”…Uz ŠIRDSĶĪĻA svētnīciņas jumta, kur parasti neviens neuzmaldās, stāvēja cilvēks. Viņš bija uzgriezis muguru un nolūkojās uz kalniem, ieleju un apvārsni, bet varbūt uz debesīm, par kuru esamību varēja vien nojaust”….

Lietuvieši esot pārdzimuši šambalieši, tieši tāpēc viņu ir tik daudz un viņi ir tik dažādi tur, ieradušies Katmandu, apņēmības pilni dodoties meklēt savu radi Kailasa kalna virzienā. Caur Viļņas Austras vārdiem dvēsele ielido un iemiesojas, lai, ilgu dzīta pēc pirmsākuma, slepenajām Tibetas gudro zināšanām, lūgtru pilnu galvu drīz atkal tuvotos Šambalai…  Episks apjukums un reālā Šambala – Lietuva – un ne jau tu esi tas, kurš, sapņo, mezdamies sapņiem līdzi. Tu esi kāda sapnis. Tik moderni, tik vientuļi, tik garīgi un tik ironiski. Jurga Ivanauskaite kā ragana lietū (un caur savu brīnišķīgo sacerējumu ar tādu nosaukumu) bija pirmā lietuviete ar ierakstu manā lietuviskumā vai – latviskumā, par to tolaik vēl nedomāju- , tolaik vēl tālu bija tie brīži, kad bija jāizšķiras par piederību. Drīzāk – māsiskumā, bet arī par to tolaik vēl tā nedomāju. Pirms tam bija bijis Čurļonis gleznās un mūzikā, valodnieciskās dialektoloģijas ekspedīcijas uz Brunavu kopā ar Kauņas universitātes studentēm – vairākas nedēļas fantastikas brīvības uz valodu, valstu un laiku robežas. Vida pēc tam drīz atkal uzradās manā dzīvē un kopmītnēs, jo semestri mācījās universitātē latviešu valodu, arī Ģiedra, kas mācījās tulkotāju kursā kopā ar vēl vismaz desmit citu brālīgo republiku studentiem, latviešu valodu un literatūru studēt gribētājiem, viņa pat dzīvoja ar mani kopā vienā istabiņā, liekas, veselus divus mācību gadus. Vidu satiku pēc kāda laika Klaipēdā, kur viņa strādāja universitātē, lietuviešu Prozas pavasara pasākumos, un pavisam nesen un negaidot – Poznaņā, kad biju ieradusies uz vieslekcjām skandināvu valodu fakultātē, kur viņa māca lietuviešu valodu. Vida raksta disertāciju par latviešu dekadenci un grib tulkot lietuviski Belševicas ” Billi”…

Vēl pirms tam? Pirms tam – man bērnība Lietuvas pierobežā, kolorītas un viedas valodas pilna, mana mamma tik skaisti to runā vēl tagad, kad mēs abas dui gadāmies kopā, pirms tam – mammas mamma, Žuviņu saimniece,  ar bērnēnu, sunēnu, līkudrānu, dzievošanu, skrienot tā kā kulnes grab, pasagarējusi vai ģedojot, piktojoties uz pijākiem un  bļaurām meičām, ar biguzi, plekstēm, jūŗmali, dumblu, tīrēli, kalmukiem, ķirminiem, spangolēm un darbu, darbu, darbu… pagaidi, neēd vēl, no pakaļas vārās…. mencu rāceņu ēdīsi? Mana bērnības Lietuva? Latvija? Patiesībā – manas Lietuvas, Latvijas bērnība. Tikai tolaik par to vēl nedomāju, kur nu vēl – tā. Un kas bija pirms tam? Latvijas Palanga, manas omammas dzimtie Ģeistauti, mana tēva vectēva (cilts koks šajā virzienā mēmi apraujas) dzimtene? … uz svētnīciņas jumta, kur parasti neviens neuzmaldās, stāvēja cilvēks. Cik labi, ka vietās, kur parasti neviens neuzmaldās, stāv cilvēks. Vismaz vienmēr pastāv tāda iespēja. Lietuva pēkšņi bija mani panākusi arī Norvēģijas fjordos. Snorre, iemācījies latviešu valodu, stāsta man, ka tagad, pilnīgi pašsaprotami, apgūst arī lietuviešu valodu. Es turpinu sapņot par kalniem, lasu Muldašovu par Harati plāksnēm un mistisko Kailasa kalnu, par ŠAMBALU, un te sapņiem līdzi tāda paša nosaukuma grāmatā man blakus paietas atkal Jurga Ivanauskaite. Tagad jau no turienes, no Lielās Iras. Kolosālā grāmatā, kolosālā lietuviete. Tikmēr mana kolosālā draudzene Baiba iepazīstas ar lietuvieti un pārceļas dzīvot uz Viļņu…

Lietuva manā dzīvē ir nebeidzama, emocionāla un mīļa. Mana koka saknes dienvidu pusē runā lietuviski. Dzīvo lietuviskā esībā, tā droši vien pareizāk teikt. Uz valodu, valstu un laiku robežas tagad, kad nu jau sen pagājuši ir tie brīži, kad bija jāizšķiras par piederību videi un telpai. Manai latviski lietuviskajai identitātei pret piederību nenosakāmajai pasaules pilsonībai. Ar nedzēšamu un neapšaubāmu ierakstu uz svētnīciņas jumta, kur parasti neviens neuzmaldās…

INETA STADGALE

________________________

Ikviens, kuram ir vēlme dalīties savās emocijās, aicināts rakstīt un sūtīt savus darbus uz e-pastu [email protected].