Sanitas Stepenas dzeja
Esmu Liepājniece, vārdā Stepena.
Kad ir iedvesma, rakstu ar roku uz jebkura papīra, kas pa rokai.
Esmu Klusētāja, Vērotāja, Draudzene, Māsa, Meita, Rējēja, visiem Vējiem pretī Smējēja,
Sēņotāja, Zāļu Sieva.
Kad ir iedvesma – varu būt Viss, kad nav, tad tikai Čiks.
Sirdsapziņas laikaziņas.
kādas Pamestās dziesma
Asinīs
Hormonu vētra
40 m/s
Bet varbūt
80 m/s
Tu neesi te
Es neesmu tur
Pretvējš starp mums
Diktora monotonā balss:
Pārmaiņas nav gaidāmas
Piedzerties
Un atdoties liktenim vārturūmē
kāda Pašnāvnieka dziesma jeb Pēdējais tango Berlīnē
sveša zeme
un barža
un galvu reibina
nakts
tango deja
pāros bet
katrs
ir viens pats
uz melnās upes
kur gaismekļi slīkst
spiedīga vasaras nakts
pār Stiksu
tukši tilti
un barža slīd
tevi sajauc
kāša dūms un
takts
ceļš uz mājām
paliek bez tevis
viens pats
***
Man galvā
Divas mākoņu puslodes
Un visās mākoņu krokās
Sēdi Tu
Šodien gaidāms
Mākoņains laiks
***
Es te lēnām noasaroju
Līdz kaulam
Līdz ārprātam
Tikai 1 solis
Un pat to speru es
Nevis viņš uz manu pusi
Kuģi lēnām apledos
***
Laiks atmeta
Man ar roku.
Laikmets.
Pagriezās
Un ielika sev krūtīs
Silikona dvēseli.
***
Pierakstīt mirkli
Pie rakstīt
Nēsāt bloknotu kabatā
Kā otru sirdi
Pierakstīt mirkli
Uz sirdsvirsmas
Kad gadā krīt pirmais sniegs
Kad maigu domu spiets
Apjož ar lūgšanu Tevi
Pierakstīt
Pie rakstīt es mostos
Ceļos krītu klūpu
Mīlu esmu
Es ierakstu Tevi
Savā lūgšanā
SANITA STEPENA
_____________________________
Ikviens, kuram ir vēlme dalīties savās emocijās, aicināts rakstīt un sūtīt savus darbus uz e-pastu [email protected].