Tai jāsagatavo ziņojums par atbalsta kritērijiem teātriem papildu finansējuma aprēķinam Covid-19 ietekmes mazināšanai 2021.gadā, ziņo ministrijas pārstāve Lita Kokale.

200 tūkstoši eiro gaida

KM darba grupai, kurā ir pārstāvji no Latvijas Nacionālā un Daugavpils teātra un Latvijas Nacionālās operas un baleta, uzdots izstrādāt vairākus Covid-19 ietekmes 2021.gada darbības pieņēmumu variantus un tos saskaņot ar valsts kapitālsabiedrību, SIA “Liepājas teātris” valdēm, KM valsts sekretāri un kultūras ministru, vienojoties, par kuriem no variantiem teātri veic finanšu ietekmes aprēķinus.

Darba grupai arī jānodrošina skaidru un visām iesaistītajām pusēm saprotamu principu un kritēriju izstrādi papildus nepieciešamā finansējuma aprēķināšanai, uzsver L. Kokale.

Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins pastāsta, ka jau gada sākumā KM paziņojusi, ka teātrim ir iezīmēti 200 tūkstoši eiro, taču neesot zināms, kāds būs finanšu piešķiršanas mehānisms, jo pārējie teātri arī pretendēs uz atbalstu.

16.martā notika Latvijas teātru vadītāju Zoom sapulce ar KM valsts sekretāra vietnieci attīstības un finanšu jautājumos Baibu Zakevicu par kritērijiem, kā visu nepieciešamo naudu rēķināt.

“Šobrīd pie kopsaucēja netikām, tiks veidoti formulāri, kuros kaut kādus kritērijus ieliks, un mēs kopīgi mēģināsim pildīt un saprast, jo visu laiku figurē jautājums, ko teikts Valsts kontrole?

Mēs izmantojam nodokļu maksātāju naudu. Ir darba grupas, kas ar to nodarbojas. Beigu beigās tām vajadzētu sakrustoties un 12.aprīlī dot ministram redzējumu,” saka Liepājas teātra vadītājs.

Minētie 200 tūkstoši teātrim būtu līdzekļi jauniestudējumu veidošanai.

“Viens ir tas, ko jau esam darījuši, otrs ir vasaras projekti un aktierkursa diplomdarbu izrādes, studenti beidz savas studijas. Visiem šiem pasākumiem ir vajadzīga nauda.

Veidojot 2021. gada budžetu, esam kaut ko likuši pašu ieņēmumos, nezinot, kādi tie būs, beigās budžets mums veidojas ar mīnusa zīmi,” stāsta H. Laukšteins.

Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis norāda, ka pašvaldība ir sekojusi un turpina sekot līdzi Liepājas teātra finansiālajai situācijai: “Varu apstiprināt, ka, tiklīdz tiks saņemti pirmie signāli no teātra vadības par tādu līdzekļu trūkumu, kas nepieciešami pamata izdevumu segšanai, tai skaitā darbinieku algām, pašvaldība lems par iespējamo papildu atbalstu. Šobrīd turpinām gaidīt informāciju par šī gada valsts atbalstu Latvijas profesionālajiem teātriem, starp kuriem atrodams arī Liepājas teātris.”

Vai nu dara, vai dodas dīkstāvē

H. Laukšteins teic, ka, protams, visas kultūras iestādes gaidot 7.aprīli, kad, beidzoties pašreizējam ārkārtējā stāvokļa termiņam, valdībai būtu jānāk klajā ar turpmāko rīcību:

“Tad arī izlemsim vai nu kaut ko darīt, vai arī ejam piespiedu dīkstāvē papildus pašreizējam piespiedu atvaļinājumam.

Mums ir ļoti svarīgi, ko valdība vai epidemiologi prognozēs uz priekšu un kādu lēmumu pieņems. Vai nu aiziet visstingrākajā izolācijā,vai gluži otrādi – laiž vaļā grožus. No tā ir atkarīgs, kad Liepājas teātris var sagatavot produktu vasarai un tikt pie tā izrādīšanas.”

“Jāakcentē, ka epidemioloģiskā situācija un saslimstības rādītāji tiešā veidā nosaka, kādi ir drošības pasākumi, tostarp arī valsts teātros,” saka L. Kokale.

“KM īpaši izveidotā darba grupā, kurā aicināts strādāt arī epidemiologs, noris scenāriju izstrāde darba pakāpeniskai atsākšanai Covid-19 apstākļos. Teātra nozari diskusijās pārstāv Valmieras teātra direktore Evita Sniedze-Ašeradena un Jaunā Rīgas teātra vadītāja Gundega Palma, lai nozare pati būtu sagatavojusies un brīdī, kad tas būs iespējams, varētu atsākt darbu.”

Portāls lsm.lv, ziņojot par KM apstiprināto konceptuālo valsts atbalstu Liepājas teātrim, min, ka līdz vasaras beigām tiks apspriesta ideja Liepājas teātra finansēšanu sadalīt uz pusēm starp pašvaldību un valsti.

H. Laukšteins atzīmē, ka proporcija varētu būt citāda, bet viņa kā vadītāja interesēs esot, lai Liepājas teātrī strādājošie speciālisti nebūtu mazāk atalgoti kā tie, kuri strādā valsts teātros.

“Kā tiek sadalītas daļas starp valsti un pašvaldību, tā būtu jautājuma viņu puse. Mans redzējums, ko esmu iesniedzis gan ministrijā, gan domē, ir tāds, ka algas un jauniestudējumu finansēšana ir valsts daļa, bet pārējā saimniecība ir pašvaldībai. Lai nebūtu tā, kā 2020. gadā, kad Liepājas teātris palika ārpus algu pieauguma,” saka Liepājas teātra vadītājs.