Improvizācijas daļu ir iemīlējis trompetists Harijs Ločmelis. Tieši viņš “Valhallu” ir pārvērtis par džeza kultūras un tradīcijas punktu Liepājā.

“Mēs “Valhallu” nesaucam par koncertvietu vai džema vietu. Tā ir notikuma vieta, kur apvienots viss, kas parasti notiek džeza koncertā,” stāsta Harijs.

“Tas ir gan koncerts, gan džems, gan iepazīšanās starp mūziķiem, gan draudzības ar skatītājiem.”

Džeza mūzika kafejnīcas “Valhalla” pagrabstāvu piepilda divas reizes mēnesī.

Harijs stāsta, ka pēc viesmākslinieku uzstāšanās, kas parasti ilgst stundu, seko džema sesija, kurā iesaistīti gan atbraukušie ciemiņi, gan vietējie mūziķi. Un daļa ir mūzikas skolas Džeza nodaļas audzēkņi, kuri par iespēju muzicēt ar profesionāļiem izrāda lielu interesi.

“Parasti tiek spēlēts tajā pašā tematikā, ko mūziķi ir sagatavojuši repertuārā.

Džems ilgst vairākas stundas, pat piecas un sešas. Tāpēc mēs to saucam par džeza mūzikas notikumu,”

smaidot atzīmē H. Ločmelis.

“Lai gan neizgulēta nakts vilina nākamajā rītā ilgāk palikt gultā, šī pieredze sniedz jaunu iedvesmu agrāk pamosties un paņemt rokās instrumentu,” viņš pauž.

Skaidrojot, kas ir džems, H. Ločmelis stāsta: “Uz skatuves satiekas mūziķi, kas varbūt pat nekad nav spēlējuši kopā. Bet džeza kultūra un zināšanas, prasmes ļauj satikties uz skatuves un spēlēt. Tāpēc džezs ir unikāls, ka notiek šīs džema sesijas un ka mūziķi, kas pat viens otru nepazīst, var kopā noskanēt ļoti labi.

Skatītāji dažkārt brīnās: nav tikušies, bet neverbāli komunicē tik veiksmīgi.”

H. Ločmelis piefiksējis, ka retu reizi kaut kas neizdodas, bet arī to ir interesanti pieredzēt. Vērot, kas notiks turpinājumā, kā katrs rīkosies tālāk.

“Bet gribu atzīmēt, ka džems notiek ar nelielu pieskatīšanu. Jā, tā ir brīva improvizācija, bet te nevalda anarhija, tomēr ir savi noteikumi. Džema sesijās ir saucamais hosts jeb saimnieks, kurš pieskata to, ko spēlē, kā tiek spēlēts, kas ir uz skatuves un vai būs labi. Jo mērķis ir, lai mūziķi labi justos un arī zālē skatītāji.”

H. Ločmelis pats spēlē džeza trompeti un atzīst, ka iemīlējis improvizāciju, tiklīdz ar to saskāries un sapratis, kā tas strādā.

“Nevienā citā mūzikā es negūstu tik daudz prieka un azarta kā tieši improvizētā mūzikā,” viņš saka,

“dzīvā komunikācija ar cilvēkiem, manuprāt, mūzikā ir pats skaistākais”.

Džezs ir mirklis, sapratis Harijs, un tieši tas viņu apbūris.

H. Ločmelis patlaban studē 1. kursā Latvijas Mūzikas akadēmijā. Džemu sesijās gūta neatsverama pieredze.

“Prasme uzstāties, reaģēt negaidītās situācijās,” viņš min ieguvumus, “vienkārši jūtos komfortabli uz skatuves, brīvi jūtos ar klausītājiem, ar dzīvo mūziku, nevis ierakstiem.”

Bet visvairāk viņš ir pateicīgs saviem skolotājiem Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā, kas viņu sagatavojuši tālākajam izglītības ceļam nu jau Rīgā.

Džeza notikumi “Valhallā” arī radās mūzikas skolas laikā.

“Bija tāds kurss kā “Mūzikas menedžments”, kuru pasniedza Deniss Paškevics. Un viņš tam piegāja pavisam praktiski.

Mums lika lasīt ne tikai grāmatas par menedžmentu, bet arī reāli organizēt koncertus.

Veidot koncertu tāmes, plānot tūres utt. Tas, ko es uztaisīju “Valhallā”, izrietēja no uzdevuma menedžmentā. Pēc pirmās reizes sapratām, ka mēs gribētu, lai tas notiktu regulāri, ka mums vajag vietu, kur spēlēt regulāri.”

Nu jau aiz muguras ir vairāk nekā 50 koncerti, palepojas H. Ločmelis. “Valhallas” saimniece Ivonna Kalita ir ļoti pretimnākoša un atbalstoša.