”Mūsdienu sabiedrībā mums ir daudz iespēju sevi identificēt – pēc tautības, valsts, izcelsmes, dzimuma, dzīvesveida, profesijas, partijas, reliģiskās pārliecības, brīvā laika pavadīšanas utt. Mēs sevi izceļam, ”smalki sadalot” svītrkodā.

Es esmu latviete, mani senči nāk no dažādām Latvijas vietām, esmu sieviete, dzīvoju ārpus pilsētas, māksliniece, kristiete, roku dārzu, strādāju muzejā, cenšos ēst Latvijā audzētu pārtiku.

Es domāju, kas mums visiem ir kopīgs? Kopīgs ir ūdens, jo cilvēka ķermenis sastāv no aptuveni 70% ūdens. Dzīvā daba ir atkarīga no ūdens. Un mēs, Latvijā dzīvojošie, noteikti esam ūdens cilvēki, tāpēc ka nevaram iedomāties sevi bez jūras, upes, ezera, dīķa pie mājas… Es varu pabūt pie jūras reizi gadā, bet tas, ka tā ir blakus, man ir ļoti svarīgi. Es jūtos kā zivs ūdenī, lielā brīvība peldēt lielā ūdenī, kas viļņojas apkārt visai zemeslodei un manī, cilvēkos… Mēs esam ūdenscilvēki, mēs peldam kopā…

Izstāde ir vēstījums par to, kas atrodas manā sirdī, kas ir manas dvēseles sastāvdaļas. Ļoti personisks stāsts, kurā ūdenim ir galvenā loma. Strukturēti audekli, darbi piliena formā, kas veltīti ūdens vērtībai, ūdenim kā dzīvības nesējam un manai bērnības brīnumzemei pie jūras. Nelielas gleznas uz plūkstiem (korķi, kas notur tīklus) ir mani autentifikācijas rīki, ikonogrāfiski tēli, kuri notur mani ”virs ūdens”,” par izstādes ideju stāsta Diāna Dimza-Dimme.

Izstādes kuratore ir Ināra Liepa.