15. janvārī plkst.
17 Liepājas muzejā ikviens interesents aicināts
uz sarunu jaunatklātajā ekspozīcijā “Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs”. Kā portālam pastāstīja Liepājas muzeja galvenā muzejpedagoģe Liene Putāne, sarunas tēma būs vilnas pārstrāde un aušana, un to vadīs Kurzemes tautastērpu
informācijas centra vadītāja Lia Mona Ģibiete. Klātesošajiem būs iespēja arī
aplūkot senos darbarīkus, kurus izmantoja vilnas pārstrādē.

Aitu vilnas pārstrāde ir garš un laikietilpīgs process, kas dalāms
vairākos posmos. Darbus veica gan dažādu paaudžu saimes sievietes, gan arī
bērni un pusaudži. Katram tika dots savām prasmēm atbilstošs pienākums. Bērnu
pārziņā bija arī skalu gaismas uzturēšana saimes istabā. Vilnas pārstrādei
parasti atlicināja laiku gada tumšākajos mēnešos. Visi darbi, kas šajos posmos
tika veikti, ir saistīti ar roku darbu un vienkāršiem darbarīkiem.

Aitas cirpa divas reizes gadā, izmantojot īpaši šim nolūkam pie kalēja izgatavotas
dzirkles. Tas nereti tika veikts, sapulcējot vienkopus vairākas sievietes un
lielākos bērnus kā palīgus. Vienas aitas cirpšana ar mehāniskajām dzirklēm ilga
vismaz stundu.

Nocirptā vilna tika mazgāta, tādā veidā to atbrīvojot no aitu sviedriem, netīrumiem,
saķērušiem augiem. Tālāk sekoja vilnas plūkšana – šķiedras sadalīja, nošķirot
smalkās no rupjajām. Vilnu atbrīvoja no augu valsts piejaukumiem un gružiem.

Vilnas kāršanas laikā nelielu šķiedras daudzumu dažādos virzienos rūpīgi
izķemmēja ar rokas kārstuvju palīdzību. Tādā veidā vilnas šķiedras tika
sakārtotas plānās plīvurveida šķipsnās, no kurām tālāk varēja veidot jēldziju,
kas bija sava veida sagatave nākamajam solim – sagrodota vilnas pavediena
ieguvei. Rūpīgi kārsto vilnu savērpa ar vērpjamo ratiņu. Rupjāku vilnas dziju
ieguva, sašķetinot kopā vairākus savērptos pavedienus.

Tālāk jau sekoja sarežģītā un darbietilpīgā auduma iekārtošana un steļļu
sagatavošana aušanai. No dziju kamoliem dzijas uztina (uzmeta) uz tītavām –
velku kokiem un sagatavoja velku materiālu iekārtošanai stellēs. Pielietojot
palīgierīci riekumu, velkus iestiprināja stellēs un uztina uz steļļu ruļļa. Šo
darbu, kas ir visatbildīgākais sagatavošanās procesā, vienlaicīgi un saskaņoti
veica trīs cilvēki. Ievilktos velkus rūpīgi sanītī atbilstoši iecerētajam
auduma pinumam. Lai audums veidotos blīvs un vienmērīgs, veic velku šķietošanu
– katra velku pavediena izvilkšanu caur atbilstoša šķieta acīm.

Velku galus iestiprināja stelles priekšpuses rullī. Piesēja stelles
paminas un noregulēja šķīrienu. Stelles aušanai ir sagatavotas. Sagatavo audu
dzijas – satin dziju saivās un ievieto atspolēs. Un aušana var sākties.

“No aitas līdz audumam” būs
jau otrā tikšanās šī saruna cikla ietvaros. Savukārt 5. februārī
norisināsies nākošā saruna – “Klēts. Rija”.