Liepājas muzeja nodaļā “Liepāja okupāciju režīmos” atvērta izstāde “Represētie kultūras darbinieki – intelektuāls parāds Latvijai”. Vakar to apskatīja Politiski represēto kluba biedri. Ir izstādīti materiāli par vairāku kultūras darbinieku – padomju represiju upuru – likteņiem. Īsa biogrāfija, apsūdzības raksti, kopijas no protokoliem, vēstules, ko ieslodzītie un izsūtītie cilvēki rakstījuši uz mājām, viņu darbu fotoattēli, literāro darbu, mūzikas sacerējumu lapu, zīmējumu faksimilkopijas utt.

Lai arī skopi izklāstā, bet satriecoši dziļi tie atklāj traģēdijas, ko nācās piedzīvot Latvijas gaišākajiem, gudrākajiem prātiem, kurus salauza un iznīcināja padomju varas laikā. Gleznotājs Indriķis Zeberiņš, dzejnieks Atis Ķeniņš, komponists Jēkabs Graubiņš, rakstnieks Aleksandrs Grīns, keramiķis profesors Jēkabs Pelše, rakstnieks Jūlijs Lācis, jurists Kārlis Dišlers, inženieris kuģu būvētājs Voldemārs Šmelders ir tikai daļa no tiem vairākiem tūkstošiem Latvijas inteliģences cilvēku, kam bija lemts iet moku ceļu.

Muzeja nodaļas vadītāja Aina Burija uz tikšanos ar Liepājas represētajiem cilvēkiem bija ataicinājusi Latvijas Valsts arhīva Personu fondu un trimdas dokumentu daļas vadītāja vietnieci Andu Mjurku, kura ir šās izstādes autore. Komunistiskā genocīda piemiņas dienai veltīto pasākumu ievadīja Andra Kristona un viņa biedru muzicēšana, kuras laikā atskaņoja viņa dziesmas ar Modra Zihmaņa vārdiem, un izsūtīto dzejnieku dzeja, ko lasīja Irma Markopa.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Latvijas Valsts arhīva Personu fondu un trimdas dokumentu daļas vadītāja vietniece Anda Mjurka uzskata, ka par pagātnes notikumiem ir jārunā ne tikai, lai atcerētos sāpes, bet arī lai saprastu, cik ārkārtīga netaisnība tika nodarīta mūsu tautai.