liepajniekiem.lv
Mūziķiem tas bijis kā salidojums pēc pandēmijas žņaugiem. ”Ir jāļauj procesiem pašiem notikt, un tad jau redzēs. To tā nevar – uztaisīt kaut kādu formulu. Vieta ir ģeniāla,” par atjaunoto koncertdārzu un tā turpmāko kursu teic pats U. Marhilēvičs.
Pasmelties spēku
Šonedēļ U. Marhilēvičam apritēja 65 gadi, un tikāmies tieši viņa dzimšanas dienā vietā, kas īpaši tuva, – Peldu un Ūliha ielas skvēriņā. ”Šajā namiņā es kādreiz dzīvoju,” viņš rāda uz turpat blakus esošo kafejnīcu, un, kā vēlāk izrādīsies, tajā viņu gaidīs apsveicēji un pēc intervijas mākslinieks viņiem pievienosies, lai nosvinētu savus šūpuļsvētkus.
”1964. gadā es gāju 1. klasē, un drīz pēc tam atklāja estrādi. Kad no turienes sāka nākt pirmās skaņas, viss. Dzīve ar to vien bija saistīta. Kad mamma ļāva, tad gāju,”
stāstu par savu saistību ar Pūtiņiem iesāk U. Marhilēvičs un atminas spēcīgos džezroka ansambļus no Lietuvas, trakos sešdesmitos gadus, kad uz estrādi straumēm plūduši jaunieši, kuri apdzīvojuši parkus, kāpas.
Saikne ar Liepāju viņam nekad nav pārtrūkusi, arī patlaban dzīvojot tādā kā trijstūrī, kurā pārējie divi punkti ir Pāvilosta un Rīga. Protams, teritorija ap ”Pūt, vējiņiem!” ir viņa mīļākais Liepājas rajons, jo šeit bijusi ”visa dzīve vienuviet”.
Tuvojoties koncertdārza atdzimšanas brīdim, U. Marhilēvičs vēlējies uztaisīt skaistu atklāšanas koncertu, pēc iespējas plašāku un tādu ideju arī prezentējis domē. Būtībā tas izdevies, viņš tagad secina. ”Savā ziņā ir pat tāds lepnums. Labā nozīmē par to, ka mēs tomēr pasākumu realizējām, ar visu to tikām līdz galam,” pauž prieku komponists, neslēpjot, ka dažbrīd vairāku iemeslu dēļ bijušas smagas pārdomas.
I. Kalēja apliecina, ka U. Marhilēvičs iznesis milzu slodzi, jau no janvāra ļoti cītīgi strādāts. Visvairāk pārsteidzis, cik emocionāli stabils un savaldīgs viņš varot būt. ”Mums ne reizi nebija nesaskaņu vai kādu dusmu izvirdumu. Man ar viņu bija ļoti viegli strādāt. Kad pati piedzīvoju lūzuma brīžus, Uldis bija tas cilvēks, kuram varēju piezvanīt, izkratīt sirdi un saņemt pretī to stiprinošo devu, ka ir jāiet uz priekšu un nevar apstāties.”
Mūziķis ar lielo burtu
Kad aizritējušas jau vairākas dienas pēc koncerta, kura mākslinieciskais vadītājs bijis, U. Marhilēvičs teic, ka sajūtas par piedzīvoto ir brīnišķīgas. ”Īpaši jau šajā dienā, bet arī iepriekšējās daudzi zvana, raksta.
Un es cenšos saprast – tas ir tā pa īstam, no sirds vai tikai ķeksīša pēc, jo tā ir pieņemts teikt. Bet tas vakars parāva vaļā emociju gammu.
Jo, kad mēs, mūziķi, no savas puses uzkāpām uz skatuves, teikšu godīgi, – likās, ka nekas nav mainījies. Ģeogrāfiskā vieta ir pilnīgi precīzi tur, kur bija: pa labi tenisa korti, priekšā pilsēta, pa kreisi – sanatorija.”
Ar paveikto U. Marhilēvičs ir apmierināts, jo izdevies realizēt to, par ko sapņojis, – savākt kopā mūziķus. Visus tos, kam patiešām iepriekšējos gadus bijis sakars ar estrādi. ”Neizbēgami – figurēja Liepājas mugurkauls,” viņš smaidot apliecina.
U. Marhilēvičs bijis tas, kurš uzrunājis mūziķus dalībai koncertā. ”Jā, pirmais zvans ikvienam bija no Ulda. Tālāk sekoja mans darbs, lai izrunātu nianses,” saka I. Kalēja, piebilstot, ka tieši viņa harizma bijusi tā, ar ko dabūts tik ļoti daudz mūziķu vienkopus.
”Tie mūziķiem bija īsti svētki. Jo tas viņiem bija salidojums pēc šiem diviem gadiem, kuros kultūra bijusi atstāta novārtā.
Es redzēju mūziķu mirdzošās acis, un tas ir Ulda nopelns, viņš visus vienoja, mobilizēja, mācēja izskaidrot, kādēļ tieši to dziesmu gribam dzirdēt šajā koncertā.
Viņš ļoti labi ķer laukumu mākslinieciski muzikālajā ziņā. Viņš ļoti labi jūt klausītāju, mūzika jādod no skatuves, lai klausītājs būtu saņēmis īstās emocijas, īsto muzikālo devu un sajūtu. Protams, tam visam apakšā ir pieredze, bet arī dabas dots talants. Viņš noteikti ir mūziķis ar lielo burtu.”
Par 40 un vairāk
”Tas notiek pilnīgi dabiskā ceļā,” iepriekš I. Kalējas pausto izskaidro Uldis. ”Jo mēs, mūziķi, jau paši veidojam programmas. Tas ir viens no aspektiem, kā veidot pasākumu. Savirknēt dziesmas, plus klāt nāk pieredze ar citām administratīvām lietām. Pašu sāli mēs, muzikanti, esam izēduši un labi saprotam, kas ir jādara.”
Komponists atklāj, ka festivāls ”Zaļais stars” Pāvilostā šogad būs, gan ne tik plašs, kā bijis iepriekš. Priekšā ir vēl koncertiņi citviet, līdz ar to ”esmu priecīgs, man pietiks”.
Vasarā kaut kur aizbraukt no Latvijas U. Marhilēvičs pat neapsverot. ”Gribu tvert katru mirkli šeit. Es aizbraucu uz Pāvilostas mežiem, jūru, siliem, un tur ir viss, kas man vajadzīgs. Arī Liepājā.”
Atgriežoties pie paša šūpuļsvētkiem, komponists aizdomājas par aizvadīto koncertu. ”Mēs teju visi kāpām uz skatuves, kam ir 40 un vairāk gadu. Domāju, ko tas mūsdienās nozīmē jaunākai paaudzei, kā viņi uz to skatās, kā reaģē. Bet daži mani kolēģi, paziņas, kuriem līdzi bija atvases, teica – viņi šo to nezināja no tā visa, bet nu sapratuši, ka pasaulē nav tikai rollingstoni un Eltons Džons. Mums pašiem ir savi mākslinieki, kas skaitās it kā gados. Varbūt tas jaunības kults ir pārāk saforsēts. Tu vari spēlēt, dziedāt un visu darīt, tikai runa ir par to, ko tu gribi publikai nest, kādu vēstījumu un ar kādu kvalitāti.”
Runājot par atdzimušajiem ”Pūt, vējiņiem!”, U. Marhilēvičs spriež, ka ”neko ar prātu tik milzīgu uzreiz neizdomāsi”.
Lai tas kuģis drusciņ sāk iet. ”Mūsdienās taču pilnīgi viss ir mainījies. Tur nevar vilkt paralēles ar tiem laikiem, par kuriem iepriekš runāju. Viss ir savādāks – šovbizness, komercija. Šī vasara būs laiks, lai saprastu, kam tur jānotiek. Ir jāļauj procesiem notikt pašiem, un tad jau redzēs. Vieta ir ģeniāla, skaņa ir ļoti laba. Tur viss ir pareizi uzbūvēts. Lai jaunās grupas, mākslinieki ņemas, darās, cīnās. Cits citam pogas griež ārā!”
VIZĪTKARTE
Uldis Marhilēvičs
- Mūziķis, komponists, pianists.
- Dzimis 1957. gada 31. maijā.
- Mācījies Liepājas E. Melngaiļa Mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā.
- Spēlējis grupās ”Liepājas brāļi”, ”Inversija”, ”Opus”, ”Remix” un citās muzikālās apvienībās.
- Par savu skolotāju uzskata maestro Raimondu Paulu.
- 2017. gadā apbalvots ar 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
- Precējies ar Tatjanu, dēls Krists.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
