“Man ir svarīgi, lai liepājnieki zina, ka tās bija nevis vienkāršas kaujas pie Liepājas, bet kaujas par Liepājas brīvību. Te rūdījās Vidzemes zēni, Latgales zēni, visi kopā atbrīvoja Lejaskurzemi un tālāk cīnījās Latgalē, kur iemīlēja latgaļu meičas un palika tur par robežsargiem,” par savu jaunāko romānu “Brīvības stars” laikrakstam stāsta autors Andrejs Migla.

Iecere par šo grāmatu viņam radusies jau pirms trim gadiem, kad rakstījis pirmo romānu ar nosaukumu “Dzintara stars”. “Tā bija kā brīvības vīzija, kurā es lasītājiem atklāju to, ko neviens iepriekš nebija rakstījis – Liepāja bija brīva jau divas dienas pirms 18. novembra. Uzskatu, ka Liepāja par to ir īpaši jāpaslavē,” saka autors.

Vēsturiskā sižeta līnija turpinās arī otrajā romānā “Brīvības stars”, kurā stāstīts pa 1919.gada notikumiem Liepājā. Lai arī tas ir laika posms, kurš pārblīvēts militāriem un politiskiem notikumiem, autors neaizmirst atvēlēt vietu arī kādam mīlasstāstam, kas romānā aizkustina ne vienu vien. “Kas tad tas par romānu bez mīlestības?” retoriski jautājot, smaida autors.

Par cīņām Liepājā A. Migla var runāt aizgūtnēm, izjūtot katru notikumu gluži vai uz savas ādas, kareivjus viņš mīļi sauc par zēniem, bet pret augstākstāvošiem vadoņiem izturas ar lielu pietāti. Dokumentus un citas liecības rakstnieks izpētījis ar skrupulozu precizitāti un atzīst, ka bija materiāli, kas nemaz tik viegli rokās nedevās. Bijušas situācijas, kas autoru patiesi sadusmojušas, viena no tām saistīta ar Cēsu skolnieku rotu.

“Cēsu skolnieki piedalījās kaujā pie Inčukalna, tad ziemas salā kājām atnāca līdz Rudbāržiem, bet par viņiem neviens negrib ne runāt, ne rakstīt. Ar to man gāja visgrūtāk. Vispār grūti saprast, kāpēc netiek runāts godīgi par to visu. Kad galvenais varonis Jānis iebrauca Liepājā, šeit bija divu šķiru zemessargu rotas – vieni bija derīgāki, līdz 30 gadu vecumam, otrā šķira bija no 40 līdz 50 gadiem. Otrā apsargāja ostu, bet viņi nebija kaujasspējīgi, tie bija vienkārši sargi. Interesanti, ka algu viņiem maksāja Niedras valdība. 1919. gada novembrī pēc Liepājas aizstāvēšanas cīņām pret Bermonta Rietumkrievijas armiju izveidoja Aizputes pulku, Grobiņas pulku, bet decembrī vēl papildus izveidoja 10. Aizputes pulku, 11. Dobeles pulku, Bauskas pulku, kas atbrīvoja Lejaskurzemi. 1920. gada janvārī, pateicoties francūzim Emanuelam Diparkē, tika izveidota Zemgales divīzija, kas cīnījās Lejaskurzemē un vēlāk arī Latgalē. Tur viņi dabūja vairāk Lāčplēša Kara ordeņu nekā kaujās par Liepāju. Un kāpēc Liepājā nerunā par to, ka arī šeit ir bijuši visu novadu cīnītāji?”

Visa darba garumā organiski savijusies autora iztēlē radītā Liepāja 1919. gadā ar to Liepāju, kas tikusi dokumentēta. Pirmā romāna centrā bija trīs varoņi, šeit galvenais ir karavīrs Jānis, kurš ir autora iztēles radīts personāžs.

Pārējie tēli apskatāmi grāmatā pievienotajos fotoattēlos: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Oskars Dankers, Kazimirs Olekšs, Eduards Kaneps, majors Karls Gustavs Plēve, pulkvedis Pāvels Bermonts-Avalovs, Lielbritānijas pārstāvji Valters Kovans un Hūberts Gofs, amerikānis Tomass Orbisons un daudzi citi.

“Tās visas ir leģendāras personības, viņu likteņi ir tik ļoti dažādi. Neviens vien komandieris turpināja komandēt savu rotu pat tad, kad bija savainots, tāpat no svara bija katrs telegrāfists, signalizētājs un atbildīgais par gaismas signāliem. Filmās bieži vien rāda maldinošu informāciju, ka no kuģa māj ar karodziņiem vai vēl ko. To var darīt tikai saulainā dienā, toreiz bija ziema, sals un vienīgais, ko varēja redzēt, bija prožektoru gaismas – tas bija ļoti būtiski. Man gribas uzrakstīt tā, lai redz īstenību,” saka A. Migla.

Grāmata “Brīvības stars” izdota ar Liepājas Kultūras pārvaldes atbalstu. Tirdzniecībā nebūšot pieejama, saņemt varēs tikai pret ziedojumu.

12Skatīt galeriju