Tu noglāstīji
manu saulē apsvilušo plaukstu
tādējādi remdējot
pulsējošo sajūtu
apsvilušajos asinsvados

pēc tam kad
Tavs skūpsts
uz pleca
un sagurušiem plakstiem
dzemdēja sauli
manās krūtīs
kad zem zilām debesīm
mīlējāmies ābeļu paēnā
un klusējot
solījām viens otram
mīlēt dzērveņu sulu
ķiršus rudenī
asteres septembrī
un skūpstus
mūsu mūžīgajā vasarā

***

Paskaties

Paskaties-
Mākslīgas pieneņpūkas
Un aplauzti sveču gali,
Kas iezīmē
Tavu asaru pēdas uz grīdas,
Kas vēl,
Pirms mirkļa,
Spēlējās vītušās orhidejās
Istabas stūrī.
Atceries
Kā atrakām vārtus uz mūžību
Un atvērām
Vēl nebijušas brūces,
Kurās pat mēness skumjais vaigs
Sajutās neomulīgi,
cenšoties paslēpties
no ziņkārīgo acīm?
Šķiet, labāk būs,
Ja pūkas kļūs īstas
Un orhideju lapās spēlēsies liesmas.

***

nakts

nakts
mēs abi
kaili peldējāmies jūrā
un dzērām vīnu
no pudeles
kuru pēcāk saplēsām
un jūrai dāvājām lauskas
pudeles ne sirds
simtu sešdesmit trīs skūpsti
un divsimts apskāvieni
tā nav cena
nē
tas ir solījums
kuru devām
viens otram uz atvadām
līdz tiksimies
atkal
mēs neatvadījāmies

NAMEDA
[email protected]

_________________________________

Ikviens, kuram ir vēlme dalīties savās emocijās, aicināts rakstīt un sūtīt savus darbus uz e-pastu [email protected].