Džūlija Lote Lapka, "Kurzemes Vārds"
"3K"
Viņas mērķis ir ne tikai izveidot saikni ar klausītāju, bet arī parādīt, ka vairums cilvēku baidās un jūt vienādi. “No tā nav jāmūk. Galvenais ir būt atklātam pašam pret sevi un citiem,” uzsver dziedātāja.
Par sajūtām ir jārunā
Līdz nosaukumam “Esība” Tipa nonākusi ļoti dabiski. Dziesmu kopums tapis vairāku gadu laikā, un tajā atspoguļojas daudzi temati, vairāki dzīves periodi.
“Kad es domāju, kā nosaukt šo posmu, savilkumu, man šķita, ka jāatrod vārds, kurš raksturo to momentu, kurā tu vienkārši eksistē. Sākotnēji apsvēru nosaukumus “Esamība” vai “Būtība”, bet sapratu, ka tie ar mani nerezonē. Meklēju, vai ir vārds “esība”.
Beigās savilku kopā, ka tas ir īstais vārds, kas raksturo stāvokli, kad tu esi viss, kas ar tevi noticis, ka tu šajā brīdī esi patiesais un īstais “es”.”
Tāpēc dziesmās varot iepazīt īsto Tabitu, uzzināt, par ko viņa domā, ko jūt.
Kādā brīdī šķitis, ka ar pašas rakstītiem vārdiem sevi atklās par daudz. Lai nonāktu līdz miera un gandarījuma sajūtai, izgājusi cauri trīs fāzēm.
Mūziķim radīt un izdot mūziku ir dabisks process, tāpēc vispirms jutusi neizsakāmu prieku. Tad aizdomājoties par to, ko albumā ielikusi no sevis, sākusi bažīties, ka tas ir pārāk personisks.
“Pēc tam nonācu pie secinājuma, ka tā tomēr ir māksla, tas ir mans radošais process. Un kurš gan cits, ja ne mākslinieki, mūziķi un rakstnieki runās par cilvēkiem svarīgām tēmām.
Nedrīkst baidīties, ir jāspēj atklāties.
Tā cilvēkam ir dabiska lieta – būt ar bailēm, emocijām. Kaut kādā brīdī vienkārši jāsaprot, ka mēs visi piedzīvojam un izdzīvojam līdzīgas lietas. Un par to ir jārunā. Jābūt patiesam ne tikai pret sevi, bet arī pret citiem,” uzsver Tipa.
Viņasprāt, mūziķiem un māksliniekiem lielākais gandarījums ir tad, kad kāds saredz sevi viņu radītajos darbos.
Tipa grib, lai cilvēki sajūt sevi, klausoties viņas dziesmas, tāpēc savā mūzikā cenšas nerunāt aplinkus. “Tā arī veidojas saikne ar klausītāju,” uzskata mūziķe.
Dziesmā “Plakstiņi” viņa izcēlusi cilvēku pieredzi ar radiem, draugiem, paziņām, kuri cīnās ar tādiem iekšējiem dēmoniem kā, piemēram, atkarības.
Liepājas nejaušās skaņas
Ideja par albumu Tipai bijusi jau sen, bet visu laiku atlikusi tā pabeigšanu, tagad sanāk, ka pie dziesmām strādājusi gadus četrus piecus. Visam pa vidu vēl arī skola un mācības.
Kad vēlme dalīties ar savām dziesmām kļuvusi neizturama, viņa izlaidusi singlus. Arvien domājusi, ka pirmajam albumam jābūt tādam, kas gan viņā, gan citos rada īpašas sajūtas.
Atskatoties uz beidzamajiem gadiem, jauniete lēš, ka albumu izlaist agrāk nebūtu bijis pareizs solis.
“Daļa dziesmu tiešām ir tapušas agrāk, un tas, kādā domu burbulītī es bija tajā laikā, noteikti nav tas pats, kādā esmu tagad.
Bet tās dziesmas ir pietiekami aktuālas arī šobrīd. Albuma tematika ir visaptveroša – dzīves grūtības, mīlestība, ģimene, draugi, neticēšana sev un citas pārdomas. Pa šiem gadiem esmu ļoti mainījusies un augusi, bet ar šo albumu manī ir ienācis liels miers. Esmu mainījusies, jā, bet ne pašā savā serdītē.”
Albums lielākoties ir pašas sarakstīts. “Mums ir labs tendēms ar producentu Mārtiņu Ozoliņu-Ozolu. Abi runājam, kā uzrakstīto vēl labāk ietvert skaņās. Tāpat man ir brīnišķīgi grupas džeki, kas pieliek savu, pasaka, kāds varētu būt vēl labāks skanējums.
Tie ir mūziķu draugi, kas palīdz dziesmas izveidot līdz galam. Radošais process ir izstiepts, iesaistīti vairāki cilvēki, bet visiem ir viens mērķis – iekšējās pārdomas ielikt skaistā, klausāmā formātā,” stāsta Tipa.
Albumu ilgi lolojusi, tāpēc visas dziesmas ir mīļas. Ja būtu jāizvēlas viena, tā būtu “Pēdējo reizi”, kuru iedziedāja kopā ar Liepājas jaukto kori “Laiks”.
Tabita pašlaik apgūst kompozīciju, tāpēc kaut ko sarakstīt korim šķita ne tikai forši, bet arī noderīgi.
“Kori vada mana mamma. Ar kori esmu uzaugusi. Albums ir par to, kas ir bijis, lai es kļūtu tāda, kāda esmu tagad.
Kad sapratu, ka dziesmā pavisam noteikti vajag kori, šķita pašsaprotami uzrunāt “Laiku”, jo tie cilvēki mani pazīst kopš bērna kājas. Šie Liepājas elementi netika izvēlēti speciāli, tie atnāca dabiski, bet ir loģiski, ka manos darbos parādās tieši Liepājas skaņas.”
Liepājas skaņas dzirdamas ne tikai šajā darbā. Dziesma “Purvā” tapusi kopā ar leģendāro liepājnieku Ainaru Virgu.
Tipa smej, ka arī šai dziesmai nav speciāli meklējusi mūziķi no savas dzimtās pilsētas, vienkārši sadzirdējusi Liepājai raksturīgos rokmūzikas elementus un sapratusi, ka grib sev blakus rokmūziķi.
Jauniete albumā spēlējas ar dažādiem mūzikas žanriem, bet, viņasprāt, tie labi sader kopā.
Sācies jauns dzīves posms
Tipas debijas albumā ir arī dziesma ar reperi Odu, kura albuma ierakstos piedalījusies arī viņa.
“Man patīk dziesmas, kas tapušas sadarbībā ar citiem mūziķiem. Tie darbi ir ļoti dažādi, bet visi forši un mīļi. Citreiz rodas konkrēta doma, ideja par dziesmu, kurā jau saskatu sadarbību. Tad cenšos noķert konkrētā mākslinieka esenci tajā darbā.
Lai dziesma taptu, jābūt atvērtam citiem mūziķiem. Tāda arī cenšos būt.
Galvenais, lai visi saprot kopējo ideju, mērķi, to, kādai dziesmai vajadzētu būt. Taču, ja abi mākslinieki ir ļoti spēcīgas personības, kas vēlas dažādas lietas, tad kopdarbs nebūs veiksmīgs. Tāpēc vienmēr jābūt gatavam redzēt arī citas perspektīvas,” stāsta jaunā mūziķe.
Tipa atzīst, ka sen nav strādājusi pie jaunām dziesmām, jo pēdējo gadu veltījusi tikai albuma pilnveidošanai.
“Jaunu dziesmu rakstīšana palika otrajā plānā. Bet ir tā:
ja rodas tā sajūta, ja parādās emociju mākonītis, absolūti vienmēr tas ir jāizlaiž ārā. Un ir vienalga, vai tas notiek pie klavierēm, vienkārši pierakstot uz lapiņas vai paliek ierakstīts telefonā.
Pēc tam domāju, vai no tā kaut kas var sanākt,” viņa atklāj.
Citreiz pietiek ar to, ka jūtas izliek uz papīra, un nav nemaz vajadzīgs tās ievērpt dziesmā.
Tipa neslēpj, ka vismaz dažas vasaras dienas grib veltīt tikai mūzikai – pasēdēt pie klavierēm un uzrakstīt kaut ko pilnīgi jaunu, iespējams, netipisku sev.
Dziedātāja jūt, ka pēc debijas albuma izdošanas sācies jauns posms viņas dzīvē, ko labprāt atspoguļotu turpmākajos darbos.
“Gribu, lai mana mūzika cilvēkiem liek saprast, ka, lai arī kas notiek pasaulē vai mūsu dvēselēs, lai arī kam mēs ietu cauri, beigās viss būs okei!
Tas vai nu paliks par kaut ko skaistu, vai kļūs par tālām, mazsvarīgām atmiņām. Nav jābaidās būt tajā brīdī, kurā esi tagad, pat ja šķiet, ka tas nav tas, ko tu šobrīd gribi,” iedrošina Tipa.
Vizītkarte
Tabita Balode
- Dzimusi 2001. gada 4. jūnijā.
- Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā apguvusi čella spēli, kompozīciju un dziedāšanu. Studē kompozīciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
- Iemīļojusi Imanta Kalniņa daiļradi.
- Rakstot albumu, iedvesmojās no dziedātāja Džeikoba Koljēra un grupas “Bon Iver”.
- Mīļākais deserts – saldējums.
- Lepojas, ka vēl nav salauzusi nevienu kaulu.
Publikācijas sagatavošanu atbalstījuši:
