Izceļ no atkritumiem

Zigis, kā viņu dēvē gandrīz visi, moderniem datu nesējiem saprotamā valodā “pārtulkojis” mūsu pusē slavenu kino un foto amatieru arhīvus, kuros ir neskaitāmi daudz fotofilmiņu, kinolenšu, diapozitīvu, videokasešu, audiokasešu un citu audiovizuālu datu nesēju.

Kāda amatiera mūža darbs, par laimi, nonāca Saldus novada Zirņu pagastā, foto un video amatieriem veltītā ekspozīcijā “Ziķu” saimniecībā, bet vairāki arhīvi burtiski izcelti no atkritumiem un drazām.

Zigmunds Zaļenko urbjas cauri visam, kas nonācis viņa rokās.

Lai gan darbs dzen darbu, viņš neatsaka atmiņas institūcijām tikt skaidrībā, kādas bildes un filmas tās noglabājušas savās krātuvēs.

Piemēram, pēc pētniecības amatiera Izidora Broka nāves visa viņa iedzīve nonāca pašvaldības, precīzāk, Blīdenes pagasta bibliotēkas, ziņā. Mantu kalns tik neiedomājami liels, ka gadiem nesaprata, kā lai iesāk šķirošanu.

Nesen bibliotēka sāka rīkoties un vienojās ar Zigmundu Zaļenko, ka viņš tiks skaidrībā par daudzajiem fotonegatīviem.

Saldus rajona kinoamatieru darbi ir vajadzīgi tautas vēstures ainavā, apliecinājis Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Z. Zaļenko un “Ziķu” saimnieks Andris Bušinskis tam vairākos vedumos nogādājuši kinoamatieru darbus. Iestāde ir pārslogota, tāpēc saldenieku kastēm un filmu ruļļiem jāgaida ļoti garā rindā.

Darbības pasteidzināšanai Zigis ar domubiedriem piesaistīja finansējumu un iegādājās speciālu aparatūru, lai astoņu milimetru filmas un fotogrāfijas kvalitatīvi digitalizētu Brocēnos.

Vēl viņš par 20 eiro mēnesī abonējis attēlu uzlabošanai vajadzīgu programmatūru.

Mini laboratorijai izbrīvēta vieta Brocēnu kultūras centra pagrabstāvā, kur Zigis ikdienā vada tehniskās jaunrades pulciņu “Ripo auto!”.

Cilvēki iecienījuši vecos video

Digitalizēšana viņam ir brīvprātīgais darbs, kuram atvēl gandrīz visu brīvo laiku, lielākoties krēslas stundas.

“Ja es būtu pensijā un man nevajadzētu strādāt algotu darbu, visa sabiedrība iegūtu! Pa visiem šiem gadiem neesmu digitalizējis pat pusi savākoto materiālu,” brocenieks rēķina.

Viņaprāt, digitalizēšanu nedrīkst palēnināt vai pārtraukt, jo video un fotogrāfijas interesantas tikai aculiecinieku paaudzei. Vēlāk interese ir vien zinātniekiem un pētniekiem.

“Gribu maksimāli savākt Saldus un Brocēnu vēsturi, tāpēc arī kolekcionāriem esmu lūdzis padalīties ar saviem eksponātiem un atļaut tos nokopēt. Ir, kas piekrīt, bet daži atsaka.

Viņi uzskata tā: ja retu kadru būs redzējuši daudzi, tas vairs nebūs ekskluzīvs.

Es dzīvoju pēc citādākas filozofijas – rādu cilvēkiem visu, kas nonācis manās rokās,” brocenieks pamato, kādēļ viņš vairāk nekā 10 gadu uztur Brocēnu un Saldus vēsturei veltītas lapas sociālajos medijos.

Digitālā vēsture piesaista lielu auditoriju, lai gan neņem vērā ierakstu popularitātei svarīgus kritērijus.

“Cilvēki garus video neskatoties, taču Saldus un Brocēnu vēstures lapās vismaz 10 000 cilvēku noskatās 20, pat 40 minūšu ierakstus,” Zigmunds min spilgtu piemēru.

Skatītāju reakcija un replikas liecina, ka pagātnes liecības gan paplašina sarunu tēmu loku un satuvina cilvēkus, gan izraisa strīdus.

“Man pārmet, ka ne visām fotogrāfijām un video esmu norādījis datumu, bet nevaru norādīt to, ko nezinu.

Maz ir to kinoamatieru, kuri precīzi norādījuši, kas kurā foto vai videolentē fiksēts. Manās rokās nonāk “anonīmas” filmiņas; kas tajās fiksēts, jānoskaidro mums visiem kopā,” Zigmunds izceļ sabiedrības nozīmi.

Kolektīvā atmiņa glabā apbrīnojami daudz vērtīgu ziņu, tās visbiežāk “uzpeld” internetā, kad skatītāji komentē digitālās galerijas.

Zigmunds Zaļenko teic, ka uz cilvēku atmiņu var paļauties, tomēr laiku pa laikam jucekli izraisa viltus atmiņas.

“Cilvēki atceras to, kā nekad nav bijis.

Par viltus atmiņām pārliecinājos, internetā publicējot kāda kioska fotogrāfiju. To izkadrēju no video, tāpēc skaidri zināju, ka objekts atradās pie kādreizējā Brocēnu cementa un šīfera kombināta.

Cilvēki apgalvoja, ka šo kiosku atceras pavisam citās Brocēnu vietās. Kad ieminējos par kombinātu, kāds visai asi man aizrādīja, ka tajā laikā nebiju dzimis, tāpēc nevaru zināt. Diskusija norimās tikai pēc tam, kad publicēju video,” atceras brocenieks.

Sastopas ar aizliegto vēsturi

Misijas darbs reizēm aizķeras arī aiz cilvēku iebildumiem par viņu privātuma pārkāpšanu, tādēļ vēstures liecību krājējs regulāri konsultējas ar Datu valsts inspekciju. Palīdz arī paša principialitāte.

“Nekad nepublicēju cilvēkus pozās un situācijās, kurās negribētu redzēt sevi. Amatieru arhīvos glabājas arī inkognito faili, piemēram, ar slepeno kameru ierakstītas sarunas un nofilmētas situācijas – kinoamatieri neatpalika no “Aizliegtā paņēmiena” žurnālistiem.

Ir arī Saldus rajonā uzņemtas pikantas fotogrāfijas.

Autori tās nevienam nerādīja, tāpēc arī es to nedarīšu. Ne pēc savas gribas nerādu Saldus rajonā slavena kinoamatiera Kārļa Jankovska dokumentālās filmas. Ļoti gribētu, bet tuvinieki neatļauj.

Latvijas Nacionālā arhīva eksperti paskaidroja, kāpēc man viņu prasība jāievēro. Nav zināms, ka Latvijā tuvinieki neļautu publiski parādīt vēl kāda kinoamatiera darbus.

Diezgan daudz pats filmēju, jo kādam jāfiksē arī šodiena. Man aizliedza publicēt brocenieka Dona koncertu Brocēnos, ir vēl citi momenti, kurus kāds neļauj publiskot.

Smejos, ka man ir arī aizliegtā vēsture. Lai nu paliek neparādīta,”

Zigmunds atmet ar roku.

Paša uzfilmētos video viņš taupa – parādīs tikai pēc gadiem 10–20, jo tad cilvēku izbrīns un prieks būs daudz lielāks.

Viņš atdarina kinoamatiera Friča Levenoviča rokrakstu – nīgrandnieks saviem ļaudīm bijis līdzās visos nozīmīgos notikumos, piemēram, barikādēs.

Vecmeistars ciemus un pilsētas tvēris kopskatā un atsacījies no tuvplāniem. Zigis dara tieši tāpat, tāpēc viņa videofilmas skatītājam uzriez atklāj, kā laiks izmainījis vietas.

Publikācijas sagatavošanu atbalstījuši: