Mani sauc Inita Jēkabsone (19 gadus veca), šogad pabeidzu Liepājas Jāņa Raiņa 6.vsk. Šo gadu esmu paņēmusi kā brīvsoli, nākamajā mācību gadā uzsākšu studijas Liepājas Universitātē.

Dzeju, kā arī nelielus prozas darbus, rakstu trīs gadus. Raksti pagaidām ir vienīgais, kas liecina par manu  radošo izpausmi.

Migla kubiciņos

Caur acu plakstiņiem
saule nesaskatāma…

Vakardienas murgi..
gaismas ātrums atpakaļgaitā.
..un zemāk tikko ceptu cepumu smarža.

mirkļa pieskāriens,
rētas uz rokas.
Klusi…
Skaļi…

Piesitiens,
blīkšķis..
sekas ap pulkstens trijiem..
tā viena nekad nenožūst…
Pazūd…
Parādās….

Kamoliņš ir ceļā uz norīšanu.

Asaru marathons

Uzdāvinu uzticību,
uzvelku rūtainu blūzi,
viss kļūst stabili patiess.

 Īssavienojums,
lādiņa deva,
izdzīvots mīnu lauks.

Griežas sapņi,
zem mākoņu acīm.
Nedzīvs ir šis laiks.

Mazs laukumiņš brīvs,
lai justu,
kuram tā pukst,
kuram tā dziest!

Kabatā poga,
bez trešās iespējas,
nicina sevi.
Pagriezies un dodies.
Uz sākumu.