Latviešu vēsturisko zemju likums aicina apzināties, saglabāt un stiprināt katras vēsturiskās zemes kultūras savdabību.

Festivāls atgādināja par pienākumu kopt un nodot nākamajām paaudzēm Kurzemes kultūras mantojumu.

Goda vietā tika celts viens no spilgtākajiem Dienvidkurzemes, tai skaitā Rucavas, simboliem – kniepķens, kas ir grezna dzintara rota. 

Kniepķens ir ne tikai Rucavas sievu tautastērpa rota, tas savulaik greznojis Rucavas novada ģerboni, pašlaik rotā Rucavas etnogrāfiskā ansambļa jauno karogu.

Arī par Rucavas tradicionālās kultūrtelpas simbolu tika izveidots stilizēts kniepķens, veicinot atpazīstamību un nostiprinot vietējās kopienas saikni ar kultūrtelpu.

Rucavas tradīciju klubs un Rucavas kultūrtelpas attīstības biedrība kniepķenu izvirzījusi kā vienu no Kurzemes vēsturiskās zemes pieciem simboliem.

Kultūrvietā “Sventāja” (Būtiņģe un Sventāja ir kādreizējās Kurzemes vēsturiskās zemes teritorijas) satikās amatnieki, etnogrāfiskie ansambļi, stāstnieki un interesenti, lai kopīgi iepazītu dzintara kniepķenu, klausītos stāstos par tā darināšanu un lietošanas tradīcijām, darinātu rotas, gleznotu, zīmētu, dziedātu un svinētu dzīvu kultūras mantojumu.

“Lai tradicionālās kultūras festivāls, izceļot kādu Kurzemes vērtību, Liepājā kļūst par jaunu ikgadēju tradīciju, kas stiprina Kurzemes vēsturisko zemi,” mudina D. Straupeniece.