Sestdien, 14. martā, plkst. 14 Liepājas muzejā, Kūrmājas prospektā 16 atklās mākslinieces Skaidrītes Elksnītes (1929. – 2002.) darbu izstādi “Garīguma vertikāle”, kas veltīta gleznotājas 80 gadu jubilejai. Izstādē lielākoties skatāmi darbi no Ainas Audzes privātkolekcijas un Liepājas muzeja krājuma.

Gleznotājas Skaidrītes Elksnītes darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs, valsts mākslas fondos un kolekcijās – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja fondā, Tukuma, Liepājas, Ventspils un Talsu novada muzeja fondos.

Kā uzvēra izstādes kuratore Liene Bernāte, Skaidrītes Elksnītes glezniecības rokrakstam ir atpazīstamības zīme. Otas triepiens, krāsas vieliskais spēks izteic īpašu enerģiju atstātu mūžībai.

Skaidrītes Elksnītes tēmu klāsts veidojies no rokraksta meklējumiem pēc akadēmijas periodā, kur sezanniskajās (ietekme no franču postimpresionisma gleznotāja Pola Sezanna /1839-1906/) kluso dabu kompozīcijās rotājas sudraba sviesta naži, porcelāna trauki, stikla karafes, ananāsi, granātāboli, bumbieri un āboli.

Par mākslinieces darba un dzīves vietu, pēc Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas 1965.gadā, kļuva Liepāja. Skaidrīte Elksnīte sāka strādāt par zīmēšanas un gleznošanas pedagogu Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā.

1978. gadā tapa viena no spēcīgākajām lielformāta gleznām ”Pilsētā, kurā piedzimst vējš”, kur modeļu lomās iejutās dziesminiece Austra Pumpure, dzejnieks Olafs Gūtmanis, tekstilmāksliniece Erna Ošele, mākslinieki Jānis Slaidiņš, Leonīds Sēlietis un citi. Savrupas gleznas, kurās runā individualitāte ir ‘’Sapņu pīpe’’(1969) ar scenogrāfa Alda Kļaviņa portretējumu un ”Dzejnieka M.Čaklā portrets’’(1982).

Gleznotājas emocionālā saikne ar dabas stihijām – vētru, lietu, saullēktu un saulrietu ir transformēta jūras motīvu glezniecībā, triptihā ”Jūras etīdes” (1978), gleznās ”Variācija par jūras tēmu. Nakts” (1984), ”Kurzemes piekraste’’(1988), u.c. Gleznu tēmu izspēle stihijās raksturo autori no psiholoģiskā aspekta kā personību ar daudzplākšņainu rakstura un temperamenta diapazonu, ļaujot secīgi attīstīties plašajam tēmu kaleidoskopam mākslinieces daiļradē.

Garīguma caurstrāvoti ir gleznotājas Skaidrītes Elksnītes audekli. Noskaņu impresijās tverti gotiskie baznīcu interjeri – ”Meditācija” (1991), ”Noktirne” (1994). Ērģeļu varenie masīvi atspoguļoti darbos ”Mūzika baltā” (1975), ‘’Kantāte’’ (1994).

Dedzība pret mūziku caurvij Skaidrīes Elksnītes daiļradi. Laikabiedru atmiņās viņa palikusi kā liela mūzikas mīļotāja un mūzikas koncertu apmeklētāja. Labākie koncerti un festivāli bija neiztrūkstoši ar Skaidrītes Elksnītes klātbūtni. Mūzikas mirkļu piepildītību raksturo gleznotājas lieliskās novērošanas spējas figurālajos darbos, kuros atspoguļoti mūzikas izpildītāj mākslinieki – ”Oratorija” (1983), ”Improvizācija” (1987).

Gleznu tēmu lokā īpaša vieta veltīta cilvēkam. Ciklā, kurā ir pētīts cilvēks iekļaujas figurāli stājmākslas darbi, portreti un pašportreti. Žanru dažādība raksturo mākslinieces daiļradi, sacīja izstādes kuratore.

Skaidrītes Elksnītes mīlestība uz visu dzīvo izpaužas darbā “Pašportrets ar balodi” (1992). Gleznotājas audeklos viens no dzīvo būtņu tēliem ir zirdziņš. Zirdziņš kā latviešu tautas darba tikumības un labklājības zīme, sentēvu balsts zemes darbos un saimniecību veidošanā, likumsakarīgi, atspoguļojas Skaidrītes  Elksnītes glezniecībā “1941.gada kara dienas” (1981), “Vecais kavalērists Sunga” (1968), “Atmiņas par Talsiem” (1981).

Skaidītes Elksnītes mākslas darbu oriģinalitāte un unikalitāte slēpjas Kurzemes atainošanā, meklējumos pēc latviskās identitātes caur multikulturālo vidi, kur ierosme gūta čigānu gleznojumos un Kurzemes mazpilsētu attēlojumā. Skaidrītes Elksnītes gleznām raksturīga romantiska ievirze.

Gleznotājas S.Elksnītes mūža darbs ierakstās Latvijas glezniecības vēsturē ar zīmi – kultūrvēsturisks, tas ir aizsargājams, uzsvēra Liene Bernāte.

Liepājas muzejs