus ilgi gaidījuši un tagad, kad beidzot ir uz vietas, par mājām neviens nedomā.
To apstiprina arī kolektīva dalībniece Sabīne Gleizupa, kas nupat pabeigusi 11. klasi.
“Te ir ļoti forši! Jūtos lieliski! Man ļoti patīk mūsu naktsmītnes, jo ir gan ērti, gan silti. Mūs te arī ļoti labi baro, var dabūt papildu porcijas. Labi pavadām laiku, sadraudzējamies arī ar citu kolektīvu jauniešiem.
Mājās neviens negribam. Varētu vēl kādu nedēļu te padziedāt!”
sajūsminās jaunā koriste.
Meitene atzīst, ka pirms gaidāmā koncerta nedaudz satraucas, bet tas piederot pie lietas. “Koncertu gaidām ar nepacietību. Esam tiešām ļoti pozitīvi noskaņotas, vienotas.”
Savukārt Grobiņas pilsētas jauniešu deju kolektīva “Spararats” vadītāja Kristīne Kārkliņa ar mierīgu prātu atzīst, ka nu jau tas darbiņš ir padarīts. Dejotājiem lielais koncerts jau klāt.
“Mēģinājumu bija daudz un intensīvi, bet ļoti veiksmīgi, jo starp tiem ir arī vairāku stundu pauze. Dejotāji var atpūsties. Trešdien viss beidzās ļoti laicīgi ap pulksten 17.”
Kā lielu plusu viņa vērtē to, ka pārtraukumi vienmēr bijuši tik gari, lai visi ērti varētu paēst skolā, kurā iedzīvojušies. Nevienu dienu nebija jāpiedomā pie tā, lai pusdienas būtu paņemtas līdzi.
“Manāms nogurums, jo mājās viņi guļ vairāk.
Tā kā visi ir kopā vienā klasē, ir kāds, kurš iet laikus gulēt, kāds, kurš ne. Viņiem socializēšanās un būšana kopā tomēr ir svarīgāka, tāpēc vēlu vēl spēlē spēles. Jāsaka, ka paši vainīgi, ja aiziet vēlu gulēt. Man galvenais, lai nogurums no rītiem nav redzams sejās,” viņa pajoko.
K. Kārkliņa smej, jo vairāk brīvā laika, jo nogurušāki visi ir. “Trešdien agrāk atbrīvojās, bet gulēt iegāja vēl vēlāk! Bet viņi šeit ir priecīgi, bauda!”
Daži no kolektīva jauniešiem piedalījušies arī 2023. gada svētkos, taču tur sagura vairāk, atminas vadītāja.
Pirms diviem gadiem jaunie dejotāji vairs palēkt nevarēja jau pēc pirmā mēģinājuma. Šoreiz gan visiem vairāk spara, viņa lepojas.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
