9. oktobrī plkst. 17 Liepājas muzejā Kūrmājas pr.
16/18 Leona Brunava vārdā nosauktā I Starptautiskā Bērnu baleta
festivāla ietvaros atklās tematisku izstādi ”Liepāja. Balets. Personības”, kas veltīta
Liepājas baleta trupas vēsturei no tās pirmsākumiem līdz pagājušā gadsimta
četrdesmitajiem gadiem, portālu informēja Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Izstāde Liepājas
muzejā tapusi sadarbībā ar teātra zinātnieci Margitu Mantiņu, Rīgas
horeogrāfijas vidusskolu un Liepājas teātra vēstures zinātāju Zigurdu
Akmentiņu. Tajā galvenokārt izmantoti muzeja priekšmeti no Rakstniecības un
mūzikas muzeja Rakstniecības, teātra un mūzikas krātuves.

Kā uzsver teātra
zinātniece Margita Mantiņa, Liepājas baletam latviešu baleta vēsturē ir svarīga
vieta. Šeit strādājuši teicami klasiskā baleta mākslinieki. Liepājas baleta
priekšvēsture saistās ar profesionālo Liepājas teātri, kas nodibinājās 1907.
gadā. Deju iespraudumi lugās, vēlāk arī dziesmu spēlēs, operās un operetēs,
bija pirmie horeogrāfiskās mākslas vēstneši Liepājas teātrī.

Jaunu
pagriezienu dejas mākslas attīstībā nodrošināja jaunizveidotā Liepājas opera.
Tās nelielo baleta ansambli kopš operas dibināšanas 1922. gadā vadīja
baletmeistare Anna Stedelaube, iestudējot deju numurus operu izrādēs, pašai
piedaloties to izpildīšanā, audzinot jauno dejotāju paaudzi.

1926. gadā Anna
Stedelaube uzveda pirmo baleta viencēlienu ”Leļļu pasaka”. Liepājas baleta
dzīvē par zīmīgu uzskatāms 1928. gads, kad Annas Stedelaubes horeogrāfijā un
inscenējumā uzveda pirmo latviešu oriģinālbaletu ”Jūras teika”. Mūziku
komponēja Konstantīns Veinbergs. Pati baletmeistare tajā dejoja jūras karaļa
meitu.

1933. gadā
Liepājas operā darbu sāka jauna baletmeistare Anna Ekstone. Jau sākot ar 1932.
gadu bija vērojams jauns pagrieziens Liepājas baleta gaitās. Tas saistījās ar
pastāvīga dejotāju ansambļa izveidošanos pie Liepājas drāmas.

Kad teātra
repertuārā uzņēma komponista Imres Kalmana opereti ”Monmartras vijolīte”, deju
iestudēšanai uzaicināja dejotāju Albertu Kozlovski. Teātra direkcija bija
apmierināta ar viņa darbu un uzaicināja mākslinieku kļūt par pastāvīgu
baletmeistaru. Tā līdzās operas baletam radās otra trupa, kas lielākoties nāca
no Alberta Kozlovska studijas. 1934. gada decembrī ar Izglītības ministra
rīkojumu Liepājas opera tiek apvienota ar Liepājas Jauno teātri, iegūstot
nosaukumu Liepājas operas un drāmas teātris. Līdz ar to apvienojas abas baleta
trupas.

Apvienotās trupas vadību uzņemas Alberts
Korzlovskis. Desmit gadu ilgajā darbā viņš iestudējis 12 baleta uzvedumus,
daudzus baleta vakarus. Alberta Kozlovska laikā balets sasniedza visaugstākās
virsotnes. Pirmais apvienotās trupas uzvedums bija slavenā krievu komponista
Pētera Čaikovska balets ”Gulbju ezers”, kas pirmizrādi piedzīvoja 1935. gada
februārī.

17. oktobrī
plkst. 16 izstādes ”Liepāja. Balets. Personības” laikā paredzēta tikšanās ar
teātra zinātnieci Margitu Mantiņu, kura stāstīs par Liepājas baleta trupas
vēsturi. Izstāde Liepājas muzejā Kūrmājas pr. 16/18 būs skatāma no
9. oktobra līdz 3. novembrim.