Izstādes saturu veido trīs melnbalti video – “Maršs”, “Uzbrukums” un “Uzvara” – no kuriem divi Latvijā tiks eksponēti pirmoreiz, informē koncertzāles sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Lazdeniece-Grīnberga.

Krišs Salmanis piedāvā trīs melnbaltus video, kur katrs attiecināms uz kādu no Latvijas nesenas vēstures posmiem: Latvija pirms Otrā pasaules kara, Latvija padomju okupācijas laikā un Latvija atgūtās neatkarības gados – gaišas nākotnes gājiens, gūsts un atgūšanās.

Divi no šiem darbiem – “Maršs” un “Uzbrukums” – Latvijā tiks eksponēti pirmoreiz.

“Maršs”

Autors saka: “Tūkstošiem cilvēku pirms simt gadiem apņēmīgi soļo gar kameru.

Mani valdzina tas, cik dzīvi tie izskatās un cik miruši viņi ir.

Tā kā vairums redzamo ir politiski aktīvisti, studenti, valsts darbinieki un kareivji, varam droši pieņemt, ka liela daļa aizgāja nometnēs, karā un trimdā. Bet ir grūti iztēloties, ka jel kāds no šiem cilvēkiem par to iedomājās, dodoties filmā skatāmajos maršos, demonstrācijās un procesijās.”

“Uzbrukums”

Kadri no 1969. gada februāra kinožurnāla “Karavīrs”.

Aizkadra balss saka: “Vienmēr esi draugos ar saviem vislabākajiem palīgiem – suņiem.”

“Uzvara”

Autors saka: “2017. gads: Rīgas centrā slienas smagu, krasi pretēju emociju apvīts piemineklis. Ilgi izvairījos par to domāt, bet pamazām radās iespaids, ka piemineklim apnicis iemiesot padomju laika relikto starojumu un jau sen gribas mazliet atlaist sakodienu.

Sapratu, ka tā forma man šķiet tīri asprātīga – piecstaru zvaigžņu saišķis izvilkts vertikāli no zemes. Labs modernisma risinājums.

Tad arī iztēlojos, ka nakts melnumā, nevienam neredzot, piemineklis atļaujas uzraut mazu, formālu dejiņu.

Par to, ka pieminekļa princips atgādina fašistu fasciju, iedomājos tikai vēlāk. Vai arī biju par to domājis, bet labi aizmirsis, nezinu. 2022. gada augustā okupeklis tika demontēts.”

Darbs ir leļļu animācijas cilpa, pašrocīgi attīstīta 16 mm kinofilma.

K. Salmanis strādā video, animācijas un instalāciju jomā. Mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā un Ķelnes Mediju mākslas akadēmijā.

Salmaņa personālizstādes notikušas “kim?” Rīgā, LMC Viļņā, “Art in General” Ņujorkā, “A4” Čendū (Ķīna) u. c.

Viņš ieguvis vairākas balvas, tostarp 13. Tallinas Grafikas triennālē Igaunijā (2004), 19. “Videokunst Förderpreis” Brēmenē (2010), Purvīša balvu (2017) un “Spēlmaņu nakts” balvu (2019).

Kriša Salmaņa darbi iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Igaunijas Mākslas muzeja un Somijas Laikmetīgās mākslas muzeja Kiasma kolekcijā.

Viņš piedalījies daudzās starptautiskās mākslinieku rezidencēs, to skaitā HIAP Helsinkos (2012), KAIR Kamijamā (Japāna, 2015) un ISCP Ņujorkā (2022).

Salmanis pārstāvēja Latviju 55. Venēcijas Mākslas biennālē.

Interesenti aicināti uz izstādes atklāšanu sestdien, 6. aprīlī, pulksten 17.30. Apmeklētājiem bez ieejas maksas izstāde apskatāma koncertzāles darba laikā.